÷
±
10.7.14 12:32 - Don't tread on me!
"Varu" (ilūziju, ka cilvēks var būt cita īpašums) visvairāk apdraud nevardarbība. Tikai cilvēks, kurš neatzīst vardarbību, ir iekšēji brīvs īstenot savas īstenās tiesības lietot visu nepieciešamo spēku, lai varmāku apturētu un vajadzības gadījumā - iznīcinātu.P. S.
tiem, kuri vēlētos saprast, par ko ir runa (pieņemot, ka tas nav pašsaprotami)
Visu sabiedrisko tikumību var paust vienā divpusējā likumā: neuzbrūc / neļauj uzbrukt. Novēroju, ka vairumam cilvēku tas nav saprotams, un, jo dziļāk verdziskajās māņticībās cilvēki ieaijāti, jo grūtāk viņiem šo likumu saprast. Šī paša pilnmēness laikā tepat cibiņā cilvēki spriedelē par to, cik labi, ka kāda sabiedrības šķira drīkst uzbrukt citiem, kamēr aizstāvēšanās skaitās ļauna. Tā ir vergu domāšana. No tās var tikt ārā, bet tas to nepadara mazāk nožēlojamu.
Vergi gaida pavēles. Viņi gaida, kad kāds pieteiksies ierobežot viņu darbības un izdalīs pasakas. Tas viņiem sagādā mierinājumu. Tas ir muļķa mierinājums ar mūžīgo cerību, ka dieviņš, t.i., "vara" nesīs zelta nākotni, kaut patiesībā ikviena "varas" darbība nes tikai un vienīgi lielāku postu.
Lai vai kā, brīvība ir jāsargā un jākopj. Cilvēks nav zīdainis, kuru visu mūžu auklēt kādam milzīgam, ļaunam spēkam, bet tieši pēc tā alkst "varas" upuri, kuri savā verga stāvoklī spēj sapņot pamatā tikai par lielāku "varu". Būtu vienreiz likušies mierā, pārstājuši apzagt citus un dzīvojuši mierā. Bet psiholoģiskais pamats parasti liedz pieslēgties realitātei līmeņos, kas dziļāki par pavēlēm.
Powered by Sviesta Ciba