Dienas prieciņi

Es neesmu diez ko priecīga šajās dienās, tāpēc lai iet kas priecīgs:
Iz NORMAN - LA CRISE DES 25 ANS

Serveur? Je vais prendre un café noir s’il vous plait. Court. Serré. Puis sans sucre. Sans tasse. Et sans café s’il vous plait.
https://www.youtube.com/watch?v=OWZiL2liTrM

"Turpmāk armijniekiem izsniegšot sieviešu rokassomiņas mugursomu vietā, jo tajās varot vairāk salikt."

Ārprāts, es atkal nogulēju līdz kaut kādiem pusvieniem un pamodos tikai tāpēc, ka modināja. Quo vadis? Ja man netraucētu, es varētu vienkārši nogulēt visu atlikušo dzīvi un to pat nepamanīt.
Šā kā tā, kad pamodos, man uzreiz jau bija apņemšanās, ka jāpievēršas sen sen neizmantotajai vafeļu pannai, un pēc rūpīgas darbu menedžēšanas, mēs ar m. draudzīgi sēdējām virtuvē un cepām vafeles un kūlām olas baltumu ar cukuru, visu pavadot vēsturiskiem atstāstiem. Man vispār šķiet, ka vieni no dzīves laimīgākajiem brīžiem ir tie, kas pavadīti virtuvē kopīgi gatavojot kaut ko garšīgu.
Un tad Aija mūs veda uz būvniecības veikaliem meklēt tapetes, bet pēc K-Rautas viņa nepareizi nogriezās, tā neizmērojami sarežģījot nokļūšanu uz mc2, uz ko tika liktas vislielākās cerības, tāpēc mēs vienkārši braukājām ekskursijā pa centru un grauzām saulespuķu sēkliņas. Bet, kad mēs iebraucām Krūzā, viņa man nezin kāpēc atstāstīja brīnišķīgās filmas Last Holiday sižetu un brīdī, kad es apmīļoju pasaulē visjaukāko aitiņspilvenu, viņa saskaņā ar stāstu, apņēmīgi teica: "Es ņemu", bet garām skrēja pārdevējs un nosaucās: "Ņemiet, ņemiet!". Es tiešām gribētu to aitiņu.
Un tad mēs bagātīgi iepirkāmies, kaut arī neko nevajadzēja un es dabūju daudzas garšīgas lietas, pārsteidzošā kārtā y compris čipsus ar laima un čili garšu.
That's how it was.

-Es Tev (dārgais lasītāj) dāvinu kurpju kasti, kurā iekšā ir simtu astoņdesmit deviņi mazi susuri, kuri ir sasodīti mīlīgi, bet sagrauzīs visas Tavas zeķes.

Vispār, tā meitene ir apbrīnojama.

Lai jums viss ir un par to nekas nav!

"Bet es - ko uzrakstīt vien jēdzu,
Ko iedvesmo kāds sapnis jauks -
Vien auklei priekšā lasīt mēdzu,
Man viņa - jauno dienu draugs;
Vai kaimiņu, kas ieklīst mājās,
Ar traģēdiju pacienāju,
Aiz svārku stūra nogrābis,
Lai neaizlavās projām šis."
/Jevgēņijs Oņegins

Dievs nedod dzīvot blakus Puškinam!

Lūk tas skan jauki - "noplūdis lipīgiem sviedriem, izslāpis un ļauns, cirslītis ...".
Iz fanijas cirslīšpiedzīvojumiem.

Starp citu, vēl viens Tates domugrauds - Jāņos līst, jo tie ir pagānu svētki un tāpēc Dievs šajā dienā vienmēr sūta lietu - lai izjauktu svinības. Vot tak!

Šodienas matemātikas konsultācijas laikā Monta izvirzīja hiptēzi, ka plāksteris uz manas rokas nozīmē, ka vecāki man par godu pēdējam zvanam uzdāvinājuši poti. Diez, ko man uzdāvinās uz izlaidumu?

Jauniešu vakari
Katru piektdienu plkst. 19.00
- Kopā lūgsim, slavēsim, studēsim Bībeli,
baudīsim sadraudzību, skatīsimies video
dosimies izbraukumos u.tml.

Bāc, tas izklausās tik slimi tik jautri!

Merilinai no brīvamute.lv reizēm tiešām izdodas!

10 padomi kā vīrietim fiziski tuvoties sievietei:
5) Spēles faktors
“Vai esat kādreiz spēlējis pudeles spēli, būdams bērns? Tā ir spēle, kurā tiek griezta pudele – pret kuru tā pagriežas, tas jānoskūpsta pudeles griezējam. ”
Takš. Randiņš. Puisis izvelk ārā tukšu pudeli un saka – „paspēlēsimies?” Ar to brīdi, manis vairs nav. Bet varbūt es vienkārši esmu samaitāta.

Kad korī jādzied vingrinājums ra-ra-rabarbers, kas jau tāpat ir smieklīgs, un soprāni, dziedot augstās notis, sāk izklausīties pēc kvankšķiem, es vairs nevaru izturēt.

Kāds ir jūsu dzīves moto?
Kārlis Streips: tāds pats, kā manai nelaiķei māmiņai, - gan jau būs labi!
/Santa, maijs 2010