Kārtējais review - The Curious Case of Benjamin Button (2008)
May. 29th, 2010 | 09:57 pm
From:: pamplemousse
David Fincher
Man sākumā likās, ka tā filma nebūs jauka, jo, būdama holivudiska, pārāk spēlēsies ar jūtām (ko gan tā arī darīja) un tas stipri atgadināja Breda Pita kultu (kaut gan I'm serious, IMBd viņu pat nav pieminējuši, vai arī es nemāku lasīt, tas taču ir Pits, nebiedējiet mani!). Katrā ziņā viņam tikusi brīnišķīga loma - ļoti daudz iespēju sevi parādīt aktiera darbam parasti neraksturīgā veidā. Un man vienmēr ir bijis prieks redzēt Cate Blanchett, kaut gan viņai piedēvētais akcents gan mani visai nomāca.
Kas vēl nesaprotami - gaidāmā vētra pie slimnīcas, kur tiek lasīts šis stāsts. Ok, tas ļauj visu ļoti tēlaini nobeigt filmu un piešķir action mierīgajiem brīžiem, bet nu common, lai neiemidzinātu skatītāju ir jāstrādā ar sižetu, nevis jābārstās ar specefektiem. Tāpat kā tā episkā jūras kara aina - arī tas bija visnotaļ fail (+ tā vien likās, ka tas Amerikas patriots uz kuģa: 1.uzsvēra šis filmas amerikāniskumu, kas gan, protams, nav aizliegts un 2.nežēlīgi atgādināja Foresta Gampa armijas draugu, kas tāpat visus kaitināja ar savām sarunām par garnelēm, varbūt David Fincher cerēja, ka dīvainie tēli ir atslēga uz filmas nemirstību. Nezinu, man tā likās. Jā, tāpat kā tas pansionāta večuks ar mūžīgo:"Did I ever tell you I been struck by lightning 7 times?", kam sekoja īss antīks kadriņš).
Par manu mīļāko daļu - nenozīmīgiem sīkumiem. Pirmkārt, man patika iespēja redzēt Queenie's bēres, kas tik tiešām bija jautras un "brīnumu darīšanas" ainu pašā sākumā, kas droši vien kaut kādā mērā atspoguļoja reālo situāciju melnādaino amerikāņu baznīcās. Diez, kā sauc to reliģijas novirzienu? Un otrkārt, man ļoti ļoti patika kā bija veidots "kā būtu, ja nebūtu tā" pirms Daisy notrieca mašīna. Tāda forša konsekvenču rinda.
Par morāli. Visnotaļ aktuāla tēma - neviens negrib kļūt vecs, visi gribētu būt jauni mūžīgi un te nu režisors parāda, ka kļūt jaunākam nemaz nav tik jauki - nevar veidot normālu ģimeni, nevar novecot ar savējiem, nav vietas, kur palikt. Vēl jau ir arī tās mokas, ka neviens nekad tevi neuztver tādā līmenī, kā tu būtu pelnījis, jo attīstība ir pavisam otrāda:
- You look much younger!
- Only on the outside
(to be continued)
UPD-10.06.10. Patiesībā es nemaz negribu turpināt, kas nav pabeigts, tam lemts nebeigties, bet izrakstīšu vēl citātu, ko es toreiz uzšņāpu uz papīrīša, kas mētājas uz galda un kas tad man likās svarīgs.
Tātad, Bendžamins savai meitai: "I hope you live a life you're proud of. And if you find that you're not, I hope you have the strength to start all over again."
****/, jo bija šis tas interesants, bet pārāk daudz Breda Pita kulta. Vismaz man tā likās.
Man sākumā likās, ka tā filma nebūs jauka, jo, būdama holivudiska, pārāk spēlēsies ar jūtām (ko gan tā arī darīja) un tas stipri atgadināja Breda Pita kultu (kaut gan I'm serious, IMBd viņu pat nav pieminējuši, vai arī es nemāku lasīt, tas taču ir Pits, nebiedējiet mani!). Katrā ziņā viņam tikusi brīnišķīga loma - ļoti daudz iespēju sevi parādīt aktiera darbam parasti neraksturīgā veidā. Un man vienmēr ir bijis prieks redzēt Cate Blanchett, kaut gan viņai piedēvētais akcents gan mani visai nomāca.
Kas vēl nesaprotami - gaidāmā vētra pie slimnīcas, kur tiek lasīts šis stāsts. Ok, tas ļauj visu ļoti tēlaini nobeigt filmu un piešķir action mierīgajiem brīžiem, bet nu common, lai neiemidzinātu skatītāju ir jāstrādā ar sižetu, nevis jābārstās ar specefektiem. Tāpat kā tā episkā jūras kara aina - arī tas bija visnotaļ fail (+ tā vien likās, ka tas Amerikas patriots uz kuģa: 1.uzsvēra šis filmas amerikāniskumu, kas gan, protams, nav aizliegts un 2.nežēlīgi atgādināja Foresta Gampa armijas draugu, kas tāpat visus kaitināja ar savām sarunām par garnelēm, varbūt David Fincher cerēja, ka dīvainie tēli ir atslēga uz filmas nemirstību. Nezinu, man tā likās. Jā, tāpat kā tas pansionāta večuks ar mūžīgo:"Did I ever tell you I been struck by lightning 7 times?", kam sekoja īss antīks kadriņš).
Par manu mīļāko daļu - nenozīmīgiem sīkumiem. Pirmkārt, man patika iespēja redzēt Queenie's bēres, kas tik tiešām bija jautras un "brīnumu darīšanas" ainu pašā sākumā, kas droši vien kaut kādā mērā atspoguļoja reālo situāciju melnādaino amerikāņu baznīcās. Diez, kā sauc to reliģijas novirzienu? Un otrkārt, man ļoti ļoti patika kā bija veidots "kā būtu, ja nebūtu tā" pirms Daisy notrieca mašīna. Tāda forša konsekvenču rinda.
Par morāli. Visnotaļ aktuāla tēma - neviens negrib kļūt vecs, visi gribētu būt jauni mūžīgi un te nu režisors parāda, ka kļūt jaunākam nemaz nav tik jauki - nevar veidot normālu ģimeni, nevar novecot ar savējiem, nav vietas, kur palikt. Vēl jau ir arī tās mokas, ka neviens nekad tevi neuztver tādā līmenī, kā tu būtu pelnījis, jo attīstība ir pavisam otrāda:
- You look much younger!
- Only on the outside
(to be continued)
UPD-10.06.10. Patiesībā es nemaz negribu turpināt, kas nav pabeigts, tam lemts nebeigties, bet izrakstīšu vēl citātu, ko es toreiz uzšņāpu uz papīrīša, kas mētājas uz galda un kas tad man likās svarīgs.
Tātad, Bendžamins savai meitai: "I hope you live a life you're proud of. And if you find that you're not, I hope you have the strength to start all over again."
****/, jo bija šis tas interesants, bet pārāk daudz Breda Pita kulta. Vismaz man tā likās.