nu tur bija tā divdomīgi - ka nu neteiksim, ka viņas negrieza ceļu, nu neteiksim, ka baigi arī grieza.. Manējā diemžēl arī tāda, kam kā kas, tad uzreiz pagrūst otru malā.. Nezinu pat - varbūt no vienas puses pat labāk, ja "nemāk pastāvēt par sevi", nekā otrs grāvis. Mana jau ir no tām, kas ceļu negriež, ne jau skolēnam, ne arī mazākam bērnam :( Nu it kā man nav pajāt, bet nu vot es nesaprotu, cik tālu iejaukties tādā brīdī, kā aprakstītais. Neiejaucos īsti ne es, ne otrs puses vecāki (pat nezinu, kuri tie bija), manējā it kā bija bezmaz galvastiesu īsāka, arī redzams, ka jaunāka. Ja gribētu grūst mazāku bērnu, iejauktos, jo nu mazāks jau vēl var līdz galam arī nesaprast, ko viņam grib pateikt..
A par aizrādīšanu - es gan neuzskatu, ka aizrādīt svešam bērnam būtu slikti. Esmu arī teikusi, piem., situācijās, kad manu meitu, kura knapi 1min uz batuta palēkājusi grib no turienes naturāli nodzīt jau kāds krietni lielāks bērns.. Ja reiz vecāki paši neskatās un neaudzina. Arī man teiksim meita, ja es saku, citreiz par spīti darīs pretēji, kamēr nenonākm līdz draudiem (i tie vēl dažkārt nestrādā, pat ar visu to, ka tiek realizēti), bet, kad aizrāda svešs, tomēr vairāk respekta. Bet nu tajā situācijā arī - nu vajadzēja iet man skaidroties ar tām meitenēm, tad tā sanāk, ķip teikt, lai pagaida? Nevis ļaut meitai pašai visu atrisināt ar dūrēm.. :? Tā viena lielāka jau ar neatpalika. Otra gan vairāk skatītājos.