Dienas prieciņi

Un ja bez darba jādzīvo mums būtu,
Vai tāda dzīve mums nešķistu par grūtu?
Tā mana baba esot teikusi saviem sīkajiem nerātneļiem, kas negribēja agri celties un iet uz teļu fermu.

Sākas citāts:
“Es gribētu būt tas viedais ezītis, bet patiesībā esmu kā tas zaķis pasakā, kurš itin bieži nonāk panikas stāvoklī. Un tā pasaka ir šāda. Kārtējo reizi zaķis ir nonācis panikas stāvoklī, bet tik šausmīgā, ka no visa bail - no lapsas bail, no vilka bail, no lāča bail…
Iet pie melnā atvara un saka - viss, es vairs nevaru to izturēt, darīšu sev galu. Atvars viņam saka - bet tu vienkārši ņem un nebaidies. Ja jau tu pie manis atnāci slīcināties, kas tev vairs ko baidīties?
Zaķis padomā - tiešām, ko vairs baidīties?
Iet pa mežu, satiek vilku - ā, šis jau priecīgs: tūliņ tevi apēdīšu ! Zaķis saka - es no tevis nebaidos! -, un aiziet tālāk. Vilks mēms.
Satiek lapsu - o, nāk zaķēna cepetītis. Bet zaķis saka - es pie melnā atvara biju, es ar vilku runāju, es no tevis, rudā, vispār nebaidos!
Apsēžas pie ciņa, pienāk ūpis - nu, ko sēžam? Sēžam. Nebaidāmies? Nebaidāmies. Ko pēkšņi tāds drosmīgs? Es pie melnā atvara biju, vilkam visu ko pateicu, lapsai tāpat, ko tad es tagad no tevis baidīšos? Ūpis sēž, sēž un beidzot saka - zaķi, zini ko, ej prom uz citu mežu. Citādi visi zaķi šitādi kļūs. Zaķis saka - nekļūs. Visi nekļūs.
Ūpis aiziet, te pēkšņi nokrīt lapa, un zaķis nobīstas. Čab. Te čab, tur čab.
Aiziet atpakaļ pie atvara un prasa - kas tas ir? Ne no viena vairs nebaidos, bet, kad lapas krīt, baidos. Un atvars saka - tās nav lapas, kas krīt, tas ir laiks, kas čab. Mēs visi baidāmies.
Ģeniāla pasaka, visiem sirsnīgi iesaku palasīt Sergeju Kozlovu.”

Citāta citāta beigas.

IEVA, 11/2018, Vilis Daudziņš

Lieliskas krāsas un noskaņa. Un, kā teica Lelouch, "le mauvais temps est l'acteur principal du film," tāpēc Deauville ir īstā vieta filmēšanai. Foršs režisors, pēc visa spriežot.
Un filma arīdzan ir pietiekami lieliska. Un mūzika.
Bet jāpiezīmē, ka skatoties atsevišķi, filmas treileris un mūzika atstāj pavisam citu iespaidu.


"Dès que je reviens, Monmartre 15-40"

"Par laikiem, kad viņi abi - Dievs un dzejnieks - vēl bija mazie bērni."
Tieši tā. Šī grāmata nekādi nerādīja Ziedoni kā latviešu dzejas pīlāru, drīzāk kā kausli un iemīlējušos vai aizlasījušu skolnieciņu, bet ne kā dzejnieku. Tomēr to varēja just - visi teikumi bija pabeigti, noslīpēti, kurš katrs tā nevarētu. Katrs pasaka kaut ko savu, kas kopā veido stāstu, ļoti niansētu. Tas brīžiem jan likās tā nesaistīti, tomēr atzīstams par labāko veidu, kā rakstīt, neizplešoties kopotajos rakstos. Es ceru, ka to visu galvenokārt bija darinājis Ziedonis, un Ikstena šai brīdī nedarīja neko nozīmīgāku, kā sekretāres pienākumus.
Secinājumi - jāiet uz jrt 'Ziedonis un visums', viņš tomēr ir foršs. Un es gribu redzēt ēzelīti Porfīriju Piknikekspromtum Pontefilando.

Hamsuns - 'Augusts - pasaules braucējs.'
- "tas man uz mūžu palika."

Ko tu dabū, to tu pazaudē.

Šī nudien bija klasiska mindfucking filma, līdzīgi kā The Science of Sleep, bet nu šī man patika daudz labāk. Bija tik jauki skatīties, kā veidojas tas puzlītis, bet šā vai tā, to visu būtu jānoskatās vēl vismaz pāris reižu, lai neko nesaprastu vēl vairāk. Un man dikti patika galveno varoņu izlase -
Jim Carrey as Joel Barish
Kate Winslet as Clementine Kruczynski
Kirsten Dunst as Mary Svevo
Elijah Wood as Patrick
un gan jau es kādudien pazīšu arī pārējos.
Un tā beigu noskaņa bija lieliska - viņi it kā ir tikko iepazinušies, cenšas kaut kā izrādīt patikšanu un fonā skan viņu balsis, kas uzskaita visu, kas viņiem nepatīk otrā.
Vēl viena lieta, kas man patika - sākumā Džoela izteiktais: "Why do I fall in love with every woman I see who shows me the least bit of attention?". Ironic.

Es vispār ļoti nepareizi skatījos šo filmu sadalot to divās daļās un otru noskatoties tikai pēc mēneša, bet es tik un tā ticu, ka tur kaut kas ir. Kaut kāda doma, kurā es diemžēl neiebraucu, kaut gribētu. Bet man ļoti patika soundtrack un šo lielisko citātu es vēl pieminēšu un reiz jau pieminēju:

Gretchen: My mom had to get a restraining order against my stepdad. He has emotional problems.
Donnie: Oh, I have those too! What kind of emotional problems does your dad have?
Gretchen: He stabbed my mom four times in the chest.
Donnie: Oh.

Tad es gandrīz nokritu no krēsla.

Un tikko, berga bazārā uz soliņa es pabeidzu arī Oņeginu - grāmatu, ko apņēmos izlasīt jau janvārī, skatoties tieši šim darbam veltīto un lielisko Borisa Eihmana baletu. Tie bija divi zaķi - arī ar Puškinu es jau sen gribēju iepazīties, un jāatzīst, ka viņa stilam nav ne vainas, tas ir pat asprātīgs (it kā mēs drīkstētu riskēt teikt ko citu. un tomēr, man patika). Nu jā, bet sižets gan tāds dīvains - tipiskā mīlestība no pirmā acu skata, kas gan ir vienpusēja un uzreiz jau traģiska bezcerība un nabaga Tatjana Larina, nolaižoties pavisam zemu, sper pirmo soli un raksta vēstuli, kas tajā laikā bija kas sievietei neiedomājams, kā m. ikreiz mīl piebilst šī darba kontekstā. Tad vēl nesakarā kāds tiek nošauts, tad Taņa apprecas ar citu un nu ir nabaga Žeņuškas kārta bezcerīgi mīlēt, jo, kā viņam teica Taņa:
"Es mīlu jūs (kādēļ gan liegties),
Bet mūžs mans citam pieder nu,
Nekad es viņu nevilšu."
Viņiem gan patīk visu sarežģīt! Bet ko gan es gribu, pietaupies "Romeo un Džuljetai"!

"Bet es - ko uzrakstīt vien jēdzu,
Ko iedvesmo kāds sapnis jauks -
Vien auklei priekšā lasīt mēdzu,
Man viņa - jauno dienu draugs;
Vai kaimiņu, kas ieklīst mājās,
Ar traģēdiju pacienāju,
Aiz svārku stūra nogrābis,
Lai neaizlavās projām šis."
/Jevgēņijs Oņegins

Dievs nedod dzīvot blakus Puškinam!

- Šajā pasaulē mīlestības pietiek visiem, ja vien viņi jaudā pameklēt to.
Bet
- Viņa salauza man sirdi. Tas nav sevišķi patīkami. Taču tāda bija maksa. Šajā pasaulē var saņemt tikai to, par ko samaksāts.
/Vonnegūts, Kaķa šūpulis

Atkārtojos:
"I hope you live a life you're proud of. And if you find that you're not, I hope you have the strength to start all over again."
/The Curious Case of Benjamin Button

David Fincher

Man sākumā likās, ka tā filma nebūs jauka, jo, būdama holivudiska, pārāk spēlēsies ar jūtām (ko gan tā arī darīja) un tas stipri atgadināja Breda Pita kultu (kaut gan I'm serious, IMBd viņu pat nav pieminējuši, vai arī es nemāku lasīt, tas taču ir Pits, nebiedējiet mani!). Katrā ziņā viņam tikusi brīnišķīga loma - ļoti daudz iespēju sevi parādīt aktiera darbam parasti neraksturīgā veidā. Un man vienmēr ir bijis prieks redzēt Cate Blanchett, kaut gan viņai piedēvētais akcents gan mani visai nomāca.
Kas vēl nesaprotami - gaidāmā vētra pie slimnīcas, kur tiek lasīts šis stāsts. Ok, tas ļauj visu ļoti tēlaini nobeigt filmu un piešķir action mierīgajiem brīžiem, bet nu common, lai neiemidzinātu skatītāju ir jāstrādā ar sižetu, nevis jābārstās ar specefektiem. Tāpat kā tā episkā jūras kara aina - arī tas bija visnotaļ fail (+ tā vien likās, ka tas Amerikas patriots uz kuģa: 1.uzsvēra šis filmas amerikāniskumu, kas gan, protams, nav aizliegts un 2.nežēlīgi atgādināja Foresta Gampa armijas draugu, kas tāpat visus kaitināja ar savām sarunām par garnelēm, varbūt David Fincher cerēja, ka dīvainie tēli ir atslēga uz filmas nemirstību. Nezinu, man tā likās. Jā, tāpat kā tas pansionāta večuks ar mūžīgo:"Did I ever tell you I been struck by lightning 7 times?", kam sekoja īss antīks kadriņš).
Par manu mīļāko daļu - nenozīmīgiem sīkumiem. Pirmkārt, man patika iespēja redzēt Queenie's bēres, kas tik tiešām bija jautras un "brīnumu darīšanas" ainu pašā sākumā, kas droši vien kaut kādā mērā atspoguļoja reālo situāciju melnādaino amerikāņu baznīcās. Diez, kā sauc to reliģijas novirzienu? Un otrkārt, man ļoti ļoti patika kā bija veidots "kā būtu, ja nebūtu tā" pirms Daisy notrieca mašīna. Tāda forša konsekvenču rinda.
Par morāli. Visnotaļ aktuāla tēma - neviens negrib kļūt vecs, visi gribētu būt jauni mūžīgi un te nu režisors parāda, ka kļūt jaunākam nemaz nav tik jauki - nevar veidot normālu ģimeni, nevar novecot ar savējiem, nav vietas, kur palikt. Vēl jau ir arī tās mokas, ka neviens nekad tevi neuztver tādā līmenī, kā tu būtu pelnījis, jo attīstība ir pavisam otrāda:
- You look much younger!
- Only on the outside

(to be continued)

UPD-10.06.10. Patiesībā es nemaz negribu turpināt, kas nav pabeigts, tam lemts nebeigties, bet izrakstīšu vēl citātu, ko es toreiz uzšņāpu uz papīrīša, kas mētājas uz galda un kas tad man likās svarīgs.
Tātad, Bendžamins savai meitai: "I hope you live a life you're proud of. And if you find that you're not, I hope you have the strength to start all over again."

****/, jo bija šis tas interesants, bet pārāk daudz Breda Pita kulta. Vismaz man tā likās.

Lukas Moodysson

You remain dead for all eternity, but you're alive only for a brief moment.

Ļoti sāpīga un ļoti īsta filma.
(Vai arī man ir slinkums rakstīt ko vairāk)

Urā, beidzot no sava saraksta varu izsvītrot vienu tur jau ilgi aizkavējušos grāmatu par laika steidzīgumu. Man tā pilnīgi noteikti patika un bija vērts, žēl, ka es visu aizmirstu uzreiz pēc izlasīšanas. Tur bija tik tiešām daudz interesantu domu, bet vienīgā, ko iedomājos piefiksēt kā sev tobrīd aktuālu ir par dīvaino situāciju mūzikā. Itin daudzi klausās nevis jaunāko mūziku, bet gan agrākajos gados tapušo, turklāt arī mūsdienās tapušais lielā mērā atkārto kaut ko jau agrāk radītu: "Kultūra ir zaudējusi atjaunošanās spēju." Patlaban mums ir viss uzreiz.

Katra lieta, ko dzīvē dari, jādara par 100%. Ja taksometra šoferis ir tāds pa īstam, visi gribēs braukt ar viņu, ja pārdevēja ikvienu apkalpos no sirds, viņa kļūs par veikala vadītāju. Ja visu darīsim ar pilnu atdevi, nedomājot, kas mums par to būs, panākumi paši atnāks.
Shape, jūnijs 2010, Inese Krūmiņa

Merilinai no brīvamute.lv reizēm tiešām izdodas!

10 padomi kā vīrietim fiziski tuvoties sievietei:
5) Spēles faktors
“Vai esat kādreiz spēlējis pudeles spēli, būdams bērns? Tā ir spēle, kurā tiek griezta pudele – pret kuru tā pagriežas, tas jānoskūpsta pudeles griezējam. ”
Takš. Randiņš. Puisis izvelk ārā tukšu pudeli un saka – „paspēlēsimies?” Ar to brīdi, manis vairs nav. Bet varbūt es vienkārši esmu samaitāta.

I.V. "Jūs esat kā tādi apmulsuši, izzžmiegti citroni!"
Bet tā nemaz nav! Mēs nemaz neesam apmulsuši! Nē! Mums viss ir kārtībā! Jā, viss kā vajag!

Le fort fait ses événements, le faible subit ceux que la destinée lui impose.*
- Mīļum, tas taču tev beidzot jāsaprot!

*Meklēju piemērotu citātu Madarai

Is bottled water worth it? 'Evian' spelled backwards is... 'naive'.

Es nezinu ko lai dzeru, ar ko lai tīru zobus un kādus augļus lai ēdu. Visi ir tik liekulīgi.

Manā dzimšanas dienā izskanējis un visai wtf, bet jauks:
I.Z. – Es cenšos lietas nepirkt. Nu labi, pārtiku un saldumus.
J.L. – Ja, ir jābūt mīkstai vietiņai!