 |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) disfigurator | |
|
|
|
|
|
|
|
Pusmūžam tuvojoties, mēģināt sākt apgūt RPG spēles? Ko ne, smadzeni vajag pabakstīt. Pirms X gadiem uz šāda potenciāla bāzes iegādājos Vagrant Story PS1 spēli. Tā tur man ilgi krāja putekļus un tagad jā, mēģinu saprast visas mehānikas un lietiņas.
Salīdzinoši ar citiem žanriem - šķiet debīli rakāties pa Menu visu laiku, lai pareizai problēmai piemeklētu pareizo risinājumu. Atnāk cits naidnieka tips, ver atkal vaļā, rocies, pēti status un skaties, kas niknāk tam ērmam kodīs - sitiena spēks viens pats neko nedara, ja nav pareizais Affinity un nav pielikts klāt dārgakmens, kas sāp tieši konkrētajai klasei - šķiet baigi saraustīti, neveikli, vērtējot iz Action/Adventure spēļu puses. Pusi spēles iekš Menu pavadi - laikam jāpierod. Un to, ka stiprāks zobens nepareizo klasi slāna daudz mazāk par zobbakstāmo nazīti ar pareizajiem statiem - pieleca tik pēc vairākām stundām izmēģināšanas : D
Bet nu, darbā iestājoties rāmajai sezonai, prasās smadzenes kustināt - apgūt līdz šim ignorētās RPG lietas diezgan labi čīkstina smadzeni un tieši prasās mēģināt citu žanru, jo pret iemīļotajiem studijas izturas vienkārši slikti, biznesa modelis mainījies no dodoša uz ņemošu.
Vērtējot pēc sajūtām ķermenī - visas tās sarežģītās, savstarpēji mijiedarbojošās lietiņas apgūt diži neatšķiras no tā, ka tevi darbā iemet neapzinātā frontē un tad no viena gala jāsāk bakstīt, lai saprastu vidi un lietiņas, citādi progress nebūs.
Tags: videospēles
|
|
|
|
|
|
|
|
|
zivs | |
|
|
|
|
Pa nakti biju, un tagad dienas snaudā, psihenē. Ne kā pacients, bet diendusā mana komunalkas istaba bija kaut kā apvienota ar krēzeni. Tur bija tiešām arī garīgi slimi cilvēki, un bija arī vienkārši torčaki. Nakts sesijā es meklēju pa gaiteni tualeti, un uz daudzām durvīm uzraksts WC. Atveru, bet tur rindā divstāvu gultas, un pirmajā klājā tualetes podi. Nē nu paldies, es nedirsīšu, ja virs manis kāds guļ. Jautāju pirmajai no personāla pēc normālas tualetes. Parādīja kādu baisu ūķi, kurš ieejot pārvērtās par palielu flīzētu padomju laiku nolaistu telpu. Bet problēma, – tu pat neesi vēl sācis, kad telpā nāk citi un gaida rindā, skatoties, kad būs viņu kārta. Sapņos bija arī daži pazīstami cilvēki, daži virtuāli. Diendusas sesijā, manā komunalkas istabā, kad tur atnācu, manā dīvānā sēdēja raiba kompānija. Apsēdos blakus ulvim, vienīgā vieta, kas dīvānā vēl brīva, un nomākts klausījos par viņa heroīna pieredzi, kas neesot nekādas top-notch, bet tomēr atklāsmes un garīgas pieredzes, un iesāka kādas 2 nedēļu heroīna sesijas stāstu. Nodomāju, ka psc, te nu gan ir jāiet pēc alko. Tā brandža manā istabā ilgi vēl torčīs. Pamodos, un realitāte ir krietni jaukāka.
Tags: kaķa sapņi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
disfigurator | |
|
|
|
|
|
|
|
Pirms tehnoloģijas ierašanās mums uzticējās, mēs: 1
Dzīvojāmies visu laiku pa āru - pasaules izziņa caur maņām, dubļiem, asinīm, imunitātes kačāšana caur dubļu rīšanu, nokrītot no velo. Kaulu pieslīpēšana ar asfalta slimību un visas pārējās labās, raksturu rūdošās lietas. Bijām mājās līdz ar tumsu un tā bija pašsaprotama realitāte, kas ātri ieaudzina patstāvību. Viss sāka iet uz dirsu kaut kur ap "Safeguard" ziepīšu reklāmu laiku, kad pēkšņi sāka kaut kādu drošību un sterilitāti kačāt sabiedrībā, kļūstot garā un miesā mīksti, akūti no jelkāda riska mūkoši.
2
Visādi citādi daudz laika pavadījām bez vecāku uzraudzības - reiz pilnā ātrumā skrēju pa stroiku un ierāvu ar galvu betona sijā. Asins pušu, gaļa tek ārā. Nekas - slauku asinis no sejas, eju vēsi uz mājām aplaizīt brūces. Slimnīca, šūt? Slims, vai, man sūda pušums tikai! Citā epizodē - ments draudēja šaut, ja nelīdīsim no objekta ārā. Adrenalīns mani mega ātrumā pārsvieda pāri augstai sētai. Bratanu gan noķēra. Kopš tās dienas uz mentiem skatos kā uz licencēti bruņotiem psihopātiem - labāk pa gabalu, labāk neiesaistīt savā dzīvē nevienā pašā brīdī. Paši tiksim galā, dekorētais idiots lai labāk mēģina to meklēto personu sarakstu saīsināt...
3
Taisījām trasītes un tramplīnus, gājām uz sašķūrētajām smilšu čupām/tramplīniem blakus jaunceltnēm. Reiz es izdomāju - jāpamēģina to kalniņu izlekt. Liels, baiss, nekad nav darīts, sveša lieta. Bet kas tad tur tāds varētu būt, ne? Brīvi ripoju pa kalniņu, uzminu un lidoju. Nedalecu līdz nogāzei, sanāca augsti un nopļeckājos gar zemi, parubījos uz tramplīna augšas līdzenās daļas. Pamodies skatos - ričuks uz pusēm, man sasitumi un bik asinis. Pieceļos, noslaukos un ričuks pār pleciem, stiepju kilometru uz mājām - moš tomēr varēs sametināt?
4 ( ... tālāk ... )
|
|
|
|
|
|
|
|
|
zivs | |
|
|
|
|
[info]wowow: Es nebiju kretīns. Es redzēju, ka jau gadiem mans tagad 18 g.v. bērns vairs nespēlējas ar lego. Vienkārši manipulēju, ka ja tev nevajag, vai drīkstu paņemt sev uz laiku "tikko gribēsi, atdošu atpakaļ", zinot, ka tas anyway paliks pie manis. Es vnk gaidu iztīrītu telpu un prātu, lai spēlētos ar Lego. Man ir pieredze ar Lego. Esmu būvējis tādus tehnikas brīnumus, ka esmu pat uzņēmis filmiņu stop-motion, kā kustās tas klucīšu radījums. Mans sapnis ir šis. Maksā 1200 eiro. FB bija lietots par 400 eiro. Tur ir pilnīgi viss – motori, hidraulika, elektronika, bluetooth – absolūts pieaugušu bērnu sapnis. 42 tūkstoši detaļu. https://220.lv/lv/rotallietas-un-preces-berniem/rotallietas-un-speles/konstruktori/42100-lego-technic-liebherr-r-9800-ekskavators?id=7168301
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
un kas bija pirms tam...