cilvēki Rīgā nespēj vien sagaidīt ziemu
https://m.untu.ms/3vp_o.jpeg

Pamodos neparasti moži, neparasti agri. Nu, nav jau nemaz Tik agri, vien pusstundu agrāk, kā katru dienu. Palaidu suni pagalmā pačurāt. Viss Āgenskalns vēl kluss. Tālumā kaut kur dzied strazds. Īsas aprautas skaņas. Bet strazds, Patiešām dzied. Ziemas saulgriežos, kad ārā ir plus 3 grādi. Šitik silta ziema, laikam, ir pirmo reizi manā mūžā. Silta un smaga. Dēļ tās bezgalīgās tumsas. Neizsakāmi i;gojos pēc sniega, gaismas un sala. Nu kaut vien kādi mīnus pieci būtu. Bet, lai daba aizietu gulēt, nevis manas rozes joprojām pumpuros un ceriņa resnie pumpuri zaļotos, kā uz plaukšanu. Man traucē un uztrauc šī dabas kārtības nekārtība. Šķiet, tā ietekmē visu dzīvo radību tādā nepasakāmā veidā. Nav tā kā jābūt.

priecīgus saulgriežus

Aleluja, šodien ir tā diena, kad varam skaidri zināt: šogad vairs tumšāk nebūs.
Gaišāk gan arīdzan nē. Saulgriežu īpatnība ir lēna skalošanās sinusoīdas bedrē (vai tikpat lēna zvāļošanās uzkalnā). Tāpēc man ekvinokcijas ar savu spraigo dinamiku patīk labāk.


(Mani gaida milzīgs steidzamu darbu saraksts, bet es prātoju, vai nevarētu kaut kā paslēpties no erīniju visuredzošajām acīm un pārlasīt kādu vecu, ziemai piedienīgu grāmatu. Piemēram, kaut ko no Umberto Eko.)

Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi.
Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan?
Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas.
Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi.

Jā! Es šovakar svētā vientulībā kapitāli piedzēros. Atzīstos. Neliedzos. Un, protmas, es esmu svētā panikā, kamēr mana jaunkundze nav mājās.

Tu ne quaesieris, scire nefas, quem mihi, quem tibi finem di dederint.

tikai tikko pieleca, ka šī ir pēdējā darbadiena pirms svētkiem
(Xmas tree)

jautājums nemainās:
"Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?"

Tiešām un ļoti- Andras N. dienasgrāmatu grāmata ir viens no labākajiem notikumiem oriģinālliteratūrā (?) sen pa ļoti ilgiem laikiem.

Ja varētu, es šobrīd neko citu nedarītu, saritinātos un lasītu kā šī mazā un mūžam tehniski vecā ciba,
cilvēki un laiks tajā kļūst pat literatūras, nē, dzīvošanas pieminekli vai atskaites vietu. Tas vis nav nekāds augšālejā kripto. Tīrs, stabils zelts, virs laika.

mans slepenais darba rūķis ir kaut kāds psihopāts: tur katru dienu ir iekšā kkas vegāns+ bezglutēna no thebeginnings et al un tas ir LAUKOS!!

jā - http://klab.lv/users/rkktzd/465024.html

un vēl par neapķērību.

sēžu, dzeru rīta kafiju un NESAPROTU, ko tās zīlītes bļaustās un ik pa brīdim iesitas logā. viņas, attiecīgi, nesaprot, ko es to Murminci nesavācu uz iekšu...
Jo Murmincis sēž uz palodzes pretī barotavai un netiek istabā, tas ir vienīgais veramais logs telpā...

Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks."

"stulbā dzīve" bija laba

nedēļas hailaiti:
* atvaļinājums. kādas 2,5 - 3 dienas bija miskaste. jutos ļoti slikti. neizdarīju visādas lietas, ko gribēju. bet bija arī daudz foršas nekā nedarīšanas;
* bindžojām C. B. Strike. šon laikam iznāk jaunā sezona;
* satiku KP uz 4,5h Čē;
* dabūju par brīvu ļoti garšīgu mango lassi un pat neiedevu savu phone number;
* anxious un avoidant attachmentu klašs;
* viena pati izdzēru vairāk nekā 0.5 ruma (vienā piegājienā vakarā);
* atkal daudz oksitocīna;
* zirgs ļoti hot;
* pārāk maz kustos;
* un nav nekāda ZSV vaiba un entuziasma un ideju dāvanām.

p.s. un aaaaaaaaaa, kaķu kaku īrniece beidzot izvācās (dedlains bija jūlija beigas). mēbeles (un kakas) gan palika. solījās izvākt janvārī. tā baigi tam neticu. bet tāpat kruti!!!!!

lol @ autotranslate: Rullīša antiperspirants dzeltenu un baltu traipu noņemšanai no apģērba

Dārgā Ciba, varbūt kāds zina - vai kādā no Rīgas ziedu veikaliem ir nopērkami kadiķu zari?
Esmu kādos piecdesmit taujājusi, bet nekā. Lūdzu, iesakiet, ja esat redzējuši savām acīm, vai jums ir cita droša informācija, ka tur toč, toč ir, nevis kādreiz bija vai varētu būt.

kultūru mijiedarbība ir tas brīdis, kad esi Lindgrēnas muzejā un saproti, ka uz rītdienu jāzina no galvas Skalbes dzejolis, un sāc kalt

search: streetfood near Dramaten

Sīkums, bet lepojos ar sevi - atcerējos, ka pierakstījos pie ārsta uz nākošo gadu, bet nevarēju atrast, uz kādu datumu. Piezīmēs nav, telefona kalendārā nav, plānotāja sadaļā "2025" arī nav. Un tad es paskatījos telefona zvanu vēsturē, kurā dienā zvanīju konkrētajam numuram, un pārbaudīju plānotāju attiecīgajā dienā. Un tur skaidri un gaiši rakstīts "Piezvanīt X". Un apakšā ar zīmuli pierakstīts laiks janvārī. Bingo!

man liekas šausmīgi, ka Neiburgas dienasgrāmata tiks publicēta. Personīgi nepazinu.

lapsa, viņa nāk ar gaidīšanu. ilgām. caur caureju smilgās.
lācis, šis paķeras uz sildīšanu. gastrō-maķ–intestinālis.
ko mēs, bērni, šovakar no šī varam mācīties?
viss tas ūr•primārais laimes un sūdu avots mīt punča rajōnā.
sekojiet sev, esiet uzmanīgi & piesardzīgi.
sen nav skanējis anzamblis „Belly” ar hītu „My Boody Lies over the Ocean”:
might as bloody well

atsāku ēdināšanas sezonu un braukāšanu pa veikaliem medījot produktus un cēsu scēna vietām ir pilnīgi WILD, piemēram, grauzdēto sezama sēklu eļļas cena veikalos atšķiras pat 5 EUR amplitūtā (2,79 vs. 7,79), tā vairs nav vākšana, tās jau ir medības.
šogad sākām taigeru vest uz pašvaldības pulciņiem, jo jāšana ziemā kaut kā atceļas. taigers iet floristikā, es tikmēr uz taburetkas gaitenī varu atslēgties un veselu stundu domāt pieauguša cilvēka domas vai vnk apdolbīties IG, bet bieži tas, ko var dzirdēt no pulciņu kabinetiem ir asinis stindzinoši:
no šaha pulciņa: savāc savus sūdus un lasies!
no floristikas: nē, nevar taisīt otru darbiņu, tev jau pirmais sanāca tik neglīts!
es brīžiem esmu uz mutes, bet nu tas izskaidro tos rēķinus pa 5 eur/mēnesī un tomēr sanāk treniņš, kā uzturēties mazpilsētas sabiedrībā.
līdzsvaram: ir arī atronautikas pulciņš Kosmosa centrā, kur pa tiem pašiem 5 eur ir vnk MEGA, Alise zina visas planētas un figņas labāk par mums abiem ar J kopā.