My wonderful day
Jan. 22nd, 2011 | 11:58 pm
From:: pamplemousse
Ārprāts, es atkal nogulēju līdz kaut kādiem pusvieniem un pamodos tikai tāpēc, ka modināja. Quo vadis? Ja man netraucētu, es varētu vienkārši nogulēt visu atlikušo dzīvi un to pat nepamanīt.
Šā kā tā, kad pamodos, man uzreiz jau bija apņemšanās, ka jāpievēršas sen sen neizmantotajai vafeļu pannai, un pēc rūpīgas darbu menedžēšanas, mēs ar m. draudzīgi sēdējām virtuvē un cepām vafeles un kūlām olas baltumu ar cukuru, visu pavadot vēsturiskiem atstāstiem. Man vispār šķiet, ka vieni no dzīves laimīgākajiem brīžiem ir tie, kas pavadīti virtuvē kopīgi gatavojot kaut ko garšīgu.
Un tad Aija mūs veda uz būvniecības veikaliem meklēt tapetes, bet pēc K-Rautas viņa nepareizi nogriezās, tā neizmērojami sarežģījot nokļūšanu uz mc2, uz ko tika liktas vislielākās cerības, tāpēc mēs vienkārši braukājām ekskursijā pa centru un grauzām saulespuķu sēkliņas. Bet, kad mēs iebraucām Krūzā, viņa man nezin kāpēc atstāstīja brīnišķīgās filmas Last Holiday sižetu un brīdī, kad es apmīļoju pasaulē visjaukāko aitiņspilvenu, viņa saskaņā ar stāstu, apņēmīgi teica: "Es ņemu", bet garām skrēja pārdevējs un nosaucās: "Ņemiet, ņemiet!". Es tiešām gribētu to aitiņu.
Un tad mēs bagātīgi iepirkāmies, kaut arī neko nevajadzēja un es dabūju daudzas garšīgas lietas, pārsteidzošā kārtā y compris čipsus ar laima un čili garšu.
That's how it was.
Šā kā tā, kad pamodos, man uzreiz jau bija apņemšanās, ka jāpievēršas sen sen neizmantotajai vafeļu pannai, un pēc rūpīgas darbu menedžēšanas, mēs ar m. draudzīgi sēdējām virtuvē un cepām vafeles un kūlām olas baltumu ar cukuru, visu pavadot vēsturiskiem atstāstiem. Man vispār šķiet, ka vieni no dzīves laimīgākajiem brīžiem ir tie, kas pavadīti virtuvē kopīgi gatavojot kaut ko garšīgu.
Un tad Aija mūs veda uz būvniecības veikaliem meklēt tapetes, bet pēc K-Rautas viņa nepareizi nogriezās, tā neizmērojami sarežģījot nokļūšanu uz mc2, uz ko tika liktas vislielākās cerības, tāpēc mēs vienkārši braukājām ekskursijā pa centru un grauzām saulespuķu sēkliņas. Bet, kad mēs iebraucām Krūzā, viņa man nezin kāpēc atstāstīja brīnišķīgās filmas Last Holiday sižetu un brīdī, kad es apmīļoju pasaulē visjaukāko aitiņspilvenu, viņa saskaņā ar stāstu, apņēmīgi teica: "Es ņemu", bet garām skrēja pārdevējs un nosaucās: "Ņemiet, ņemiet!". Es tiešām gribētu to aitiņu.
Un tad mēs bagātīgi iepirkāmies, kaut arī neko nevajadzēja un es dabūju daudzas garšīgas lietas, pārsteidzošā kārtā y compris čipsus ar laima un čili garšu.
That's how it was.