Par romantiku
Sievietēm vajagot romantiku. Jo biežāk, jo labāk. Ziedus viņām vajag, dāvanas visādas. Nu ja nevajag, tad es esmu kaut ko saputrojis. Taču vakar es domāju, ka viņām to visu vajag.
Vakar, savā plānotājā, izsvītroju visus vakara plānus, un ap 18:00 ķēru taksi, lai ripinātos mājās (piezīme sev - nekad vairs neņemt taksi sastrēguma stundās. Ibo no Jaunās Ģertrūdes līdz Ilgu ciemam 7 Ls). Sapirku sveces, šampi, bombongas un visādu citādu paiku.
Saklāju galdu, nospodrināju glāzes, sagatavoju sveces. Pagatavoju vakariņas un sāku gaidīt mājās ķipa gaviļņieci — sievieti. Skaisti, pašam prieks cik es labs.
Ap astoņiem man gaidīt apnika. I nešķita prātīgi ik pa brīdim sildīt vakariņas. Izslēdzu gaismu, aizdedzu sveces, uzbūvēju no siera mājiņu uz vistas kājas, atrāvu vaļā Hennessy, un pārmaiņus T-Rex un David Bowie sabiedrībā pavadīju turpmāko vakaru.
Vakariņas vēl tagad stāv cepeškrāsnī. Šampis guļ ledusskapī kur gulējis. Uz galda divas vientuļas glāzes, un pusnodegusi svece.
Nu i nah tos ķipa svētkus!