Mēģināju pasūtīt ēst. Es neko nevaru ieēst, kaut mājās food ir pāri acīm. Rīga ir Preiļi for real. Es pat iebakstīju bolt food sushi uz 40 eiro. Nekas ap 3 am nav iepējams.
Ja man būtu nauda, es sazvanītu Guntu, viņas arī smagā finansinājā situācijā". Iedomājos sarunu. Gunta besī kliedz "Man zvanīt 3-os naktī?! Tu jau pilnīgi esi prātu nodzēris? Kas ir noticis?!"
Es zvanītu viņai, ja man būtu pēkšņi kaudze naudas. 2000 eiro par maltīti. Viņa neticētu, džeks ir tā pārpisis jēgu, ka nerubī tekstus, un tad es skaidrotu, ka eiro ir īsti, un man vnk tik vajag ēst (un protams viņas klātbūtni).
Kad viņa noticētu, viņa atskrietu, knapi paspējusi saģērbties. Es tiešām samaksātu par vienu food 2K eiro (ja man pašam būti vismaz 100K). 2K par neizsakāmi vajadzigo Guntas pagatavoto superstār pavāres gatavoto, un viņas klātbūtni kaut uz 2h.

7 filmiņas rindā uz attīstīšanu un pēdējā par diapozitīviem pārvērstā - janvārī.
Tas man ir galīgi neierasti, bet, zinot savu dabu, ļāvu tam notikt un filmiņām krāties, jo līdz šim ir iezīmējies, ka tas stāvoklis ir pārejošs. Periodiska neaktivitāte/tumsa, kas vienubrīd pāriet un tad atkal ar intensitāti tiek pieiets jautājumam, sasniedzot jaunas virsotnes. Ar svaigu skatienu. That's how I roll, baby!

Šajā nednogalē pienāca intensitātes brīdis. Un daudz, kas sasniegts.
Pirmām kārtām - pieejot jautājumam ar zinātniskāku metodi, noslīpēta izpratne par procesu. Tagad zināms, kuru elementu noslīpēt pirmo pirms ķerties pie nākamā. Šīs zināšanas ietērpšu vēlāk BW Reversal čītšītā, lai sniegtu cilvēkiem iespēju orientēties un sasniegt rezultātus - ātrāk un labākus par manējiem. Sniegt pasaulei, no kuras tik daudz ņemu.
Otrām kārtām - apstiprinās novērojums par sevi. Ļaut aiziet atmatā, lai augtu kas jauns.
Treškārt - baudījums laika griezumā tikai aug, augot arī izpratnei un uz tās būvētajām prasmēm.
Ceturtkārt - laiks pārtraukt testēt burtiski visas pasaules filmiņas un atrast tikai savējās, ar kurām strādāt nākotnē. Tiesa, esmu aspaktījis faktiski 90%. Un visa šī pieredze sarežģītajā un nedokumentētajā attīstīšanas procesā ir sniegusi ļoti lielu ieguldījumu manā personībā. Tas ir noslīpējis bulšita detektoru analogajā pasaulē līdz mikrona precizitātei. Ja es nebūtu šo slogu uzņēmies, nekas tāds manā horizontā redzams nebūtu. Un savējās filmiņas jau ir iezīmējušās: Ilford Delta 100; Adox HR-50 un Superpan 200, kā arī citi Aviphot 80 un 200 atvasinājumi ar jutību infrasarkanajā spektrā; Adox CHS 100II, Kentmere 100, Ilford FP4+ 125...

Piektkārt - kaut kas ož pēc dūmiem... Bļa, panna palika uz plīts, fakin neirodiversitāte : D

Nēģeri.
Pieķeroties atkārtoti intensīvai attīstīšanai un fotogrāfijai kā tādai, fonā skatos Star Talk jūtūbē. Līdz ar to iezīmējas spēcīga apjausma, ka manā dzīvē iezīmējas cilvēku nozīmīgums. Black Metal raksturots fakucis pret visiem lēnām nomainās pret šīs tumsas cienīšanu ar tieksmi pret nozīmīgu kontaktu ar cilvēkiem. Nihilismu nomaina labi kalibrēts filtrs, kas laiž cauri tikai būtisko.
Un secīgi no tā - ka man ir savi mīļākie nēģeri. Nīls De Grass Taisons, Čaks Naiss, Morgans Frīmens, LuckyReacts, kurš no hiphopa pasaules iepazīst Metālu un atgādina man, kāpēc es tik ļoti mīlu metālu... Un citi, kuri šobrīd nenāk prātā.

Un interesanti ir sevi pasviest zem sliedēm, piesolot izstādi.
No vienas puses - nesaudzīgi pret sevi. No otras - tas noņem mētāšanos pa gaisu, piešķir mērķi. Iedod izaicinājumu, kas, šķiet, ir viens no maniem virzītājiem. Bet mērķis - mērķis ir vienas no zālēm pret depresso. Tas + atvaļinājumā guļu stulbas stundas. Un, jo ilgāk guļu, jo foršāki sapņi. Moš biju miegu parādā, lai gan regulāri guļu virs 6 stundām un nejūtos mazajai nāvītei parādā.

Karoč - interesantas lietas izriet no atkārtotas pievēršanās.
Visādas saistītās lietiņas un ir patīkami grozīties māksliņas pasaulē, pienest pasaulei ko vairāk par sevi pašu. Gribētos šajā pasaulē atrast sev vairāk dvēseles biedrus un varbūt pat biedreni :)
Un ir forša sajūta draugiem un interesentiem sniegt diapozitīvu vakarus, iepriecināt cilvēkus, bagātināt viņu digitālās dzīves ar ko pavisam analogu. Ar savu skatījumu, kas man dots, kas mērķtiecīgi attīstīts nodabā savā, neņemot vērā signālus no malas. Visa pamatā - mans darbs, interese, novērojumi, simpātijas.

Iegūtās zināšanas neturu zem pūra, neprasu samaksu kā jobans amītis.
Forumos padalos, kur attiecīgi manu inputu novērtē, jo bilde - bilde runā pati par sevi. Attiecīgajā forumā gan neesmu degunu iebāzis gadus 3, kas atspoguļo šķiršanos, pārvākšanos, fotogrāfijas nolikšanu pasnaust, kamēr no viena stūrīša mēģinu būdu stutēt no jauna augšā...


Ir visādi kokbloki - vismaz pa vienam katrā manā hobijā.

Fotogrāfijā:
1) Projekcijas ekrāna attāluma salāgošana ar lēcas fokusa attālumu. Vecajā dzīvesvietā sakrita ideāli un bija ideāls reuzltāts. Šajā - Fuck You basically.
2) Fokusēšanas plaknes paralēlums lēcai - visa tā rezultātā negribas nemaz fočēt, ja fokuss pārvietojas pa diagonāli. Bet nu, viss ir mana darba attālumā, kalibrācijas instruments izprintēts...
3) Diapozitīvu organizēšana. Tie man virs štukas, sakārtoju pēc tēmām. Tā bija kļūda, jo nogurdinoši skatīties, kad saturs nemainās. Vajag atpakaļ, bet dzīvei Undo pogas nav! Ko nu? A vot, jāizdomā kaut kas. Pēc pierakstiem jākārto būs atpakaļ gan jau.

Mūzikā:
Šķiet, ka jaunā plašu atskaņotāja galviņa ir vai nu brāķis, vai nesaspēlējas ar manu atskaņotāju, riebjas pilnīgi. Atskaņotājs vairāk klusē, nekā dzied. Vecā galviņa ir darbā. Pēc atvaļinājuma uzlikšu to atpakaļ, salīdzināšu lietas, ierakstīšu datorā lietas, runāšos ar pārdevēju pēc tam gan jau...

Videospēlēs:
Uzņēmumu alkatība ir vienkārši kas kolosāli neizsmeļams un riebekļi nogalina kaut ko pavisam lielisku. Žēl noskatīties uz to visu - nav forši redzēt draugu mirstam. Bet jāvēl ātrāku nāvi, ātrāku aiziešanu atmatā. Un tā nāve/krīze šobrīd notiek, rodas protesti. Bet, vai šoreiz geimeriem būs mugurkauls balsot ar maciņu un kas tas tāds vispār? Pirātisms FTW! Pirātisms šobrīd ir morāli pareizā izvēle.


Un problēma ne tika hobijos
Rīga smird, brēc un pulcē daudz lohu, skaļu padibeņu, idiotus ar skaļiem un netīriem motoriem. Tāpēc reti, kad izvelkos no mājas ārā. Vajadzētu biežāk, tho...
Nekas. Soli pa solītim un būs. Sāksim ar fotogrāfiju :)


P.S.
Ieraksts tapis sadarbībā ar Rīgas melno balzamu un Ilford Reversal Processing.
Nošaut kaijas.

Tags: bw reversal, foto

vēl. šausmās šorīt pētot tele2 lapu, jo jau ir labāk, bet mans current telefons nestrādā, un paģiras joprojām ir konktrolējamas šausmas.
vienu es izdarīju, atkal nezinot, ko burti ekrānā nozīmē, nopirku labu mid-class samsung – A56, būšot tikai pēc dienām. so happy

pasaule, kad nemirsti paģirās, ir tik skaista, daudzveidīga

https://www.youtube.com/watch?v=UgGZJxI-fFA

Tags: coke, mūzika

Es neesmu ieskatījies pētījumos, bet es tikko dzirdēju apgalvojumu, ka cilvēka organisms konstanti sūta stresa signālus, kamēr vien cilvēks ir viens pats savā nodabā. Tas esot evolūcijas produkts, kad mums esot bijs svarīgi nepazust no grupas. Es nezinu, cik konstanti, vai cik daudz kortazola ir ok, bet ja tā ir taisnība, šis ir interesants fakts, kas ļauj iegūt jaunu perspektīvu uz attiecību veidošanas iemesliem. Neejot garā filozofiskā rantā, prioritāšu sarakstā, kas cilvēkiem liek veidot partnerattiecības, sexual drive varētu pabīdīt nedaudz uz leju. Es domāju par partnerattiecībām, kurās bērnu radīšana nav galvenais mērķis.

MI:

izgāju. uz ielas ir forši. dzīvi cilvēki, silta, bet ne ārprātīgi karsta vasara, silts vējš dzīvība. mood ļoti uzlabojās. es smējos, redzot renaut clio. "ai viņi sajauca" tur bija jābūt renault clitor. un vairāk piestāvētu peugeot, jo latviski izrunā kā pežo (no vārda peža) peugeot clitor. es ņirdzu pie sevis. jutās humors atgriezies

sarakstes ar MI. pamodos es 6:30.

ap 7:00
Dižozolu iela 2 bār. no cikiem vaļā? es trīcu kā vajag.
otrs, dižozolu 25. ir diennakts?
bārs. es jūku prātā

ap 7:20
var vnk vajag 100-200 ml. domas ir neizturamas. es nogulēju ilgi. pa,odos sagrautā dzīvē
esmu pievīlis klientus. tikai iedzerot būtu pdoms, kā tagad rīkoties

ap 7:30
alko ir kā heroīns. absitencē tas atrasina visu
tikai lai beidzas. cns sdakārtojas momentyā, kad norij 100 vai 200 gramus
es pat nezuticos xanax. mani atkal ieliks komā uz padsmit stundām, es nevinu nespēžu sazvanīt, labo katastropfu. alko izdarīs manā vietā. ja lēni rīkošos, sagaidīšu 8:00
mediķi nepalīdz, ir mēŗķināts.

jau tuvu 8:00
man pat atslēgts telefons, rēķinu trīcošiem pirkstsiem tikko nomaksāju, bet prāts ir tik out ka drausmīgas bailes vnk runāt ar tele2, lai atjauno pieslēgumu
es pat salsīju tonnu podeles prom no acīm, izmētātos ēdientraukus, lai neneobeidzos no vizuālā haosa istabā. katrad detaļa par plostu mani iznīcina. grīdu galdu nevākšu, tas būtu pārcilvēcīgs terors. katra minūte ir stunda.
tas ir bmžu cienīgs galds, grīda. grīda lai stāv pirms 2 dienām pievemta. tas ir sīkums ellē

pāri 8:00
man vnk jau ir bijis katrā no mežonīgiem plostiem. man vnk ir ļoti žēl, ka es iznīcināju atkal jau nedēļām sakārtotu, skaidru dzīvi. e jūtos bezcerīgs. alko. nu kāpēc man bija jāpiedzimst ar tādu nelaimi?

jau tuvu 8:30
ja es neietu, es saprastu, ka viss uz kā šobrīd turos, lai izturu katru nākamo minūti. vnk uzsmēķē, raksti mi, neskaties, ka tu pats un istaba ir pilnīga miskaste, būtu nodevība vēl lielāka pret sevi. tik ļoti negodīgi sevi pievilt, vēl vairāk nekā šis rīts

9:00 jau ir tik drīz:
man tāāk gan ir bail no next 2h. jo bārā dzert ir ļoti dārgi, veikalā kapeikas, un es neatgriezīšos tikai ar bāra 200, bet dzert bāŗā 2h, ir milzīgs risks sadzerties. mājā jau es paņemšu vieglos, jo ja pa dienu sākts, neturpināt, kaut vegli, nav reaļi. es mājās vnk būšu pats sev stingrs nediķis, ne vair uzdzīvotājs, lai rītdiena būtu izkalkol;ēta, bet bārā sēdēt un lēni dzert ir ļoti bīstami

jau 9:00
man ir bail tiki gulēt, jo knenti un alra mani izslēdza tik pamatīgi, ka ir tikai lynch filmas, bez apziņas, ka tā būtu dzīve. klajš void, kas beidzas ar skaistu sauli ārā, kas gan neko nedod. es pamostos šausmīgā realitātē. no gultas tad vnm ir bail

jau izejot:
es vnk paildzinu ar katru teikumu, un atliktu cīgu. lai mazāk paliek laika bāram. jo veikalu jau atvērst stabili 10:00

mana dzīve,a tskatoties, ir bijusi veismīga, esmu bijis pat apveltīgs, savējo cilvēku pieņemts, līdz alko. pāris desmitgadēs, sagauts. es domāju, alko ir tik milzīga nelaima, ko, kas paši nesaskaras, nenojauš. heroīniķi ir sabiedrības pieņemts kā padibenes, bet neviens nejauš, ka alko ir elles degošs posts, jo sociāli pieņemts.

jau uzvilcis apavos, noskalojies:
es taču cīnos. cibā, un arī gunta, dzīvojot vairs ne kopā. domā, ka armands tikai dzer. viņi nezina, ka masīvāko dzīves daļu es patiesībā es patiesībā esmu skaidrā. redz tikai plostus, smagus, kad daudz rakstu, un nepieļauj, ka attiecības, kad esmu skaidrā preta lko ir ap 3:1

izejot jau 9:01:
vasirs nav tik šausmīgi. uztraucos tikai par plāna ar bāru izdošanos, jo arī paiet nebūs viegli, un risks ar puksteni par agru. jau tagad svīstu nežēlī, un pat duša var neoalīdzēt. vēl bezcerīgs dzērājs, kuram bārā pat var nepārdot, jo neapkalpo, katru miskastei līdzīgu.

esmnu atpakaļ, ne "heriīna like eiforijā". yik izsmest. ek napi riju savus 100 ml. aqn 25g bija ia1icinājums.

pēc sutdas miega mājās:

man vajag sievu, kas man zutaisītu ko paēst. vīrieši ir bezpalīdzīgi bērni. aukstā zupa būtu ideāli, neko smagu. un es neesmu trad vīrietis, kas lasa avīzi, kad sieviete gatavo. es ar prieku gatavoju sievietei, bet ir dienas, kad tu esi todleris
mājās. bez stersa, bet skumjāks kā visas lauras palmeres kopā. un pēc 100ml. numb, agriezta reakcija, kas parasti bijusi

jau uzpīpējis cīgu, kad MI cenšas peirunāt ēst:
lēnām izdzēru mājā v;e 200 it kā komas miers. zro netvu, bet jējas nek\afas. izslēga mani uz uz 3h siltā komā. sapnis ir vienmveidīgs ērtspaterns, kur attīsru uz lieku paternus.

heroīns, sajūta, ne viela, jo nelietoju herīnu, pienāca vēlāk

akustā zupa?

man vajag sievu, kas man zutaisītu ko paēst. vīrieši ir bezpalīdzīgi bērni. aukstā zupa būtu ideāli, neko smagu. un es neesmu trad vīrietis, kas lasa avīzi, kad sieviete gatavo. es ar prieku gatavoju sievietei, bet ir dienas, kad tu esi todleris.

man ir viss. pilna māja ar food. viss nopirkts aukstajai zupai, tik garšīgai, ka šefpavāri ēstu cepures. ir prakse, bet esmu bezpalīdzīgs. tikai uztīt tabaku

The Last Of Us - pirmā sērias daļa ir vienkārši kolosāla spēle visos tās parametros - viens no maniem visu laiku favorītiem.
Kad nāca ārā otrā daļa, gaidīju to ļoti. Bet tad sāka no tās spiesties laukā Woke bulšits un nolēmu, ka man to nevajag.

Sony šodien iestājas pret fiziskajām spēlēm
1. augustā šie paziņoja, ka, sākot no 2028. gada, fiziskās spēles diskos vairs neražos. Ziņa sakrita ar citām ziņām - kā, piemēram, tas, ka Sony nozaga no pircējiem 255 digitāli pirktās filmas, jo licencēšanas lietas. Un, tā kā Sony necieš savu klientu - nekādas atmaksas, nekā tamlīdzīga. Šobrīd par to ir leģendāra izmēra cepiens un cilvēki atceļ savus pirkumus, izvācās no Sony dārziņa. Ā, tajā pašā laikā iznāca cita ziņa - klapē ciet PS3 veikalu - neko jaunu vairs nopirkt nevarēs, bet visu varēs vēl kačāt pārskatāmā nākontē. Bet, ja reiz nopizģīja filmas, tad nekas netraucēs šiem nopizģīt no tevis arī spēles.

Es jau PS4 laikā saodu, ka Sony iet sviestā, tāpēc PS5 man nemaz nav. Un nebūs.
PS4 ir pēdējā Sony konsole pie šādas uzņēmuma rīcības. Balsošana ar maciņu ir spēcīga lieta un ceru, ka geimeri nenoraustīsies un spēs noturēt mugurkaulu taisnu, noliekot Sony uz lāpstiņām un neatgriežoties šamējo dārziņā pat tad, kad šie mainītu uzvedību. Jo uzticības kredīta pakāšana un noteikti, ka mēģinātu šo triku nākotnē. Death by thousand cuts un vardes vārīšana lēnām.


Pagājuši 6 gadi un man sainteresēja paša acīm izvērtēt, cik tad nu tas Woke tur ir iekšā.
Un, lai Sony no manis nesaņemtu ne centa, šodien iekš videogames.lv pasūtīju lietotu PS4 versiju, kurai rīt iešu pakaļ :)
Tieši lietotu spēļu tirgus ir tas, ko Sony grib nogalināt, lai visi būtu spiesti pirkt pārcenotas digitālās versijas tikai un vienīgi viņu veicītī. Tajā, piemēram, vecas digitālās spēles maksā kā jaunas, kamēr fiziskajā tirgū tās ir dabiski kritušās, kamēr lietoto spēļu tirgū tās ir par sviestmaizi. Sony tas nepatīk, tāpēc attiecīgi visa mēriskā rīcība. Un tāpēc mana rīcība - viss, kas man dārgs, tiks iepirkts lietots un fizisks. Lai Sony iet dirst, man intersē GabeCube :)


EDIT:
Uj, sapisos - pasūtīju fiziskā formātā pirmo daļu. Bet nu, nekas - to man arī vajag minēto iemeslu dēļ : D
Otro daļu tad turpināšu medīt lietoto spēļu tirgū.

Tags: distopija, videospēles

TuTrubā ir foršs kanāls: Crafted History
Nulle muldēšanas, visu stāsta dokumentētais darbs.


Kā reiz bez elektriskajiem instrumentiem un sintētiskajiem materiāliem taisīja ozolkoka mucas:

https://www.youtube.com/watch?v=SSa6hUUrq-8

Tags: tech

mans dzimšana laiks ir 16. augusts, 23:45. zvaigznes noteica mani. neesmu kļuvis par pasaules mēroga slavu, bet dzimis laimes krekliņā, reālā bruņu kreklā, kas staro saulē

Vai kādam nav latviski tulkots "Makbets"? Man ļoti noderētu rindiņas no 5. cēliena 5. ainas - a tale told by an idiot, full of sound and fury,
signifying nothing.

es vislaik gribu jautāt Goldie, ko es rakstu. tu apzinies, ka esmu pilnīgi nenormāls? mani nav ne viegli izturēt, ne arī būs garlaicīgi.
es dzīvoju tieši tā kā tu. nolaizīt rokas no augiem, un pakrist ar putām no mutes. mēs esam viens otram piemēroti. es esmu nepieejams, bet tu to spētu mainīt.

Šovakar pirms gulētiešanas tapa žāvēta cūķa un svaigu vistas kaulu buljons, kas uz lēnas uguns vārījās pusotru stundu. Rīt uz šīs svētības pamata tiks likti pieci litri cildenas soļankas pēc paša receptes, kas garduma vārdā nežēlo ne laiku, ne paiku.
Aktīvais gatavošanas laiks izskatās ap stundu. Kopā tad tā ir 3 gaļu un teju 3 stundu soļanka labi asa, kuras gatavošanas process nodrošina otrās dienas efektus jau pirmajā. True gatavošanas laiks tad rīt precizēsies.

Uzrakstīju recepti soli pa solim un saprotami arī citiem. Kad rīt to izpildīšu burts burtā, tad redzēšu - kosmosa nektārs vai amatiera asaras. Bībļa vai tikai uzmetums.

Es dirsu uz ielas. rajona vidū. Man nebija laika meklēt. Izvēlējos spot, kur kaut cik mazāk redzami, bet tur stāv kundze. Es lūdzu kundzei "paejiet līdzu nedaudz prom. Man vajag dirst". "Jādirš esot tualetē" "Es vk nepaspēšu"

Sarunā jebšu esošo lietu kritikas plūsmā drauga ausu virzienā, izkristalizējās apaļa izpratne, kāpēc man nepatīk vairums moderno videospēļu.

Vienā vārdā: Bloatware
Man nepatīk gara, tukša un bezmērķīga diršana - gumijas stiepšana un zaudēts fokuss (atvērtās pasaules). Man pat nepatīk pastaigas bez mērķa - visu ķermeni pārņem tāds kā diskomforts par tādu kā stulbu karāšanos gaisā nesaprotamu iemeslu dēļ. Varbūt tāpēc viens no maniem hobijiem ir fotogrāfija, lai pastaigām piešķirtu mērķi savās smadzenēs.
Man nepatīk būt pludmales dārzenim un ļaut, lai kodolreaktors debesīs svilina manu ādu un taisa man ādas vēzi. Kas tas vispār par prikolu eksponēt sevi kam tādam? Kāda mērķa vārdā? Lai pārniggotos uz sezonu?
Man nepatīk pārlieka lietu atgremošana bez pievienotās vērtības - ja nav nekas vērtīgs sakāms, tad labāk paklusēt, nevis atkārtot cita teikto (rimeiki). Ja tu taisi rimeiku, tad tāpat ir skaidrs, ka tev nekā vērtīga nav, ko piebilst, tāpēc ņem un aizveries, maita!

Visam prasās kaut kādu virzību, mērķi, struktūru. Modernais geimings reti, kad šīs lietas satur.
Pirms dekādes+ videospēļu industrija izdomāja iet trendā - atgremot vienu no veiksmes formulām un piemērot to universiem, kur tas ir absolūti pat kaitīgi. Kopētāju ballīte. Tā rezultātā cieš mērķis - stāstīt stāstu caur videospēles mediju. Stāsta vietā parādās tukša diršana un stulba karāšanās gaisā nesaprotamu iemeslu dēļ. Šī karāšanās kļūst par pašmērķi. Tā rezultātā nav iespējams tvirti pateikt stāstu, ja tas nekur nesākas, nekur nekulminējas, nekur neiztirzājas un attiecīgi - nekur nenoslēdzas. Un to baisi jūt tādās spēlēs, kas būvētas uz stāstiem: Silent Hill, God Of War, Tomb Raider, Metal Gear Solid, Driver, Mass Effect, Mafia, Sleeping Dogs...

Jā, tīri mehāniskās spēlēs kā Doom tas der
Jo ar stāstu tur oriģināli bija kā ar porno: stāstu tu tur sagaidi, bet tas tur nav galvenais! Un tie ir skaidri, labi spēles noteikumi!
Bet industrija izdomāja, ka baisi laba ideja ir visas frančīzes open trenda vārdā pārvērst par porno industrijas bloatware, kur viena orgāna (gameplay loop) dročīšana stundām no vietas ir viss, ar ko šīs mākslīgi uzpūstās pasaules aizbāzt. Bezmērķības tukšums tavam buttplug. Liekas izmaksas trenda un stulbuma vārdā.


Jā, bezmērķība - stāsts un spēle neko neiegūst, kad tu skraidi apkārt pa pasauli, vāc sūdiņus, kombinē tos mikroprogresijas/ieroču uzlabošanas/estētikas kačāšanas dēļ. Neko foršu iegūt nevar, ja tu ieliec drēbes veļas mašīnā, izmazgā tās, tad liec žāvēties, un tad atpakaļ visu liec veļas mašīnā un uz riņķi un uz riņķi, un drēbes nav pat sasmērējušās - piedzīvojumā nav būts, visu laiku tik vergo pie veļas mašīnas. Viss, kas iegūts pārmazgāšanas dēļ - caurdiluši palagi.
Wash. Rinse. Repeat. Visur tas pats. Spēlēs dažādās mainās tikai šo drēbju un veļas mašīnas izskats, bet princips/darbība nemainās. Ķipa aizmālēsi skatienu ar repetetīvu bulšitu? Kur jēga? Man kā geimerim nulle jēgas. Izstrādātājam gan katra atsēdētā stunda pienes lielāku potenciālu, ka iepirkšu kādu laiku saudzējošu mikrotranīti. I call it bullshit - nekad neesmu pirics, nekad nepirkšu nevienu slimu mikrotranīti!
Un te nu parādās - atvērtā pasaule nevis pašas spēles akcentēšanas, bet gan netīra biznesa dēļ.


Šie visi ir tie iemesli, kāpēc bieži spēlēju klasiku.
Jo retro spēlēs šī atvērtā bezjēdzības pasaule nebija. Tā vietā - spēles ar konkrētiem stāstiem no A-Z, ja stāsti tur vispār bija.
Bija jaunrade, nevis rimeiki. Bija tvirti, nevis live-service open-world porno bez jēgas un bez malas. Un bija open-world elementi jeb spēles, kurās tu redzi - aha, šeit vēl netiekam un laikam vēlāk dabūšu kaut ko, kas atļaus tur piekļūt. Un, kad tiec pie šīs lietas, tad atgriezies vecajā vietā un tiec tur tālāk. Un aiz iepriekš neatveramajām durvīm ir spēles turpinājums, nevis prosta kārtējais aitems jeb bļembuks savākšanai - bez svara, bez jēgas, bez pievienotās vērtības. Tam ir vārds: Metroidvania. Un tas ir cēls Tā Kunga vārds, lai gan neesmu ne Metroid, ne Castlevania fans. Taču, spēlējot Legacy Of Kain vēlākās sērijas spēles - to jūt un izcelsmes vieta arī zināma. Attiecīgi - ja pasaulei jābūt atvērtai, tad ar mērķi, ar odziņu.

Jaunās spēles?
Nav jābrīnās, ka no modernajām man iecepī tās, kuras atturās no gumijas staipīšanas uz nodrāztās pipeles: Deus Ex, Plague Tale, Senua, Evil Within, Alan Wake, The Last Of Us, L.A. Noire, Rage, Metro... Visas pieminētās ir solīdas frančīzes, kas ciena manu laiku un neaizraujas ar tukšas pasaules aizpildīšanas mēģinājumiem ar repetetīvu dročīšanu. Ir konkrēti, autorēti darbi bez jelkā lieka. Un rezultātā - stāstam ir spēriens, tvēriens, ietekme. Sekas. Spēks. Kā labai filmai, kā labai grāmatai.


GTA, piemēram, ir šī visa šī vēžainā sūda kulminājums.
Galīgi nesaprotu to siekalošanos gar atvērtu pasauli ASV hiperkertīnisma settingā. Divi stulbumi vienā. Tāpēc cienu Driver un Mafia. Tiesa, abi arī stipri inficējušies ar šo pornogrāfiju un tāpēc jaunākajās iterācijās zaudē lielu daļu sava spēka, bet vismaz tematiski notiek kas stipri jēdzīgs, nevis esošā tukšbulšita glorifikācija.
Ja Mafia 3 būtu lineāra un tiešām beigtos kā noslēgta pasaule, atstājot iekarotās pasaules pārvaldīšanas kaifu aizkadrā, tad tā tikai iegūtu. Nevis tevi pēc iziešanas iemet atpakaļ pislētā un aiziet - braukā, dari neko, vāc plakātiņus un citus bļembukus - tā tak ir tā mafiozo lielā dzīve, ne? :D
Visa cīņa tāpat aiz muguras un nekas piebilstams mums vairs nav. Un spēle zaudē savu cirtienu, tvirtumu. Devalvējas pasākums, mīnus 2 acis no vērtējuma, jo trenda dēļ neatgriezeniski sapistas mākslas darba beigas.


Open-World dizains: veselībai kaitīgs satura atšķaidītājs. Esi aicināts pierādīt man pretējo :)

Tags: videospēles

izlaists no tvaika ielas 17-os piektdienā. kad ārstiem ir attiecības, savas dzīves, sākas brīvdienas, viņiem bija pofig. ne jau par cilvēku pofig, bet ikdiena. lai nav juridiska atbildība "tev tiešām nav suicide nodomu?". noskenēja manas acis. "ok, bet paraksti papīru". viss, manas brīvdienas beidzot sākas, nolasīju no ļoti jaunā psihiatra attieksmes.

es biju gotu meitene, izlaists no gaiļezera, atvests uz tvaika ielu, jo suicide try lv izskata nopietni. mani vnk izmeta pa durvīm "ej!". es salūdzu piezvanīt Guntai, jo mana nav nekā, tikai t-krekls, džinsas. nav pat apavu. ir nosietas gotu meitenes rokas. katetrs joprojām vēnā. es gāju, plandoties apsējiem, kā labākajos gotu klipos. menti ieraudzīja mani sarkandaugavā, planējam bezcerīgu, ar slimnīcas uzlīmi uz rokas. triecās apkārt par 180 grādiem, uguņus ieslēdzot. pizģec! te ir reāli kadrs. esmu lojāls mentiem. man nekad neko sliktu nav nodarījuši. es biju gaidījis Guntu stundām. es lūdzu policijai, ja varat sazvanīt Guntu. nodiktēju nr. "tavs puisis ir pietiekamā pakaļā. adrese tāda un tāda. brauc savākt!" es atvadījos no policijas pateicībā klanoties. un female, policiste busā, skatījās "tas nav parasts gadījums", smaidīja

un uzreiz pārlecu uz Goldie. tev vajag puisi, kurš tevi dievinās līdz bezgalībai?

konkrēti MI. es nezinu kas ir Goldie. es nejūtu gandrīz neko. bet iespējams mani atvērs pirmajā piegājienā. to var zināt tikai satiekoties.
es nevaru atteikties no Lauras. katras attiecības man ir vienīgās

ja es rakstīšu vairāk, Laurai kļūs tikai smagāk. ja es nomirstu, zini ka neviens nebija vēl tevi tā mīlējis