÷

±

10.7.14 12:32 - Don't tread on me!

"Varu" (ilūziju, ka cilvēks var būt cita īpašums) visvairāk apdraud nevardarbība. Tikai cilvēks, kurš neatzīst vardarbību, ir iekšēji brīvs īstenot savas īstenās tiesības lietot visu nepieciešamo spēku, lai varmāku apturētu un vajadzības gadījumā - iznīcinātu.

P. S.

tiem, kuri vēlētos saprast, par ko ir runa
(pieņemot, ka tas nav pašsaprotami)


Visu sabiedrisko tikumību var paust vienā divpusējā likumā: neuzbrūc / neļauj uzbrukt. Novēroju, ka vairumam cilvēku tas nav saprotams, un, jo dziļāk verdziskajās māņticībās cilvēki ieaijāti, jo grūtāk viņiem šo likumu saprast. Šī paša pilnmēness laikā tepat cibiņā cilvēki spriedelē par to, cik labi, ka kāda sabiedrības šķira drīkst uzbrukt citiem, kamēr aizstāvēšanās skaitās ļauna. Tā ir vergu domāšana. No tās var tikt ārā, bet tas to nepadara mazāk nožēlojamu.
Vergi gaida pavēles. Viņi gaida, kad kāds pieteiksies ierobežot viņu darbības un izdalīs pasakas. Tas viņiem sagādā mierinājumu. Tas ir muļķa mierinājums ar mūžīgo cerību, ka dieviņš, t.i., "vara" nesīs zelta nākotni, kaut patiesībā ikviena "varas" darbība nes tikai un vienīgi lielāku postu.
Lai vai kā, brīvība ir jāsargā un jākopj. Cilvēks nav zīdainis, kuru visu mūžu auklēt kādam milzīgam, ļaunam spēkam, bet tieši pēc tā alkst "varas" upuri, kuri savā verga stāvoklī spēj sapņot pamatā tikai par lielāku "varu". Būtu vienreiz likušies mierā, pārstājuši apzagt citus un dzīvojuši mierā. Bet psiholoģiskais pamats parasti liedz pieslēgties realitātei līmeņos, kas dziļāki par pavēlēm.

3.7.14 23:39 - Prāta kontrole pēdējos 100+ gadus

vicdo


Mūsu saknes - mērķtiecīgs stulbums. Mēs visi (gandrīz?) esam programmēti, kodēti un ražoti - vāji, stulbi un apjukuši. Tas nav dabiski vai neizbēgami - tas ir pašsaprotami "varas" režīma apstākļos. Cilvēces galvenais ienaidnieks ir ar "varu" apsēsti cilvēki - un šo maniaku veidotā cilvēku apkarošanas biedrība "valsts" par tādiem pašiem nopūlas padarīt mūs visus.

Ja pēc filmas noskatīšanās tev liksies, ka "nekas tāds taču vairs nenotiek", tad tu esi diezgan lielisks šīs cilvēkresursu rūpniecības produkts.

19.6.14 15:24 - Izīdas "valsts"

16.6.14 16:30 - Vardarbība

Menti pa ruporu ziņo: "Izsaukumu uz Vaļņu ielu 11 policisti saņēma vakar pulksten 23.36 un, ierodoties notikuma vietā policisti atrada 64 gadus vecā Andra Grūtupa līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm – šautu brūci krūšu kurvī."

Varbūt definējiet vienreiz "vardarbību"? Kad menti kādu piekauj, tā nav vardarbība, bet, kad cilvēks brīvprātīgi aptur savu dzīvību - tā ir "vardarbība". Vai varbūt tagad vardarbība ir viss, kas saistās ar paša varēšanu? Ments jau pats neko nevar - viņš operē tikai ar citu garīgo kropļu atļaujām, tāpēc tā nav vardarbība. Un kropļi, kuri raksta atļaujas, arī nav vardarīgi, jo paši nevienu sist nevar. Hmm - tad nu brīvība un miers ir tad, kad valstisti visus pārējos sasēdina krātiņos un pavēl, ko pēc viņu infantilajiem muļķu uzskatiem vajadzētu darīt? Vot, būtu nošāvušies, mēsli, bet pat tik daudz laba viņi nevar.

P. S.
Letonika, piemēram, sniedz šādu "vardarbības" definīciju:
Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).

Lūk, vārdam "vardarbība" ir silta un ērta vietiņa "valsts" definīcijā.

14.6.14 15:20 - Burvīgs QnA

v

3.6.14 10:36

14.5.14 10:13 - kā 99% no 1% baidījās

Brīvība ir izvēle, un cilvēkiem vairāk par visu ir bail no izvēles.
Ja katram ~ reizi mēnesī uz ielas uzbruktu bruņots vīrelis un pieprasītu, teiksim, 100€, vairums cilvēku gūtu smagu traumu, jo ir nostādīti nepatīkamas izvēles priekšā - nedot un riskēt ar veselību un dzīvību, vai atdot un justies kā stulbam gļēvulim.
Cilvēks var justies daudz ērtāk, ja viņam netiek piedāvāta izvēle, ja laupīšanu padara neredzamāku, nejūtamāku - vienalga, cik tā būtu liela. Tā nu vairumam cilvēku nekādas problēmas nesagādā katru mēnesi "Valsts Ieņēmuma Dienestam" atdot jebkādu vērtību un būt tam stulbajam gļēvulim - BEZ IZVĒLES ("PVN taču jau iesists čekā!").
Vairums cilvēku to uzskata par brīvību, kad patiesībā tas ir gluži pretējais. Vairums cilvēku negrib saprast, kas te notiek, jo viņiem ir bail, ka nāksies maksāt par pašu uzturēto vardarbību un ārprātu. Labāk, protams, ja maksā citi - pat ja tie jāaplaupa pret viņu gribu.
"Bet tāda taču ir brīvības cena!" Vairums cilvēku nezina un negrib zināt, kas ir brīvība, jo šis termins viņu neattīstītajos kukaiņu prātos jau ir aizņemts. Kur vēl lielākas patvaļas tiesības varmākām kā tik absurdu ideju, ka brīvība no izvēles ir tas pats, kas brīvība izvēlēties! To mūsos audzinājuši no pirmās dienas - vairumā gadījumu.
Brīvības atņemšana ir lielākais noziegums pret cilvēku. Ja fizisks kaitējums ir nepatīkams, tad brīvības jeb cilvēcības (spējas justies, domāt un izvēlēties) atņemšana ir nepieļaujama. Cilvēks, kurš to nodara citam, ir vēl mazāk "cilvēka" vārda cienīgs nekā vergs, kurš to "nodara pats sev" (nodarīt to sev iemāca - defaultā mēs visi gribam dzīvot) - un brīvības atņemšana ir ļaunāka par slepkavību: tā atstāj nedzīvu garu, kurš spiests mocīties līdz miesas nāvei, klaiņojot pa zemi nekam nevajadzīgam un liekam.
Pilnīgi nekas neattaisno "varu", "valsti" un tamlīdzīgus slepkavības veidus - pat tas, ka šefs vai grāmatvedis pats samaksā izpirkuma maksu par tiesībām izmantot verga dvēseli un "varas" pārstāvju ieročus pret to. "Vara" ir pilnīgi amorāla ideja, "valsts" ir galējā ļaunuma forma, "nodokļi" ir sliktāk nekā zādzība. Visa šī mašinērija iekārtota tamdēļ, lai tu nekļūtu par cilvēku - nekad. Un tu baidies, ka bez slepkavības nebūtu ceļu? Saņemies, gļēvais maitas gabal! Saņemies un vienkārši paskaties pāri bailēm! Tā ir izvēle, kas jāizdara un jākopj - vienīgā alternatīva ir slepkavība.

*
Papildviela pārdomām:
Lārkens par to, kā notiek
+ nākamās viģika daļas...

13.5.14 20:05

Bļe, slimais Eiropas fašisms... Visi - sākot no katoļiem, beidzot ar Bogustovu, baneriem un viral viģikiem netā, visi mobilizējušies uzcirst jauno Eiropas impēriju. Slimie mēsli.. reku ~jaunākais propagandas tūlis.
sick shit :(



2.5.14 12:41 - 18-25



Katram, kurš atbalsta valsti un nodokļu sistēmu, kaut kur ceļā neizbēgami stāv jautājums: vai tu vārda "Latvija" (šīs valsts) saglabāšanai upurētu līdzpilsoņu brīvību un dzīvību un vēl pats ietu šaut tādus pašus kā tu - tikai no otras puses?

Kamēr spēku, prieku un dzīvību laupa naudas/darba izteiksmē, politiķu vardarbību viegli attaisnot ar to, ka viņi monopolizējuši pažarniekus un ātros, bet, kad tie paši politiķi un birokrāti ("Latvija") sāktu slepkavot tavus draugus un padarītu tevi pašu par slepkavu, apliecinot, ka valsts priekšā tu esi tiklab slepkava kā mironis - būtībā, zombijs -, tad ik katrs tavs mēģinājums attaisnot savu saimnieku jau ir galēji pašaizliedzīgs, kas nozīmē, ka tevis tikpat labi varētu nebūt, tu jau esi donorējis savu dzīvību politiķiem, valstij un tamlīdzīgiem mitoloģijas spēkiem, padarot stiprāku to, kas nodara lielo vairumu kaitējuma cilvēcei un pasaulei, un pavājinot vienīgo, kas miljardiem gadu darbojas nevainojami, ļaujot mums tagad atskatīties, uz kādu milžu pleciem dzīvojam, ja vienkārši ļaujam pasaulei plūst tālāk, par vienīgo kontroles mehānismu izmantojot savu sērfa dēli, kurš tad arī ir vienīgā saskarsme ar šo brīvo, stihisko pasauli, kuras kārtība ir daudz nesatricināmāka un skaistāka par jebko, ko izdomātu tu vai neirotisks psihopāts Jēkaba ielā, kurš sevi uzskata par tavu saimnieku (un attiecīgi rīkojas), taču apziņa brīvi slīd pa nemērāmās kosmosa jūras skaidro virsmu, saprotot, atrodot risinājumus, izdzīvojot, sadzīvojot un dzīvojot pasaulēs, kurās vārdu salikums "obligātais militārais dienests" skan patiesi, bez māņiem - tā ir "pavēle vergot saimnieka teroristu grupējumos", kur no cilvēka cieņas (no brīvības) nepaliek pāri pilnīgi nekas, vien tukša skaņa, kura, kā izrādās, izdomāta pirms satura, bet saturu tajā esi ielicis tikai tu pats: viss, ko tu pazīsti, zini, saproti, mīli, tas viss pastāv pats par sevi, un tukša ir tā kaste, kurā kā ar nazi nogrieztu gaļas gabalu tavu pasauli iestūķē vārdā, kurš nav nekādu upuru vērts (un kas gan ir?), ļaunā un visu grupu asinīm notrieptā vārdā: "Latvija".
Vai "Ukraina", vai "Krievija", vai "Ziemeļkoreja". Labāk mirt par kārava kalpu vai ercenu divnieku - vismaz tie tavus nāvei atdotos spēkus neizmantos vēl lielāka posta nešanai.

Un kā var ar tīru sirdi tik aukstasinīgu cilvēku prātu grozīšanu un reālu dzīvju izpostīšanu atbalstīt, maksājot par ik vienu nāvējošo lodi, par katriem meliem uz plakātiem un radio vai internetā - kas tad ir šis melis, zaglis un slepkava, ja ne tie politiķi, kuri tavu acu priekšā kā karogu aivilkuši priekškaru "valsts" un kuriem tu esi atdevis "varu" likt tev pašam to karogu sev turēt pār acīm? Mēs paši maksājam par šo mitoloģiju, par šo saintoloģijai līdzīgo bezgalīgo stāstu, kurš pavēl pašsaprotamo, konstatē izdevīgo, aizliedz konkurējošo, atņem nopelnīto un pa virsu visam - liek zagt, slepkavot, melot, lai šis ārprāts spētu turpināties, lai cilvēki aizvien vairāk savas būtības spētu upurēt varenajam vulkāna dievam "Valsts". Katrs nodoklis, katrs politiķu rīcībā nonākušais cents lielāku vai mazāku spēku novada tam, lai kāds tiktu apzagts, kāds - noslepkavots, kāds cits - sagūstīts, apsmiets un iespundēts. Un dienā, kad grupējums X tev pavēlēs slepkavot un mirt viņu vārdā - vai arī tad tu to tikpat viegli laidīsies darīt (sevišķi tad, ja to darīs arī tavi līdzcilvēki, slīdošā pusaizmigušo masa)?
Bet, nu, kuru gan mūsdienās nodarbina principi vai loģika? Kad "vairāk ir labāk", tad vadmotīvs ir kvantitāte, nevis kvalitāte. T.i., tevi apmierina tūkstotis ar brīvu politiķa roku izpostītu dzīvju, bet miljons - tad jau tu varbūt sāksi mazliet sašust. Un kaut kur sēž tādi garīgi iesaldētie, kuriem maksā "pietiekami daudz", lai darītu kaut ko ļoti sliktu (kvantitāte taču trumpo kvalitāti!), un visas tavas labās cerības un mazā mēroga labdarību vēl lielākā mērā kompensē tie, kuri par tavu naudu darīs jebko. Un jūs abus pastarpina tie, kuru vārdā ("Latvija") tu darīsi jebko. Tava darba augļus nozog tie, kuri tevi sagūsta garīgi, un tie kalpo tiem, kuri tevi sagūstījuši finansiāli/juridiski un kuri no šādiem kariem arī pārtiek, galu galā pakļaujot visus, kuri ielūkojas "varas" noslēpumā. Tur nekā nav, un tava vēlme kādu dienu personiski satikt "Latviju", kura tik seksistiskā kārtā droši vien ir rudzu lauka vidū kleitiņu pazaudējusi veselīga blondīne, kuras mazais, trauslais ķermenītis visu mūžību alcis izpildīt visas tavas miesiski emocionālās vēlmes, ir ne mazāk muļķīga par Salatēva fantāzijam, tomēr tu ļaujies blenzt tajā tumsā un tukšumā, palaižot garām bagāto, radošo, līksmo dzīves pusi, kura tiecas uz brīvo, labo, skaisto, kamēr tie "labākie" un "spējīgākie" no mums, kuri tik bērnišķīgu cerību gūt nemirstīgu pašvērtību māmuļas siltajā paspārnē labprāt izmanto spēku novadīšanai savu ar empātiju/citu dzīves kvalitāti nesaistīto mērķu virzienā, tikai priecājas par tādu matriotismu, ik dienu bez maksas saņemot svaigu pienu savas fiktīvās lomas izpildei. Un dienā, kad šis parazītiskais mīts tev liks slepkavot - vai tad tu mīlēsi "Latviju"?

11.4.14 09:39 - postmodernisms

UrbānDikšenērijs nelika vilties:

postmodernism
Postmodernism: pseudo-intellectual Trojan Horse of tyrants everywhere in the western world. Began in Arts faculties in various universities under "thinkers" like Derrida, Baudrillard, Foucault and Irigaray, and spread like a cancer into at least the "soft" sciences, if not further afield.
Works insidiously by establishing in the minds of the faithful that there are no ultimate truths in either a moral or a scientific sense, and dressing up bullshit in flowery language. Postmodernism pretends to be a guarantor of pluralism (a concept far better served, btw, by rational debate), and is in love with concepts such as the "transgressive" and the "paradigm shift". Unfortunately these matters are brought up in the midst of reams and reams of tendentious twaddle which constitute a dreadful waste of perfectly good trees, and the most notable effect of postmodernist (un)thinking is not the freeing of anyone's mind from conservative tyranny, but the scrapping of the very idea of objective truth. Once this happens, of course, what follows (outside the ivory towers of academia) is that the game goes, set and match, to the fellah with the biggest guns. Many conservative factions claimed that September 11 spelled the end of postmodernism. Ohhhh nooo, postmodernist twaddle was only just getting its boots on.

To take an (admittedly anachronistic) example of what is essentially the same thing:

"A new and magical understanding of the world is on the rise, one based on will rather than truth. There is no truth, in either the scientific or the moral sense."

- Adolf Hitler


P. S.
BTW, es ar visu savu cepšanos pārsvarā saskatu mūsu pasaules "orveliskos" motīvus; faktiski, ja starp viņiem pastāvētu kāda sacīkste, drīzāk uzvarējis Hakslijs; bet patiesībā uzvar draudzība, t.i., viņu daudzība, t.i., visu karš pret visiem, naidīgs, aprobežots, augstprātīgs, tukšpaurīgs, sekls, bezjēdzīgs, nepiepildāms un neizsmeļams cilvēcības vakuums jeb, kā mēdzu to - varbūt neprecīzi - saukt: cinisms. Postmodernisms.

Iespējams, ka atbilstošāks būtu apzīmējums "ārprāts".

10.4.14 09:12 - "Spice"

Nesaprotu, kur tautieši "spaisa" tirgošanā saskata problēmu, ja, piemēram, publiski, pieaugušu, izglītotu cilvēku acu priekšā drīkst, piemēram, atņemt nopelnīto ("nodokļus") vai vispār - turēt cilvēku betona būrī aiz metāla restēm. Tas ir normāli. Piekaut kādu, salauzt rokas, izsist zobus, varbūt arī nogalināt, ja pretojas - tas viss ir normāli. Bet pašam savā nodabā kaut ko tur lietot - tas nu ir pizģēēēc...
Powered by Sviesta Ciba