Dienas prieciņi

The Dalai Lama, when asked what surprised him most about humanity, said:

“Man.
Because he sacrifices his health in order to make money.
Then he sacrifices money to recuperate his health.
And then he is so anxious about the future that he does not enjoy the present;
the result being that he does not live in the present or the future;
he lives as if he is never going to die, and then dies having never really lived."

Es te tā padomāju, ka globalizācija nemaz nav tikai slikta, tā sinhronizē visas pasaules daļas, un Edgaram, kad viņš atgriezīsies, nebūs tik liels kultūršoks, kā, piemēram, cilvēkam pirms simts gadiem. Vot tā.

Urā, beidzot no sava saraksta varu izsvītrot vienu tur jau ilgi aizkavējušos grāmatu par laika steidzīgumu. Man tā pilnīgi noteikti patika un bija vērts, žēl, ka es visu aizmirstu uzreiz pēc izlasīšanas. Tur bija tik tiešām daudz interesantu domu, bet vienīgā, ko iedomājos piefiksēt kā sev tobrīd aktuālu ir par dīvaino situāciju mūzikā. Itin daudzi klausās nevis jaunāko mūziku, bet gan agrākajos gados tapušo, turklāt arī mūsdienās tapušais lielā mērā atkārto kaut ko jau agrāk radītu: "Kultūra ir zaudējusi atjaunošanās spēju." Patlaban mums ir viss uzreiz.

Rietumos cilvēki vairāk meklē patiesību, viņi visu cenšas izpētīt līdz pēdējam, tāpēc zelta strandartjautājums, ja kāds kaut ko jaunu pastāsta ir pajautāt: "un jūs to redzat kā kaut ko pozitīvu vai negatīvu?". Tieši, nevis apmierināties ar to, ko var pēc konteksta noprast.