Dienas prieciņi

Un ja bez darba jādzīvo mums būtu,
Vai tāda dzīve mums nešķistu par grūtu?
Tā mana baba esot teikusi saviem sīkajiem nerātneļiem, kas negribēja agri celties un iet uz teļu fermu.

Savukārt šajā nedēļas nogalē es iemācījos vārdu klepsidra, un sāku domāt, ka vispār, vārdus mācīties nav jēgas, jo es tāpat būšu vienīgais cilvēks, kas zinās to nozīmi.
Toties forši ir mācīties smieklīgas lietas, šodienas lieliskākais atklājums - mūsu ģimenē ir Jurka-Žurka, Ira-Zaķa Spira, Ļiļka-Ķiļka, Aijka-Paika, Vaļa-Zaļa gaļa/ Kra Vaļa kvadrātā un Vita-Pļita.
Es jūtos apdalīta, kāpēc man bērnībā neviens nepiešķīra stulbu kļičku? Man saka, ka manam vārdam nav vajadzīgā skanējuma.

Šodien man piezvanīja māte un, kad es starp citu ieminējos par klaviernodarbībām, viņa bija pārsteigta, jo nezināja, ka es ar to nodarbojos. Es biju pārsteigta, ka viņa nezināja.
Vispār jā, man nav iekāriena katram cilvēkam individuāli stāstīt, ar ko es nodarbojos. Es pieņemu, ka, pasakot vienam, ziņa izplatīsies arī pie pārējiem un kļūs par vispārzināmu faktu. Tāds ir mūsu ģimenes informācijas apmaiņas mehānisms.
Jo tā taču ir, pašam vienmēr ir pietiekami ar to, ka viņš to dara, tikai pārējiem ir interesanti par to trīt mēles.

Pilnīgs īgnums un nekas nepatīk - tas bija par garu, visi uzvedās kā idioti vai pārgudri spriedelējās, un es sev neatradu vietu. Bet tā jau ir tikai mana vaina.

..pagāja gana jauki. Neskaitot ierasto ķirbju zupu no pirmspēdējā ķirbja, mēs ēdām manis ceptos auzu cepumus un siera kūku ar persikiem. Cepumi bija izcili, siera kūka - i wouldn't ask for recipe. Un šoreiz Niks bija nevis foršs, bet idiots - ticis pie skavotāja, viņš saskavoja manu Šivas bildīti, kas man piederēja jau gadiem. Bet nu jā, savādāk nebija slikti.

Būt riebīgai pret visiem atmaksājas! Tagad mūsmājās satiksmi aizšķērsojusi liela un smaga kaste ar uzrakstu yamaha. Es luncinos tai apkārt un cenšos panākt ātrāku izpakošanu.
Bet vēl pirms brīža mēs bijām pie Ģirta un ēdām gardumus. Un Nikucītis visus izklaidēja ar fingerborda un florbola trikiem. Viņam ir tāds augstu pakārts maisiņš, kurā samestas mīkstās mantiņas, viņš ar velnišķīgu gaismiņu acīs paziņoja, ka sametis tās tur lai tās pūst. Tādos brīžos man viņš patīk vislabāk.

Manā dzimšanas dienā izskanējis un visai wtf, bet jauks:
I.Z. – Es cenšos lietas nepirkt. Nu labi, pārtiku un saldumus.
J.L. – Ja, ir jābūt mīkstai vietiņai!