Palasot komentārus, un apzinoties lietas.
Nefolk redz reāli cauri. Tā ir milzīga īpašība, kas pieder tikai dažiem. Grieķijas meitene, kā zināt, cauri 2000 km visu redzošs, kas notiek šeit ar mani, teica par Guntu. "Pirmo reizi Guntu satiekot tā pārbijos, jo ragana." Vēlāk laboja, varbūt negribēja sajāt attiecības. Esam ar Guntu ļoti daudz darījuši viens otram pāri. Mans cirvis viņas mugurā, viņas cirvis manā.

Vēl hedera komentārs pie ctulhu. Ukrainas zaudējumi vēl ir mazi, salīdzinot ar Izraēlas konfliktu. Nežēlība ir visur, bet kā Izraēla izturās pret civilajiem, ir pamats Netanjahu uzskatīt par kara noziedznieku, ne mazāk kā Putinu. Tas ko lasu Bībelē, kad skaidrā (lasu Bībeli pirmo reizi dzīvē, tikai Jauno Derību, tātad viss ir jaunums), jūdi ir bijuši šausmīgi nežēlīgi. Ienīstu. Es daru pēc Dieva gribas, cik spēju. Daudz piedodu. Un cilvēki piedod man.

Par ziņām runājot.

"Could psychedelic drugs improve the mental health of autistic people?" www.science.org/content/arti... Next up we need to know whether autistic drugs work for psychedelic people."

Man patīk termins "psychedelic people".

Šajā filozofijas pilnajā rītā ikdienas jautājumus ģenerējošā aplikācija pajautāja, vai man šķiet, ka zināšanām ir "intrinsic value" (jā, sure, "patiesā" vērtība), vai tikai tad, ja tām ir praktisks pielietojums. Neatkarīgi no tā, ko es atbildēju uz šo kinda bināri uzstādīto jautājumu, man patīk doma par to, ka pašai filozofijai ir praktisks pielietojums. Ne tik praktisks, kā āmuram ar naglu, bet tā, piemēram, spēj sniegt atbildes par to, kā interaktot ar to pašu āmuru un naglu dažādās dzīves situācijās. Es, protams, par to neko daudz nezinu, bet man patīk tas, ka starp vairākām hipotētiskām elektroniskām grāmatām būs iemesls izlasīt vienu fiziski nodrukātu, nevis aizpildīt šo nišu ar aktuālajām ziņām.

I am really longing for Christmas. Just three days to go. On that day I will be with Laura in my mind.

Wild pussies and Moby, inspires me so much. I just can't handle how Moby's art captures me. I so much love him

Inese, man nav nekādu nodomu, bet es dzirdu Tavu depresiju. Man nav īpaši vieglāk, tikai alkohols palīdz.
Es ļoti klausos mūziku. Tā palīdz izdzīvot

Kāda 4.-tā albuma godīga pirkšana. Es nevaru, kā Warpaint cieš. Reālas Nirvana, un nabadzīgas, nevar nomaksāt rēķinus. Es viņas tā mīlu. Jāmaksā par mūziku. Es viņas dievinu.

Par samaksu dabūju Fool albumu FLAC formātā. Es maksāšu par visiem mūziķiem, ko klausos, tikai iedodiet man naudu

Ja jūs zinātu, kā es gatavoju. Guntu nepārspēšu, viņa ir true gourmet kulināre. Neesmu gardāk ēdis, kā Gunta gatavo.
Bet Laura nav liela gatavotāja, un katrreiz, kad uztaisu ēst, viņa un viņas tētis ģībst, cik garšīgi.
Nu, es arī pielieku pūles, lai tā būtu. Pats sev gatavoju pavirši, vnk lai ir ko paēst.
Profesionāls pavārs reiz teica "neiedomājami! kā tev tā izdevās?" Vienkārši. Izmisuma situācija, daudz alkohola, un viss, kas tev atliek, ir gatavot, lai draugi ģībst.

4. diena.
Kāds no manis ir atteicies. Vairs 21 piedraugotājs. Žēl, un nerakstīju nekādu murgu, tikai par ļoti labu sexu. Arī, ka patīku meitenēm. Es to nezināju līdz saviem 50. Un tāpēc liels lepnums, jo visu dzīvi jutos, ka ne pārāk interesēju. Man vienkārši bija vienalga. Viss ir pilnīgi savādāk. Mani grāba ārā no rokām, tikai es to neredzēju.

Mani atraduši ss.lv. Tās nav labākās bildes. Steigā kompilēts, lai parādītu dažādību. Huh. Tāpēc taisu update, kas ir long run, jo viss ir novecojis.
Vēl 4 dienas līdz Ziemassvētkiem. Kā es ilgojos pēc tā miera. Uz 24. jau būšu atgājis, atsācis ēst

Bilde, ko vislaik gribēju jums parādīt.
No kreisās. Gunta, Armands, Kaspars.
Mēs ar Guntu esam tik skaisti. Kaspars jau arī, sexy boy.

Man tolaik 21, Guntai 24. Ļoti labi pisāmies. Abiem bija pilnīgi pietiekami.
Minets un pežas laizīšana nebija mūsu stafs. Nevienam nepatika. Tikai reāli stāvošs pimpis, tā, līdz augšai, pastāvīgi slapjā pežā, tā, ka līst no viņas pussy. Kā es dievinu tos momentus ar Guntu. Mēs devām viens otram. Tādu Massive Attack es nebiju redzējusi. Tu vari būt jebkādā kondīcijā, bet tev stāv, [tobrīd] liels, līdz vēderam. Vari izpist nopietni, kad pat nestāvi kājās.

Ir teikusi anekdotisku stafu "lūdzu pis mani, es esmu visa tava", kad pilnīgi slapjā pežā bija mans nenormāli stāvošais pimpis.
Es karinināju viņu pirms desmit gadiem, About 2014, un tur viss joprojām plūst. Nebrīnos, ka bērnu ieņēmām ar knipi 2006, tikko viņa atteicās no pretbērnu tabletēm. So sexy, so fertile.

Kaķi, kā jau var lasīt manā profilā, ir vienīgais, kas mani interesē.
Jāzeps, bērns, jautāja "viņš vai Kate, kurš man ir mīļāks". Es reāli apmulsu. Nedrīkst tik negodīgi jautāt, jo mīlu abus.
Piesēdos uz zemes. Kā tev pastāstīt, mans bērns? Very harcore pārdomās. Main message bija, ka nav lielāka prieka par tevi, un kaķis ir ļoti tuvu tam.

Pritons.
Es ievācos Valdemārielā, netālu no LMA. Es redzēju uz durvīm rakstītu Mitsubishi. Domāju, vai tas tiešām šeit rakstīts. Bija. Tā tolaik sauca ecstasy pills.
Pārkrāsoju, izdarīju visu, ka Grieķijas meitene vēl esot Latvijā, teica "viss, kam tu pieskaries, uzplaukst". Viņa bija sajūsmā, ko spēju izdarīt. Redzējusi arī, un dzīvojusi mūsu dzīvoklī, ar Guntu, ko pārvērtu idillē. Ir fočenes, jo Ieva strādāja kādā laikrakstā, un nopublicēja mūsu dzīvokli.

Ebreju draugs, kuru reiz sabaroju ar narkotikām, toreiz bez narkotikām apstulba "kā tu spēji iedomāties tik cool apgaismojumu?. Tas ir reāli neticami".

Mēs, pritonā, atlaidām tā, ka es atnāku mājās, un man pretī blenž purni "kas tu esi?" nekad nevienu neesmu redzējis. Easy pasaku, kas esat jūs? Jūs drīkstat šeit palikt. Esmu mājas saimnieks. Drīz visi aiztinās.

Un kāvos ar kaimiņu no cita stāva. Viņam lūk sieva esot grūta, un mūsu muzons viņu traucē. Kad stāvēju pie durvīm ar āmuru rokās, jo viņš ir fiziski lielāks, pēc aicinājuma draugam atvērt durvis. Tūlīt pisīšu pa kunģi, izrādījās nobijies kaimiņš, aizmugurē diviem frontmeniem, kuri pateica ka ballīte ir beigusies. Izgāja pa abām istabām, novērtēja situāciju. Mājas pārvaldnieki. Paldies Dievam, ametamīns bija aizvākts no skatuves. Bet mans kreatīvais darbs bija uz sienas – milzīgs, skaisti uzzīmēts falls, detaļās ar parakstu, ko neatceros, bet apmēram "falla dienas"

Ieva Bite bija pastāvīga pritonā. Nebūt tā nešņauca, bet reizēm.
Kā tie pārvaldnieki redzēja mūsu pelēkās sejas, un skaistu milzīgu fallu uz sienas "te viss ir skaidrs. jums ir nedēļa, pamest māju"

Un guess, kur es gāju? Pie Guntas, kurai devu pajumti uz mēnesi, kad mūsu kaķis mūs saplēsa līdz asinīm, un padarīja neiespējamu dzīvot kopā. Gunta mēnesi apmaksāja kaķim 2 istabu dzīvokli. Es ierados vasarā ar pilnu ekipējumu, hardcore tērpā, biezākie cimdi, fully nomaskējies, ielikt kaķītim ēst, ūdeni, savākt kastīti.

Kā tas beidzās? Mēs aiznesām izoperēt dzemdi. Bija bail, cik ļoti pārvērtās. Pilnīgi cits kaķis, bet nekad normāls. Jūs varbūt esat dzirdējuši, ko es darīju ar to kaķīti viņas pirmajos mēnešos. Tur neviens nevar palikt normāls. Nestāstīšu. Ļoti sāp.

Un vēlāk vēl, kad jau mazāka skāde. Ar pirmo nesalīdzināt. Kārļa Ilze redzēja "ak dievs, ko tu dari?", kad ņēmu rokās Kati, un triecu pret sienu, neskaitāmi. Kaķis nebija neko darījis. Viņš nesaprata, kāpēc ar viņu tā notiek. Kaķis mana reflekcija. To reizi, kad es viņu noskaloju ledus aukstā vannā, un ieliku saldētavā, es skaitīju minūtes. Ja viņa nomirs, es strongly izlekšu pa logu, nekādas atkāpes. Pēctam satinu siltos dvieļos, noliku tuvu radiatoriem.
Un tad, kad viņa gāja prom, es darīju visu, viņas 19 gados, lai uzkavējās vēl šeit brīdi. Kad aizgāja, es vnk griezu ādu deep

Tāpec esmu tik liels, un meitenes mani grib.
Es skrēju, kliegdams. kādos 5:30 no Pulkveža, pa Kr. Barona ielu, jo domāju, ka sabarojis ar LSD čomu, esmu viņu nogalinājis. Viņu nevarēja nekur atrast. Tik šausmīgas sāpes, es neatceros, kad vēl bijušas. Es pats uz LSD. Atskrēju mājās, un rubījos televizorā. Tur Marylin Manson - Sweat Dreams. Neko trakāku nevar iedomāties. Man ļoti patīk baidīties. Tas bija the must. Ārprātīga elle, un lūgties Dievu, tupot uz ceļiem, lai čoms ir dzīvs, kārtībā. Jo tas biju es, kas viņu sabaroja ar skābi. Viss beidzās labi. Atbrauca Gunta no laukiem. Jau pēcpusdienā mani redzam nepārtraukti raudam uz ceļiem, istabas vidū. Gatis atradās sveiks un vesels, nezinot kādu LSD tripu izgāju. Es tuvu šķīros no reālā prāta. Pat mentiem zvanīju, atklāju, ka esam uz narkotikām. Draugs ir zudis, meibi iekritis Daugavā, vai nosists pa ceļam. Viņam pirmā reize un paņēmām ļoti daudz. Tur nebija adekvātu cilvēku. Tādā putrā, kā mēs bijām, es ļoti ļoti baidījos, kas ar viņu notiek, jo man bija jābūt dakterim. Nenosargāju.

/Marilyn Manson - Sweet Dreams/

Guntu konkrēti sabaroju ar skābi. Gatis pats teica "davai". Teicu Guntai, tev obligāti jānoēd kartonu. Uzmetu. Es to nevarēju izturēt. Neviens nevarēja izturēt par ko Gunta pārvērtās, esot uz LSD. Mēs bēgām. Nodevīgi, bet nu, tas nebija iespējams. Prasta kuce. Dzīvē, sirsnīgākais cilvēks, ko pazīstu, tikai lai neēd LSD.

Kad aizmukuši, man spolējot sabradātā sniegā, ar cool car, atgriezāmies paņemt Guntu, jo tas ir tik nekrietni, iebarot beibei skābi, un vnk laisties prom. Es nevarēju sev to piedot. Kārlis un Juliāna smējās, īpaši Juliāna, jo vislaik ir gribējusi mani izpist, un Gunta bija traucēklis.

Jau zināt, ir pāļa runas. Esmu bijis ar Juliānu un Guntu long run, braukt ar Guntas mašīnu pa Baltijas valstīm. Tāpat ar Ievu Biti, ar Ievu Kaulu.
Esmu ļoti meiteņu ieredzēts. Skaistu meiteņu.

Esmu cilvēkus barojis ar narkotikām. 17 gadus jaunu puisi, kurš neko nebija ņēmis. Man bija kokaīns, cik gribi. Viņš teica "nu ok, kāpēc nē"
Vēlāk pavadot nakti geju klubā, no rīta, sēžot uz apmalītes "tu esi reāli krutākais džeks, ko esmu sastapis". Tas bija ecstasy, kas to teica.

Gunta, kad veselu vasaru sēdēju uz ecstasy, un redzēja ka esmu kapitāli iekritis uz ecstasy, paņēmusi ripu, sēdējām pie Saeimas, teica "es tev piedodu visus parādus. es ļoti labi tevi saprotu"
Viņa nebija apstādināma. Gāja ar visiem runāt, leca uz galdiem, sūtīja dirst apsargus, pat es nevarēju viņu novaldīt.

Meitenēm tā patīk ecstasy. Viena mani ģērba ārā viņas puiša klātbūtnē, dejojot. Es atbīdīju viņas rokas. Tas ir tikai ecstasy.
Guntai nenormāli patīk kokaīns. Dabūja pašņaukt, jo man kādreiz bija daudz naudas.
Sliktākais stāsts par kokaīnu, ka braucu katru dienu pakaļ, un ja neesi laicīgi dirsis, kā paņem, gribās dirst. Manis paša auto, liela nauda, kokaīns nāsīs un strupceļš, liela mašīnu rinda, kura nekust uz priekšu. Bet dirst vajag nekavējoties. Izturēju līdz Statoil.

Par narkotikām vienmēr maksāju es. Es to proponēju, lūdzu ņemiet. Gunta maksāja vēlāk par zāli, jo ir pro stouner. Tagad nē, slikti klājas ar naudu.
Man izdevumi bija 200 Ls katrās brīvdienās, jo es cienāju visus draugus. Ļoti jaunākus. Pārsvarā ap 20, man bija 28, kad turēju pritonu.

Visi draugi atrodami google, tāpat kā es, uz 5 lapām. Vieni slavinoši vārdi. Ja es to varētu parādīt klientiem.
Andis pat ir filmu direktors. Ieva Bite, un viņas māsa, kuru nezināju, ka vēlās mani. Viņa bija not to be close. Bet izrādījās, es viņai patiku. Tik sexy beibe, vienā vecumā ar mani. Viņas māsai es teicu, izejot no Guntas mājām, "ejam meklēt bērnus", domājot par ļoti jaunākajiem draugiem. Viņa smaidīja, saprotot to divejādi. Man nav bijis sex, ko jūs nezinātu.

Ar Ievu Biti un Martu Biti nejauši satikāmies Casablanca. Es biju no iokastes ^aizņēmies^ amfetamīnu, un gāju single klīst pa Vecrīgu. Māsas bija sajūsmā, sagaidījām rītu, un tad jau offspring "davai ņemam ecstasy!" Pavadījām visu dienu kopā. Reāli sāka pērt Rīgas Centrāltirgū. Es izgūlos uz plēves, tādā baudā, un lūdzu pārdot dažus metrus. Tālāk mēs gājām satinušies plēvē. Pat Ievas konkrētā māsa Marta. Visur, caur Rīgu. Mēs nepārtraukti uzjautrinājāmies. Cilvēki nesaprata, kas tas par monstru, plēvē.

Gunta tika uzmesta, jo dzīvoja pie manis, un es ierados ar 2 beibēm, noliku vienu ecstasy ripu, "lūdzu, lai tev ir", un savācis savu naudu no šūplādes, tikpat ātri notinos ar beibēm. Gunta gaidīja visu dienu, nelaimīga, apēdusi ecstasy, domādama, ka tūlīt būs perfekta diena, un es pavirši viņu satiku pievakarē.
Gunta ir mans cilvēks, piedzīvojusi tādu sūdu no manis. Un būt labākajiem draugiem. Gunta ir labākais mans draugs, lai arī močījusi ar zāģi.

Tas ir skaists stāsts par Lauru.
"Tētis nāk mājās!"
"Fak, es tulīt tinos prom"
"Nebaidies, jums ir jāiepazīstās. Tu esi mans boyfriend, vai nē?" (kāda var būt runa, ar mirdzošāko cilvēku, ko esmu sastapis)

Un tad varējām mīlēties atklāti. Es izgāju ārā, nopirkt tortīti, pasēdēt virtuvē ar tēti un Lauru.
Tālāk mēs varējām pisties jau ar atļauju.

Ar trijām dienām pietiks. Grīda ir salieta ar sidru, viss līp. Atceros, arī vēmu caurspīdīgu škidrumu, jo es taču neēdu. Apmīzies neesmu, ļoti sevi pieskatu, lai tas nenotiktu.

Nu gan, jāiet ārā. Vodka ir liels stimuls, paiet, kad pat diez kā vari.

Vodku tiešām ir jābeidz. Darbi nāk, un vakar vafelē, es Lauras tētim lūdzu viņas roku. Laura ir nomocījusies ar tēti, viņa jau gadiem pārtraukto alkoholismu. Nekad negrib to redzēt vairs. Reāli sapakoja mantas, un nākamajā dienā bija prom, kad naktī dzēru kaņepei raudzēto CO2, no 5L plastmasenes. Balts, necaurspīdīgs šķidrums. Viņa nekavējoties zvanīja tētim "kas ar cilvēku notiek, ja dzer stipri grādīgu duļķainu ūdeni?". "Kurš tā dara? Armands? Nekas. Būs ļoti smags rīts"

Vēl ir arī vidēji labas ziņas.
Izveidoju bez samaksas, lai redz kā es strādāju, multenei background. Grib satikties, ļoti patīk.
Vēl wacapā ir ziņa no ss.lv, jo es meklēju darbu, ka ļoti patīk kura tur bilde, un vai es varu strādāt tādā stilā.

Vidēji labas, jo es pakāšu tikko uzradušos darbus. Man svarīgāk ir nenovilkt jaku un kedas jau diennakti, vilkties pēc vēl alkohola. Les Miserables.

ss.lv nebūt nav tik slikta vietne. esmu tur dabūjis, starp sīkiem sūdiņiem, divus labākos, ilgas sadarbības klientus.
Viens ir BeeBite, kas beidzot atteicās no manis, jo pastāvīgi uzmetu savos 2-nedēļniekos. otrs maskavietis, kurš strādājis ar miljardieri Hodorkovski.
Jau ir stāstīts. Aizbraucu pie maskavieša tādā pālī, ka nevarēju saprast, vai izkāpjot cirst taxim durvis ciet, vai nostāvēt kājās. Abi kopā nav iespējami.
Jautāja maskavietis, nu ko tas es atpisos, ja tādā vafelē. "Ja vas tak uvažaju, čto ņemog traķiķ vaše vremja, jesļi mi dogovoriļis".
Saruna, protams, nekāda, kaut atstāju telefonu uz galda, lai ieraksta sarunu, jo es stabili neatcerēšos ne zilbi.

Kādas divas dienas dzert? Bez nedēļas tas nav to vērts. Ok, jāpietiek ar 3. Šobrīd jau dzeru par mammas naudu, gribu viņai atdot, kā viņa izpalīdzēja, kad nebija ko ēst, pīpēt.

Vēl steberēt uz kiosku. Ir plāns: mazais šņabis, 2 koktēļi, 2 sidri

Mūzika spēj jauktn p0a dNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - HurtNine Inch Nails - Hurx

Tā es vakar gāju gulēt. Palicis nenosūtīts logā

Var jau būt, ka es pārāk nonivilēju trīszvaigžņu ordeņa vērtību, bet mēs vienu tādu varētu piešķirt cilvēkam, kas ir izdomājis apzīmējumu "Latvijas Nokia". Vēl, protams, var būt tā, ka šis apzīmējums nav tik izplatīts, kā man šķiet.

Lai vai kā, bet ir diezgan neiespējami lasīt Latvijas medijus, un regulāri neuzrauties uz runām par "uzrāvienu". Mēs visu laiku gaidām uzrāvienu, intervējam cilvēkus, kas ir piedzīvojuši uzrāvienu, vai kuriem ir viedoklis par to, kā iegūt uzrāvienu. Tagad "kaut kas, kaut kas", prezidenta administrācija un likmes uz mākslīgo intelektu, kas mums dos uzrāvienu. No vienas puses saprotu, ka pasaule ir mainīga, un ir svarīgi nepalaist garām iespējas uzlabot savas dzīves, bet man ir bažas par to, vai tur apakšā nav kaut kāda nepareiza mentalitāte. Viens piemērs varētu būt spektrā kaut kur starp crypto bros, kas gaida savu asetu "uzrāvienu", bet mazāk glamūrīgā versijā tas var būt nabags, kas visu laiku cer uz to, ka viņam izdosies uzvarēt loterijā, un tas mainīs visu viņa dzīvi, un varbūt pat personību. Ja mēs par savu kolektīvo "es" nedomājam tik avantūriskās līnijās, tad vēl visas šīs runas par uzrāviena gaidīšana atgādina cilvēku, kurš diezgan pavirši apmeklē treniņus, bet visu laiku cer, ka tūlīt viņam būs kvalitatīvs lēciens viņa sniegumā, lai gan patiesībā tas granīts ir jāgrauž pa mazam gabaliņam, bet sistemātiski, un par visādiem maģiskiem dopingiem jāsāk domāt tad, kad tu esi atsities pret savas performances griestiem, un tev ir jānovērš stagnēšana.

All that said, man patiesībā nav ne jausmas, kā mums ir ar tiem uzrāvieniem. Latvija sev vairs nav nabadzīga valsts spriežot pēc patēriņa cenām, bet kaut kā dzīvojam. Tai pat laikā es zinu par apkārt esošo nabadzību, bet es arī sevi nepieskaitu pie turīgiem cilvēkiem. Jau atkal, varētu būt tā, ka liela daļa no tiem, kurus es uzskatu par turīgiem, vienkārši prioritizē citas lietas, un es redzu tikai izkārtni. Mana izkārtne, protams, liecina, ka es esmu vienkāršs zēns, kas nedzer konjakus, un džinsus pērk uz atlaidēm. Bet izkārtne vai ne, man arvien vairāk šķiet, ka mums aktīvāk būtu jāsāk domāt par nevienlīdzības izlīdzināšanu. Un ja mēs tiešām sagaidīsim to daudzināto izrāvienu, tad nu noteikti tā augļi būtu jāsāk pārdalīt proporcionāli, jo tā plaisa sāks izskatīties ļoti uzkrītoši.

nefolk, uzbrauc. tu esi tik sexy. lūdzu