 |
 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
Atkal diena sākās nakts sākumā. Neredzu tai pielietojumu. Atvēru Borderlands, močīju monstrus, lai aizpildītu laiku. Bieži smēķēju. Virtuvē, aizsmēķējot kārtējo cīgu, sariesās asaras. Nekas nav mainījies – esmu ar mieru, 100% gatavs, aiziet šajā pašā sekundē. Tā ir mana griba. Mana griba ir arī turpināt dzīvot. Tikai Dieva gribai ir nozīme, un redzams, ka tā ir, lai es dzīvotu. Un vēl, es ļoti gribu satikt mammu. Bet samierinātos arī vnk izzust, ka nav nekā, dvēsele tiek dzēsta pilnībā, ne pluss, ne mīnuss.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
Mistika ir darbi. Pērn, gada beigās es ļoti intensīvi strādāju FB promo sagatavošanai, aplaizīju katru slaidu, veidoju fakin labus, īsus video rullīšus darbiem, kurus labāk parādīt kustībā. Par rezultātu nav kauns. Publicējos FB reizi nedēļā. Rezultāti no publikācijām? Tieši no sludinājuma manai promo lapai pieaug sekotāji. Un ir sirsniņas zem publikācijas. Pat sirsniņas, ne vnk īkšķīši. Esmu pamatoti apmierināts, bet ne lepns.
Taču, nedēļām publicējoties, un "visiem tā patīk", bet... hui, kur tad jūs esat? Nulle konvertācijas no "love" un sekotājiem uz pasūtītājiem. Tātad, neizskatās pēc pakalpojumu piedāvājuma, bet labas izklaides FB grupu apmeklētājiem. Vai arī domā, ka esmu besīgi dārgs.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
black_data | |
 |
 |
 |
 |
Pavīdēja ziņa, kuras autentiskumu es neņemos novērtēt, ka Disnejs ir atlaidis kaudzi Marvel darbinieku. Nav pārāk sarežģīti iedomāties, kas izraisījis šādu lēmumu. Domāju, ka kustīgas bildītes mākslīgais intelekts varētu saražot gana labi no jau radītā Disneja intelektuālā īpašuma. Varētu teikt, ka skatītājiem ir iespēja protestēt pret šādu rīcību, boikotējot mākslīgā intelekta radītās filmas, bet tad iedomājos, kāda ir varbūtība, ka to darītu Marvel auditorija? Ja man jāmin, tad ne pārāk liela.
Bet jā, šī nebeidzamā diskusija par rīku un sociālekonomiskām pārmaiņām, pie kurām noved cilvēku lēmumi. Cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, kā attiekties pret saviem darbiniekiem, un cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, vai būvēt datu centru kaut kur tuksnesī, vai blakus kādas esošas kopienas ierobežotiem resursiem.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |



 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
Kopš mamma mani nepieskata, pārtieku no našķiem. Tā, manā šī vakara gājienā uz veikalu, es nopirku kilo šoko konču, 3 krekeru iepakojumus, cepumus, vafeles. Lai neaptrūkstas negaidīti. Našķu krājumi mājās bija sākuši iet uz beigām. "Mājās nekā nav" sākas pie pēdējās 1/3 no iepriekš pirktā 1,5kg konču, palikušas 1 zefīra paciņas, krekeriem, prjaņiku iepakojuma, un vēl neskartas šoko pastas. Tas skaitās bīstami tuvu krājumu izsīkumam. Cita starpā nopirku arī iepakojumu makaronu un 1 papriku – normālu cilvēku iepriecināšanai.
Un skumja sajūta, kad atnāc mājās, un nav ko uztīt. To, kas tevi vnm sagaidīja mājās atplestām rokām, un sakārtoja tevi cilvēkā. Tomēr viss ir gludāk, ne tik skarbi – ārsts izrakstīja xanax. Tam faktiski arī gāju pakaļ.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
Last dance with Mary Jane. Skumji. Zāļuks bija tik labs, ka stounojot nonstopā šovakar pēdējais vakars. Par stounošanu to gan nenosaukt, drīzāk sazaļošanu, jo viss sliktais atpišās. Bet tagad viss, mans dabīgais AD ir cauri, līdz Zsv. Tad nu uzmundrināju sevi, uzinstalējot BL2, pārbāztu ar DLC, un sāku jaunu character – šoreiz Maya. Vakars jāpavada godam, ne šā tā. Spēle tik laba, ka katru reizi tas ir kā izsaiņot no jauna. Nevainība izskatās šādi:
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
black_data | |
 |
 |
 |
 |
Manas bērnības skolas direktors, plašāk pazīstams kā bijušais viena kroga īpašnieks, kādu laiku atpakaļ sāka internetos postēt pārspriedumus par dažādiem politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem. Mazliet būmerisma, bet bez nevajadzīgas agresijas, ar spēju uz racionālu dialogu, un kopumā pozitīvi izcēlās uz pārējo būmeru fona. Viņu satrauc publiskā sektora tēriņi, liels entuziasms par mazo uzņēmējdarbību kā risinājumu nokāpšanai no nodokļu maksātāju naudas adatas, un kaut kāds aizvainojums uz Progresīvajiem, par kuriem viņš ir balsojis iepriekš. Pamanīju, ka viņa pārspriedumos sāk iezagties vārds "marksisti", un pārspriedumi par to, kā sociālisms mūs visus izputināts, kas no malas izskatījās tā, ka viņš arvien vairāk sāka ieslīdēt pārējo būmeru apziņas telpā, taču vēl spēja noturēt racionālā spēlētāja seju. Kādu retu reizi es pie viņa esmu kaut ko iekomentējis, un reizēm jautājis, kas īsti notiek ar šīs dīvainās leksikas parādīšanos? Tad pienāca brīdis, kad viņš paziņoja, ka būšot Hermaņa partijas biedrs, un tad man tapa mazliet vairāk skaidrs, kāpēc šīs izmaiņas retorikā.
Es atceros tos laikus, kad Hermanis sāka murgot par Eiropas iznīcināšanas plānu, aka great replacement conspiracy, bet pēc visa spriežot, esmu izvairījies no pirmavota, un pārsvarē šo visu zinu no citu cilvēku refleksijām. Šorīt ieraudzīju viņa tekstu par to, kā Progresīvie ir nāves idialoģijas partija, un ir padomju represiju turpinātāji. Nevāji. Jāsaka, ka es nevarētu izvēlēties, kas man šķiet pieņemamāk - pilnīga šīza, vai populisms uz steroīdiem, bet tas arī nav tik svarīgi. Kas man likās interesanti, ka acīm redzot Hermanim šķiet, ka Šlesers nespēj nosegt visu piedāvājumu pēc kristīgā konservatīvisma vājprāta, un mums vajadzētu vēl vienu šādu politisko spēku. Un kaut kādā ziņā man tagad ir prieks, ka Hermanis ir saņēmies dibināt jaunu partiju. Es pārstāvu to pārliecību, ka cilvēkus nav iespējams pārliecināt ar racionāliem pārspriedumiem, un ja vien mums dzeramajam ūdenim nav sākuši pievienot smagos metālus, sabiedrības mentāli nestabilā daļa ir aptuveni konstants procents. Tas savukārt nozīmē, ka šim elektorātam tagad būs izvēle izvēlēties starp Šlesi un Hermani. Which is, you know, a good thing.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
 Oranžie striķi liecina par manu naivumu. Nostiepjot tos lodžijas garumā, cerēju, ka tas padarīs perēšanu neiespējamu, jo, teorētiski, putni neriskēs sapīties striķos. Taču, baloža tupumam viss pa spēkam. Ja blakus sēž kaut kas vertikāls un nekaitīgs, tad tas ir vislielākais aicinājums ignorēt sarežģījumus. Otrajā bildē regulārā diršammašīna. Kāds no pieaugušajiem ierodas jau pēcpusdienā, ieņem vietu stūrī uz metāla kārbas, un blenž betonā līdz rīta ausmai. Svarīgākais aizmāršīgi izlaists: Man ir trauma, skatoties uz to balodi stūrī. Es vislaik iedomājos sevi, sēžam zem lodžijas malas, tā, ka nekas kā vien betons, nav redzams. Vienā punktā, 16 h dienā. Elle, ne tikai uz papīra. Pat ar MI es "gribēju par to parunāt".
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
black_data | |
 |
 |
 |
 |
Privātās ziņās - kaut kāda romantiska sajūta par aliņu vakarā manī nav pavisam izgaisusi. Sure, kviešu alus garšo ok, bet kopējais gandarījums par šo pieredzi kopumā ir mīnusā. Turpinu nonākt pie tiem pašiem secinājumiem, un būt pārsteigts. Kas liek domāt, ka varbūt tā vietā vajadzēja uztaisīt kādu dzērienu ar ierūgušo cidoniju sīrupu. Varbūt trāpītu pa tiem pašiem garšas sensoriem, izslēdzot visu to, ko pienes alkohols. Bet neskatoties uz to, ka man nav nekādas patikas bakstīt telefonu, adīt, lik puzli, vai ko nu vēl tur cilvēki tipiski dara, kaut kāds instinkts pieturēties pie ēdiena vai dzēriena manī tomēr ir. Gluži katru otro vakaru es nevaru skrūvēt IKEA mēbeles, kas ir mana atslodze no mentālās spriedzes. Ir konstanta vēlme kaut ko rosīties. Filmu skatīšanās kinoteātrī ir izņēmums, kur es varu nolikt malā jebkādus stimulantus uz trim stundām. Nez, varbūt jāsāk staipīties uz paklājiņa?
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
black_data | |
 |
 |
 |
 |
Tikko redzēju fragmentu, kur Domburs uzdod jautājumu - kur sākas homofobija?
Šlesers kā parasti nebija ieinteresēts atbildēt uz jautājumu, bet bliezt savu sakāmo, un paziņoja, ka viņa partija ir gatava tolerēt jebkuru individuālu izpausmi (citiem vārdiem, protams), bet pārmeta to, ka vispirms tika prasīta tolerance, bet tagad jau šo visu neķītrību uzspiež mācīt bērniem skolā. Ir pilns ar visādiem informatīviem materiāliem, kāda ir kristīgi-komservatīvo kareivju stratēģija cīņā par dažāda veida brīvību ierobežošanu, neiešu atkārtoties, bet mani sajūsmināja fakts, ka Šlesers pārmet tieši to, ko homofobijas aktīvisti dara vai darītu paši. Es esmu diezgan drošs, ka krītot vienam pīlāram, netiktu paziņots par uzvaru un līdzsvara iestāšanos, bet sāktos cīņa par nākamo, un turpinātos mēģinājumi virzīties tajā virzienā, kur paziņot, ka gejus vajadzētu salikt koncentrācijas nometnēs vai nošaut, būtu vārda brīvība.
Bet šajā sakā mani satrauc doma, ka varētu būt taisnība, ka kāds dzirdot šādus mērenus izteikumus, varētu padomāt, ka Šlesers ir ok viņa vērtību pārstāvis. Var jau būt, ka es arī ņemtu par baltu patiesību kādas jaunuzlēkušas politiskās zvaigznes izteikumus, bet nespēt lasīt starp rindām tam, ko saka tādi rūdīti caurkrituši veterāni, man šķiet drusku absurdi. Var jau būt, ka tā nav taisnība, un tur apakšā ir kādi citi motīvi, bet man līdz galam nav skaidri kādi. Tai pat laikā anekdotes par to, ka cilvēki ir gatavi paciest neērtības, ja kaimiņam iet vēl sliktāk, izrādās daudz patiesākas, kā varētu likties, un laikam pat ir pētījumi, kas šo tēzi apstiprina. Varbūt tas.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

|
 |
|
 |