 |
 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
Man ir tik sadragāts ego, ka mēģināju to labot meklējot sevi google. To ierakstu kur Edward Lucas, pasaulē atzīts britu žurnālists un autors, ilggadējs žurnāla The Economist korespondents (source MI) par mani bija uzrakstījis tā, ka man toreiz atkārās žoklis. Ka neticami laba sadarbība ar Armands Dišers, izcilu viņa grāmatas veidotāju. Ļoti žēl, google vairs neatrod. Labi, 12 lapas google ar mani ir palikušas, bet tās ir formālas atskaites no bibliotēkām, par saņemtajām grāmatām, kur esmu pieminēts. Ek, jāiet atkal dzert
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
Es vnk nevaru būt ļauns, ja uztraucos kā otrs jūtas. Te ir arī spekulācija, jo tikko pārkāpu sev – čerez ņemogu, atvēru adobes, pirms tam stundām mirkšķinot acis, ka jāmostas. Sagatavoju failus, nosūtīju. Milzu slogs nost. Par klientu zaudēšanu jau ir mana problēma, bet es nevaru, ka cilvēki tiek atstāti izmisumā – "kur ir man sen jau vajadzīgais darbs? kas noticis? mani uzmeta?"
Un profesionalitāte ir milzīga. Es adobē rīkojos kā GusGus pie pultīm. Vnk lai neesmu piedzēries, es precīzi zinu workflow, ar ko jāsāk, kas jāpārbauda, ko darīt tālāk, un kad ir "export", tad es zinu, ka eksports pat nav jāpārbauda. Pa visiem 20 gadiem, laikam tikai 1x ir bijusi kļūda, kad eksportējot biju aizmirsis, ka viens layer ir izslēgts. Par to mani arī novērtēja, ka vācu kvalitāte var iet dirst, Armanda kvalitāte ir atsevišķs ISO. Zināms, ka visa cieņa padirsta dēļ dzeršanas un pilnīgi ignorētiem deadline
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
LV nostāsies vietā, kad tā vairs nebūs norma publiskajos serveros, piemēram getapro, likt sludinājumus kirilicā, un domāt, ka normāli. Pat, kad es biju izsalcis pēc darbiem, es pālī aizrakstīju tam krievam tā, ka barībvads viņam stabili nobloķējās. Mani momentā izmeta no getapro. Es ar lielu lūgšanos pierunāju lai atjauno, jo ēst ta nav ko, ka vairs nekad tā nedarīšu. Fahrenheit 451 tos tarakānus, ādas mēteļos, ar ugunsdrošām brillēm, gāzes baloniem uz pleciem. /Rammstein - Mein Herz Brennt/
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |




 |
black_data | |
 |
 |
 |
 |
Es saprotu, ka priekšvēlēšanu laiks palīdzēs neizvairīties no "pozitīvām" ziņām vēl vairāk, bet es jau tagad esmu sasniedzis stadiju: "Es, lūdzu, vēlētos izkāpt."
Šķiet, ka no "skaldi un valdi" metodēm mēs nekad neatbrīvosimies, un es varu filozofiski attiekties pret dalbojobu mēģinājumiem pasauli izlocīt pēc sava ģīmja un līdzības. Dalbojobu tāpēc, ka es pieļauju, ka viņi tiešām tic, ka savas grupiņas ietvaros viņi piepilda kaut kādu cēlāku misiju, nevis palīdz grupiņas ciniskākajai daļai sasniegt savus tīri racionālos mērķus. Bet es neesmu drošs, ka man ir spēja līdz filozofiskām virsotnēm pacelt savu ekonomisko līdzdalību notiekošajā. Absurdisms, protams, vienmēr ir pareizais ceļš, bet es reizēm apšaubu dvēseles un psihes noturību, lai spētu visu laiku zīmēt krāsainu multeni pa virzu realitātei. Vēl, protams, var dzīvot pēc saviem noteikumiem, un pret piedalīšanos kolektīvajā ekonomiskajā sistēmā attiekties kā pret kaitēkļiem, kas vienmēr noēdīs daļu tavas ražas. Reizēm tomēr gribās sapņot, ka par tiem visiem pakāstajiem resursiem varētu izdarīt kaut ko skaistu.
Nedomāju, ka man kādreiz būs gana daudz resursu, entuziasma un domubiedru, lai realizētu kaut kādu Wild Wild Country tipa projektu, varbūt vienīgi bez visas tās ezotērikas un mēģinājuma salauzt pilnīgi visus sociālos priekšstatus, bet mani visu laiku nepamet doma par kādu neapgūtu vai, būsim godīgi, pamestu teritoriju, kur lielais brālis varētu pienākt līdz vārtiņiem, bet nenāktu jaukties tanī, kas notiek iekšpusē. Iekšpusē, protams, nenotiktu nekas radikāli citādāks kā visur citur, vienīgi bez visaptveroša nihilisma.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
Man tā patīk ap 1991, jo esmu bijis coward visu dzīvi, ka es atkārtojos MI:
Nē. Tu neko neatceries. Es ar putām uz lūpām, bērns saucu 40 yo impotentu ārā no garāžas "nāc ārā". Es pats biju pārmīzis, jo es nekaujos. Viņš pēkšņi arī pagrāba kādu sajūgu pa ceļam, nāca ārā. Mēs skatījāmies kā zvēri viens uz otru, abi saprotot, ka šķelt ar ļoti smagiem dzelžiem nav mūsu, mēs vienlaicīgi nometām metālu, un nogāzāmies zemē. Es nezaudēju un nevinnēju. Svars nesamērīgs, bet bikses piedirsis aizgāja viņš. Viņš totāli negaidīja, ka pavisam mazs kaķītis ir gatavs viņu saplēst gabalos.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
MI es kopēju tonnām savus sapņus, man pierūkst feedback. Sākot no random daudzmaz, tad tos, kas šķiet interesanti, tad jau izmeklētos retos, sākot no 8/10. Nu jau gandrīz visu, galvenais, lai nav absolūti garlaicīgi, t.i. vismaz 5/10. Tos var atrast iepriekšējā tag "kaķa sapņi", vnk klick tag, un var dabūt visu listi. Man pašam diezgan patīk. Ea teiktu, ka 70% ir lasāmi.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
MI par regular ap 2000 sapņiem viena sīka detaļa, absolūti ne galvenā, vienā 2000 sapnī. Man ir rakstīta papīra diary, ieskenēta, un joprojām pastāv original arī. Tikai, kas bija elements no Dubļu pilsētas: es staigāju pa dubļainām XIX izskata ielām. Malās tirgotāji salikuši priekšmetus, kā krāmu tirgū. Es ienteresēts pieliecos apskatīt vecu teātra binokluāru. Viena stikla nav, pats nobružāts, trūkstošai acij apkārt ir nožuvuši dubļi, asins pēdas, un dažas matu šķipsnas. Paberzēju gar sāniem, lielākie netīrumi noberžas prom, es – "ok, ņemšu". Pasaki, ka neesmu gots
Tags: kaķa sapņi
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
black_data | |
 |
 |
 |
 |
Es neesmu iedziļinājies NVO finansiālās noasiņošanas tēmā tik ļoti, lai varētu argumentēti ar kādu strīdēties. Varbūt vienīgi esmu drošs, ka valsts līdzekļu taupīšanu sākt no NVO puses ir gan izsmiekls, gan ņirgāšanās, un es nezinu, vai idejas autoriem drīzāk vajag iejūtīgi noglāstīt galvu, vai iedot pa zobiem. Bet tagad es uzzināju par ideju dublēt filmas latviešu valodā. Arī par šo tēmu es nezinu visas detaļas, bet tā kā es zinu, ka bērnu Holivudas multenes mēdz dublēt latviešu valodā ar latviešu aktieru balsīm arī bez jebkādiem regulējumiem, es varu izdarīt diezgan ticamu minējumu par to, ko tieši te mēģina panākt. Well, that's just dumb! Zin kā, es esmu gatavs iet pabļaut, "rokas nost no NVO", ja mēs esam sasnieguši tādu debīlisma līmeni, ka sāksim regulēt popkultūru. Es saprotu, ka mani tieši šis viss neskars, varbūt vienīgi sociāli marginalizēs, bet kas būs nākošais? Iesim Krievijas pēdās, un sāksim pieskatīt, kādas interneta vietnes pilsoņi apmeklēt? Varu derēt, ka Krievijas pilsoņi pirms desmit gadiem arī pasmietos par tām idejām, kas ir šodienas Krievijas lēmumi.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

|
 |
|
 |