LSM. Nelegālā noliktavā Rīgā netīrās telpās fasēti ķirši

es varu nenomirstot noskriet 33 minūtes. martā varēju vienu minūti. urā.

Šlesers sarosījies uz piketu. Apmeklējums būs labs lakmusa papīrītis

Japāņiem ir apzīmējumi dažādām atpazīstamām, bet vārdos nenosaucamām parādībām.
tam, kā saules stari izlaužas caur koku zariem (komorebi)
un tam, kā tiek diskriminētas un pazemotas sievietes darbavietās grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas (matahara)

Ir 3 brīvas vietas relaksējošā 5 dienu galda spēļu nometnē pieaugušajiem, no 1.jūlija. Viesu namā, ir pirts, kubls, vienu dienu masāžas par papildsamaksu, ēdienreizes 7,50 eur. Draudzīga kompānija, lielākoties puiši.

Sitam, kaujam mazos ežus, Metam podā izvāram!

es pa logu redzēju Dienasgrāmatu aizbraucam turp šurp

Whoever dwells

Citādi Jāņi
Bija sarakstiņš ar improvizācijas uzdevumiem, bet reāli to nemaz arī nevajadzēja, jo visi, lokā ap ugunskuru sēžot, tā aizrāvās ar spēli "kas es esmu?", ka pat nevienu dziesmu nenodziedāja, izņemot ikgadējo apdziedāšanu.

Iesaku!
Noteikumi: viens paiet malā, pārējie izdomā, kādu lomu viņam piešķirt, tur var būt jebkas, no Edgara Rinkēviča līdz tamborētām apakšbiksēm. Minētājs atgriežas un pēc kārtas visiem uzdod jebkādus jautājumus, kamēr viņam kļūst skaidrs.

Nu piemēram, uzminiet, kas ir šis :D

- Kas var būt labāks par mani?
- Šašliks un boeings.

(variants - nevis "kas es esmu", bet "kas tas ir")

Vēl variants nevis izziņai, bet apkārtējo smīdināšanai, – cilvēkam piešķir kādas personas lomu un viņam jāatbild uz pārējo uzdotajiem jautājumiem, nezinot, kas viņš tāds ir. Tur var sanāk, ka Sarkangalvītes mīļākais hobijs ir kapāt orkus ar cirvi un iztrekterēt pa šņabim ik vakaru, bet Alfrēdonkulis iecienījis valkāt mežģīņu apakšveļu un ilgojas piedalīties daiļlasīšanas konkursā.

rūpes


As Professor Carl Sagan once said so eloquently about the Pale Blue Dot.
"To my mind, there is perhaps no better demonstration of the folly of human conceits than this distant image of our tiny world. To me, it underscores our responsibility to deal more kindly and compassionately with one another and to preserve and cherish the pale blue dot, the only home we've ever known."

Citiem vārdiem, darīt savu darbu pēc labākas sirdsapziņas, audzināt bērnus, ārstēt slimniekus, kaut ko radīt, pierakstīt datus, pat ja neviens tos nekad neizlasīs, palikt uzticīgam saviem principiem. Tas viss nestabilajā pasaulē var būt pats labākais, kā pretoties ļaunumam.

Kā lai tagad saņemas izpakot koferi.

Līgo svētkos
Apklusušas līgo dziesmas, beiguse pogāt arī lakstīgala. Upmalās pļavās jau atskan iskapts dziesma, kas aizdzen smaidus no sejām un atgadiņa, ka drīz vien atkal paies gaiša, priecīgā ziedu vasariņa. Visa visumā šogad neredzēja tikdaudz Jāņu zāļu un vaiņagu, kā pagājušos Līgo svētkos, tāpat visai braši neskanēja līgo dziesmas un pavisam maz kalngalos plīvoja Jāņu ugunis. Tas sakarā ar vispārējām dzīves grūtībām un smagām nastām, pie tam dedzīgos līgotājus nogurdināja divas iepriekšējas svētku dienas. Nevar tak izbrūvēto bruņo miestiņu atstāt divas dienas neapraudzītu un nenogaršotu. Un tā daudziem Jāņiem un Jāņu bērniem nebij vairs spara un enerģijas pīt vaiņagus, tāpat pagurušas, piesmakušas un klusas bij to balsis.
/Jaunais Smiltenes Vēstnesis, Nr.26 (03.07.1931)/

Jāņi — Līgas svētki ir tā pati diena, tapati nakts no aizviņiem sensirmiem tauta brīvības laikiem, kad pati daba nesa Līgu savā klēpi. Šis ir tas laiks kad papārdīte zied sudrabiņa ziediņiem, un kad lakstigala sadomā savas maigās dziesmiņas nākošai vasarai. Jāņu bērni salasās vaiņagus pīdami, jāņu zāles plūkdami, un Līgas dziesmu skaņas pilda no jauna tautas dvēsēli ar ligsmlbu, prieku un tikumu. Jāņus tauta svin vel tagad senču Līgas svētku garā. Gadu no gada tautas mīļākā dieve Līga nolaižas ar dāvanām pie sava tautas.
Līgas svētki jau pagājuši. Lai pārdomājam vai esam cienīgi saņēmuši savas tautas mīļāko Dievi — Līgu, un ja tā nebūtu centīsimies to turpmāk labāk darīt. Turēsim godā mūsu senču tikumus
Rūta Vitāls /Talsu Balss, Nr.25 (28.06.1935)/

Šogad Jāņi Latgalē atzīmēti ļoti plaši Daugavpilī notika tautas svētki ar uguņošanu un līgošanu. Krāslavā latviešu biedrība bija sarīkojusi līgo vakaru ar koru koncertu. Koncertā atskaņoja latviešu tautas dziesmas. Pēc tam notika uguņošana un līgošana. Krāslavā un Daugavpilī līgo svētku sarīkojumos ļoti dzīvi piedalījās arī sveštautieši.
/Latvijas Kareivis, Nr.140 (26.06.1935)/

Ar sevišķu aizrautību mums sava laika bērniem, ir jāatsaucas jāņuguņu liesmojumam, lai mēs varētu reiz izlauzties no tā smacējošā , stindzinošā tvana, kas pār mums nogūlies nemieru un iznīcināšanas gados, kurā iegrimdami viens otru pazaudējām, sveši, naidīgi un tāli kļuvām. Tāpēc ziediet, daiļās latvju meitas, smaidiet karaliski, valdonīgās zeltenes, lai jūsu siltie vaibsti, kā pavasara saules glāsti modina un augšup ceļ mirušos! Lai atkal dzīvība zied ap mums un mūsos. Lai atkāpjas no mums drausmais iznīcības rēgs. Lieci, daiļā latvju meitene, savu ziedošo spēku straumei plūst savas tautas dvēselē un miesā, un tā raisīsies kā baltais ievu krūms! Ar sevišķu atsaucību mums jāpaklausa Līgo svētku aicinājumam, lai mēs atgūtu to, ko zaimi reiz pārkliedza, kas troksnī izgaisa, bez kā latvietis palika auksts un Tagad, kad pēc maldu gaitām, tumsas gadiem sākam atkal sevi atgūt, savu vietu.
/Rīts, Nr.171 (23.06.1935)/

Visi dievišķie devumi cilvēkus stiprina, ceļ viņu potences. Tāpat tas ir ar līgsmību Tomēr līgsmība ir atkal pavisam cita potence, kā citu dievišķo būtņu devumi: Māra cilvēkiem dod talautību, Laima jauniešiem atnes ideālus, no paša Dieviņa nāk gudrs padoms darbā, bet tieši no viņiem nenāk līgsmība, tikai no Jana. Man šķiet, ka līgsmība labi pielīdzināma tagad tik bieži minamiem vitamīniem un hormoniem — kā vitamīni un hormoni cel miesas spraigumu jeb potenciālu, tā līgsmība cel dvēseles potenciālu. Līgsma cilvēka rodas uzņēmība, rodas jauni spēki, atklājas jauni talanti, līgsmība pavada iedvesmi, ar līgsmību labāk veicas katrs darbs. Bet tāpēc l ī g s m i-b a ir ī pa t s un augsts i d e a l s, un Jānis ir viņas n e s ē j s. Kā kristiešiem arī ir savdabīgs emocionāls ideāls — mīlestība, tā l a t v i s k ā reliģija šis emocionālais ideāls ir I ī g s m ī b a. Tā ir absolūti laba. Līgsms cilvēks nav spējīgs uz ļaunu, pat netikumīgu darbu, bet, taisni otrādi, līgsmam cilvēkam gribas visu pasauli padarīt līgsmu un to aplaimot. Tad nu Jānis ar savu reliģisko rituālu mums jāatzīst par tālāku reli-ģisku ideālu, līdzās citam ideālam dievišķām būtnēm. Tagad saprotama arī Jāņa daudzveidība. Līgsmība, saistīt ar skaistumu un aplaimošanu, ir pilnvērtīga tikai tad, kad tā ir vispārīga. Nelīgsmic cilvēki Jānos ir smaga disonanee. Tāpēc Jānis visādi iemiesojas, un tāpēc Jāva bērni apstaigā vienu sētu pēc otras. Ja līgsmība ir latviskais emocionālais ideāls, pie tam loti augstvērtīgs, tad tālāk saprotama Jāva dienas retā svinēšana — tikai reiz pa gadu. Viss dārgais un vērtīgais ir arī rets. Salīdzināju līgsmību ar hormoniem, un tie arī ir tik niecīgi, ka zinātne tos ir atklājusi ne visai sen atpakaļ. Bet kad retais top pārmērīgs, tas bieži vien atnes ļaunu. Tā, lai cik svētīgi cilvēkiem ir hormoni, tomēr jaunākie pētījumi noskaidrojuši, ka hormonu pārmērība izsauc smagas slimības.
/Studenta Dzīve, Nr.77 (01.06.1939)/

Atklāju peldsezonu.

No reklāmas plakāta: “Meklē jaunas idejas uzkodām?”

no ieraksta Cibā pirms 20 gadiem:

"būt nesabiedriskam arī ir labi - vismaz neviens nepiesienas iedzert alu"

vasaras saulgrieži, tāpat kā ziemas atkal solās solo, bet + suns

ļoti patika, kā krievu žurnāliste marija pevčiha nedaudz negaidītā kolaborācijā sev atklāj videospēļu sfēru (ar geoguessr)

Tev, cibīt, ir?

Es gaidu, kad man pastkastītē iemetīs uzaicinājuma vēstuli/-es un brīnos, kāpēc tās nepienāk un nepienāk, līdz daktere kaut kādā savā sistēmā atrod, ka valsts nosūtījumi tur karājas jau kopš pērnā un aizpērnā gada.
Viņa: "Jums tiem bija jāpienāk uz e-pastu." Es: "Arī uz e-pastu nav bijis."

Noskatījos Spīlberga "Atklāšanas dienu". Sūckaukāc.
Nemēdz visa cilvēce uz ārkārtas ziņām reaģēt, sastinguši un nemirkšķinot blenžot katrs savā telefona ekrānā (vai visi kopā teļļukā). Reāla reakcija būtu, ka daži kustas, daži cenšas ielūrēt kaimiņa telefonā, daži biksta sānos blakussēdošajam radiniekam un prasa "Kā tu domā, tas ir pa īstam vai mūs atkal muļķo?", daži jau analizē kadra tvērumu un tajā redzamo, un varbūt kāds prāto, ar kādu mērci to citplanētieti pagatavot un kā viņš garšos.
Eksaltācija un didaktika tajā filmā vienkārši šķīst pa visām vīlēm.

DELFI. Varas pozīcijā esoši pieaugušie nedrīkstēs veidot intīmas attiecības ar nepilngadīgiem jauniešiem
DELFI. Goda ģimenes bez maksas varēs nodot azbesta šīferi

džins ar Soniku

Pēc 5 gadu ilguša finansiāla un saimnieciska bezpriģela, pateicoties manam nenormāli foršajam brālim un Lejiņa draivam, beidzot finišē bezgalīgais Rīgas dzīvokļa remonts, finišē arī mans uzkrājuma konts un daži pēdējie nervi, kurus šis projekts veiksmīgi iznīdēja, līdztekus attiecību drāmai un 50 shades of vilšanās+izmisums. Vēl jānoņem krāsa 2 durvīm, jānoslīpē, jāieliek stikls/mozaīka un jāizvāc Vectēva "mantojums" no pagraba - 25 m2 ar tetrapakām, burkām, Cīņas, Literatūras un Mākslas ķīpām, rūpīgi iebalzamētām 50 gadīgu putekļu un zirnekļu tīklu kārtās.

Par citiem nezinu, bet man droši vien šo mācību, tā sacīt, šūpulī iegravēja un tā ir tāda, nesēdēšu uz pūra sveces:


NEKAD UN NE PIE KĀDIEM APSTĀKĻIEM (izņemot pavisam ārkārtīgus ārkārtas)
BĒRNIŅ neaiztiec (ar jebkura veida pārmaiņu darbiņu) trīs organizācijas:

1. Latvijas televīziju
2. Latvijas radio
3. Dailes teātri

Pārējo- ja aicina un vajag, tad var, bet šuj ko šūdams, sasien mezglu/ septiņreiz appreci/ nezariņanenolauz/utt. Taču šos trīs: vienkārši nē. Tas nav ārpusniekam iespējams. Punkts.

Un man žēl tīri personīgi un profesionāli visus tos kuri vai nu šo turpina darīt vai izlikties, ka dara.

Es kā parasti tikai pēdējā brīdī attopos, ka varētu deviņas dienas kaut kur vazāties pa ārzemēm, pārlieku netērējot atvaļinājumu, bet plāna nekāda un būs vien jāsēž Latvijā.

Ja tā padomā, ka zaļajā jaunībā varēja pulksten vienpadsmitos no rīta izdomāt, ka vajag aizšaut uz kaimiņvalstīm, un pulksten vienos jau būt uz trases un stopot turpu ar gandrīz tukšu maku un sviestmaizītēm somā...

šodienas hailaits ir tāds, ka jums diezgan drīz būs iespēja dzīvajā atkal dzirdēt Hope Dies Last. welcome, hehe.