Dienas prieciņi - Mirkļa tirānija (Tomass Hillanns Ēriksens)

Urā, beidzot no sava saraksta varu izsvītrot vienu tur jau ilgi aizkavējušos grāmatu par laika steidzīgumu. Man tā pilnīgi noteikti patika un bija vērts, žēl, ka es visu aizmirstu uzreiz pēc izlasīšanas. Tur bija tik tiešām daudz interesantu domu, bet vienīgā, ko iedomājos piefiksēt kā sev tobrīd aktuālu ir par dīvaino situāciju mūzikā. Itin daudzi klausās nevis jaunāko mūziku, bet gan agrākajos gados tapušo, turklāt arī mūsdienās tapušais lielā mērā atkārto kaut ko jau agrāk radītu: "Kultūra ir zaudējusi atjaunošanās spēju." Patlaban mums ir viss uzreiz.