23.1.16 17:26 - solītāji
Tiesneša zvērests (svinīgais solījums)
Tiesnesis, stājoties amatā, dod zvērestu (svinīgo solījumu):
“Es,___, uzņemoties tiesneša pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem.”
Godīgs, taisnīgs, nekad nenodot patiesību... Un reizē apzagt un nolaupīt cilvēkus zemes lielāko noziedznieku vārdā? Interesanta tāda patiesība, taisnīgums un godīgums.
Zvērināts tiesu izpildītājs iekļaujams zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš ir apdrošinājis profesionālās darbības risku (civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) (33. un 35.pants) un devis Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:
"Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."
Ko, diez, nozīmē "godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības"? Vismaz šis zvērests ļauj neievērot likumu, ja tu godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības redzi, ka tas ir noziedzīgs. Vēl jo vairāk - ja jāsargā "personu tiesiskās intereses", kas vienā nozīmē būtu sargāt cilvēkus, bet, zinot mazliet par viņu kodēto valodu, tas tikai vēlreiz nozīmē - uzskatīt cilvēku par nebūtisku prestatā imaginārās "valsts" imaginārajam vergam (personai), kurai nav ne dzīvības, ne jūtu, ne prāta, ne gribas, ne, līdz ar to - tiesību.
P. S.
Likumi būtībā ir joku grāmatas. Ja lasa, kas tur rakstīts, ir diezgan smieklīgi.
Trešais pantiņš grāmatā "Tiesu Izpildītāju likumi", un jau ir smieklīgi:
"Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir
neatkarīgi un
pakļauti vienīgi likumam."
Kaut kā neticas, ka viņi tiešām raksta par to likumu, kurš tiešām aizstāv neatkarību.
P. P. S.
Vēl kruta, ka tiesu izpildītāji kopā ar mentiem "drīkst" ielauzties svešā īpašumā un to izzagt, maģiskā veidā vienlaikus neaizskarot cilvēka godu un cieņu (vēl nav skaidrs, kā viņi definē šito):
Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot amata darbības sakarā ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, ir tiesības atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet parādniekam piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas parādniekam piederošas mantas, un citās glabātavās saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem.
Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot darbības ar bezmantinieku mantu, ir tiesības, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet bezmantinieku mantā ietilpstošajā nekustamajā īpašumā, kā arī citās telpās un glabātavās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bezmantinieku manta.
Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot mantojuma apsardzību, ir tiesības, ievērojot šā likuma VI sadaļas Pirmās A nodaļas normas, atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušajai personai piederošās telpās, kā arī citās telpās un glabātavās, kurās saskaņā ar zvērināta notāra aicinājumā norādīto informāciju atrodas mirušajai personai piederošās mantas.
Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, nedrīkst veikt darbības, kas aizskar personas godu un cieņu.
Karoče, ja tevi izvaro, a) tu esi vainīgs; b) nepretojies, vai sāpēs.
Vispār jau hrenova. Tiem bandītiem gan ieroču vairāk, gan fanu pulks milzīgs. Common wisdom says - "might makes right", humanity is obsolete. Valda mašīnas. Bio-mehāniski viltvārži, kas uzdodas par cilvēkiem.
23.1.16 14:58 - Īsta mīlestība
Visa tā "korupcija" un lokālā un globālā mēroga noziedzība, sociālā netaisnība etc. turas uz meliem un bailēm. A tie, kas uztraucas, ka līdz ar to visu zudīšot ceļi, vienkārši baidās ieskatīties jautājumā.
Mēs to vardarbību ārpusē pieņemam, pieņemot to sevī. Ielaižot. Visādi tie nostiprinošie modeļi. Kā piemērs - sīkais (pilsonis) gaida no mātes (no izcelsmes "mums", valsts - mūsu gadījumā no Padomju Savienības vai Latvijas Republikas) mīlestību, pieņemšanu, drošības sajūtu. Bet muterīte ir sapērusies patmīlībā (valsts pāri cilvēkam!), un sīkais tai pieķeras neveselīgi (jo vairāk nedabū, jo vairāk grib), bet tēvs (tiesas, menti un tml.) tikmēr ir tāpat audzināts nespējīgs gļēvulis, kuram šī toksiskā sieviete arī kļuvusi par dzīves attaisnojumu, kuru nedrīkst pazaudēt (galu galā - cik stiprs ir ments vai tiesnesis, ja viņam atņem uniformu?), līdz ar ko taisnība un saprāts tiek atlikts, līdz dāma būs apmierināta (neiespējami - jo šī sieviete/valsts īstenībā neeksistē, viņa ir tikai maska, stāsts, izrāde, cimperlīgs smadzeņu mežģis bez sirds). Sīkais (pilsonis) mēģina saņemt siltumu no mātes (valsts), morālu atbalstu (taisnību) no tēva, bet nedabū ne vienu ne otru, un pamazām uzņemas visu disfunkcijas nastu uz saviem pleciem - ja reiz šitas nestrādā, tad jau es esmu vainīgs, jo mamma un tētis nekad, nekad nekļūdās. Nekas, ka tie varbūt dzīvo bezgalīgā plostā (varas tripā) un atnāk parunāt tikai tad, kad grib kādam sadot pa muti (jāizpilda iekšējie attaisnojumi/normas sava power-tripa attaisnojumam). A bērns tikai ņem uz sevi aizvien vairāk baiļu, aizvien vairāk atbildības - lai tikai nabaga māmiņa neraud, lai tikai tētis nedusmojas, un pats sēž kaktā zilumains, nobimbājies un dauza galvu pret sienu. Ja vēl kokteilī iemet māsu vai brāli (līdzcilvēkus), kas tevi piedevām cenšas pazemot par "neadekvātu uzvedību", kad tu jau tā pēdējiem spēkiem centies tajā murgā kaut kā izdzīvot, tad mēs iegūstam šo burvīgo, visiem pazīstamo modeli, kad aiz bailēm vairs nav iespējams padomāt, un labāk vienkārši visam piekrist, zem visa parakstīties, visu izdarīt - ka tikai "miers" mājās. Pilnīgi bezjēdzīgs, visu veidu iznīcībai nolemts modelis. Pats no sevis tas nemainīsies, un nekāds Dievs to nemūžam nesvētīs.