Dieva ausī
bet Citi saka tā 
27th-Sep-2020 07:43 pm
Gaujas ieteka jūrā, izrādās, ir varen šaura, satelītbildēs izskatās platāka. Varbūt pēdējais pūtiens ko pamainījis. Sestdien tauta sijājās aktīvi, peldēties gan neviens nemēģināja :)
27th-Sep-2020 05:34 pm
Divas galvenās tēmas šodienas garās pastaigas laikā (kas, ceru, vēl nav galā): parādes normālība (virtue signaling) kļuvusi tik dramatiski totāla, ka raganu un ķeceru dedzināšanai jāsākas kuru katru brīdi. (Visu laiku cerēju, ka šejienes austrumeiropas traumas un to iespaidā attīstītā blefa kultūra mūs no tā pasaudzēs -- tipa, te daudz labāk apzinās atšķirību starp pozēšanu apkārtnei un privāto prakšu neaizskaramību, -- bet nē, tā vairs nav. Privātais ir nodots.)
Otrā, protams, saistīta ar pirmo. Pats jūtos nodevis privātumu. Sākumā, kā pašam šķita, ļoti praktisku apsvērumu dēļ -- jo redzamāks tu esi, jo mazāk nesodāmi būs tavi vārtrūmju uzbrucēji. Bet kas gan gribētu tādu, kurš visu laiku drošības pēc stāv uz ielas un baidās ienirt vārtrūmē. (Kurā saskaņā ar pirmo punktu tikpat kā neviens vairs nav satiekams.)
27th-Sep-2020 04:54 pm
Nabadzības kults latviešiem ir diezgan izteikts.
27th-Sep-2020 03:06 pm
starp citu, man ir baltkrievu draugi vai drīzāk paziņas, kas dzīvo minskā
tie ir salīdzinoši līdz šim vismaz publiski apolitiski cilvēki - viņiem ir ģimenes, bērni, viņi neiet uz mītiņiem
es palasīju, ko raksta fb viņi vai viņu draugi
respektīvi, tā sabiedrības daļa, kas it kā inerti atrodas pa vidu policejiskai valdībai un aktīvajiem margināļiem
tas milzīgais planktons, par kuru abām minētajām polaritātētām vajadzētu it kā cīnīties
es rakos viņu frendu postu dzīlēs, lai saprastu, kā vispār jūtas "parastie un kazuālie minskas iedzīvotāji, kas tur ikdienā iet uz darbu, rūpējas par tuvākajiem, uzmanās no vīrusa" un nesniedz intervijas radio un telekanāliem

mamma mia
vairs nestāstiet man par mierīgajiem un ultracivilizētajiem minskiešiem, kas tur noauj kedas pirms uzkāpt uz soliņa parkā
jo šajā middle masā valdā Pilnīgi Nereāls Heits pret eiropensionēto prezidentu - tik nereāls, ka nav pat īsti saprotams, ko jūt tie cilvēki, kas dodas demonstrācijās
vienu es varu pateikt droši, ka aleksandrs grigorjevičs no turienes točna neizies ārā vesels un dzīvs, un  neaizmuks uz krieviju
viņa līdzība ar janukoviču jau tā beidzās ļoti agri, un visdrīzāk, ka ļoti agri beigsies arī līdzība ar janukoviča likteni

vispār agrāk es uzskatīju, ka lukašenko vēlēšanas zaudēja tieši sievietēm - pat pie reģionā neeksistējošas socioloģijas var redzēt zināmus paternus, kā attīstījās notikumi ar lēdiju kontingentu vecuma un izglītības kategorijās
ģeds ir kļuvis vecs un pazaudējis krastus, a viņa ziņā pazaudēt krastus ir kā prasmīgam harizmātiskam hipnotizētājam sklerozes un koncentrācijas trūkuma dēļ pēkšņi pazaudēt kontaktu ar pacientu, kas negaidīti un nesankcionēti pamostas un jautā, kas te vispār notiek  
un par lēdijām ir skaidrs - no "baltkrievijas konstitūcija nav rakstīta sievietēm" līdz apvienotiem femimaršiem, es šeit diezgan skaidri redzu iemeslu un sekas
krievu polittehnologiem it kā vismaz šis moments arī bija skaidrs, uzreiz koncerts ar baskovu un vipjem za prekrasnih dam, jāatgriež cilvēki, taču trāpa atkal tikai lukašenko kodolektorātā - 40-gadīgajās stasa mihailova atraitnēs, kur vīrs, tēvs un brālis; ja seniorēs trāpa, tad viņas laikam nedzīvo minskā
jo 60+ gadīgās tantes mītiņos lamā omonu ārā no panckām 

tas tā, pārdomas
es tikai vēlējos sacīt to, ka minskā tukšu pudeļu un benzīna ir daudz vairāk, nekā daži labi iedomājas
27th-Sep-2020 12:45 pm
Kā saka mans ļoti viedais dakteronkulis:
- Lai izvairītos no frustrācijas dzīves periodos, kad pārtiekat no griķu pārslām, kas pārlietas ar karstu ūdeni, uzreiz pēc ēšanas nomazgājiet bļodiņu un karoti. Tas samazina skumjas un iespēju nepaēst, jo vairs nav tīru trauku.
26th-Sep-2020 10:33 pm - septembris
Ap trijiem izbraucu no Rīgas. Tik daudz mašīnu visur, visu ceļu, visos virzienos. Nopeldējos Klievī. Pārrados mājās. Priecājos satikt mammu un kaķus. Uzsildīju un paēdu, trešdien, braucot uz Rīgu, ledusskapī aizmirsto, līdzņemšanai sagatavoto, sautējumu. Un aizgāju uz svecīšu vakaru kapos. Ļoti sirreāls. Septembra beigas, astoņi vakarā, +20 grādi, tumsā klusināti, bet priecīgi čalodami klimst cilvēki t-kreklos. Visur, visur, visur deg sveces un no kapu kalna augstākās vietas, skaļruņos, skan Melanholiskais valsis, bet starp kokiem uz augšu spraucas trekns sinepjukrāsas mēness. Stundu nostaigājos pa kapiem un ļoti sailgojos pēc vecvecākiem.
Veļu laiks sācies, lapas birst, bet vasara aizmirsusi izkāpt no vilciena un brauc mums līdzi. Kavējies vēl, mīļā.

Sen nebiju tik ilgi bijusi Rīgā - četras dienas. Drausmīgi nogurdina. Vēl visa nākamā - pirmizrādes nedēļa jāizdzīvo.
26th-Sep-2020 03:50 pm
25th-Sep-2020 08:13 pm
no vienas puses man vajadzētu justies vecai, bet profesionāli, es jūtu, mana dzīve tikai sākas.
25th-Sep-2020 07:04 pm
Eižens uzstājīgi vaktē pie šūpolēm, kad meitenes palaidīs. Meitenes šūpojas un kazuāli sarunājas par to, kā ienīst puišus.

- es ienīstu savu brālēnu
- kā es ienīstu savu brālēnu!!

25th-Sep-2020 04:06 pm
...un tad es aizgāju un nopirku kleitu, tādu kas silti un zīdaini piekļaujas ādai. Kleita ir tieši tas, ko es šobrīd nedrīkstētu iekārot un atļauties, arī lētu aizpērnās sezonas nē.
Lēni, gandrīz piecas stundas, gatavināju tomātus pusdienām.
Blenzu sienā un skicēju peļu klijānu. Ja pietiks spēka izlikšu nākam mēness Rozentāla muzejā komplektā ar zvirbuļu dzimtu. Viegli banāli.

Baložiem pajumtē jauns metiens, pēc balsīm spriežot, varētu būt trīs sīkaļas, kaut čaumalu atradu tikai vienu. Jezga pamatīga.
25th-Sep-2020 02:32 pm
Es ar pieteicos uz pieaugušo tālākizglītību sev allaž prioritārā jomā.
25th-Sep-2020 01:27 pm
viena mana puse ir ieskrējusies, grib rakstīt un jau sen draud pārsniegt noteikto zīmju skaitu, bet otra raujas prom - grib klenderēt pa parku, peldēt, jau domās ar bērniem baro pīlītes un pērk bezjēdzīgus sūdus taigerā.
25th-Sep-2020 03:20 pm
2009. gadā ar kolēģi izlasījām Murakami "Dance, dance, dance".
Tas ir diezgan drēgns stāsts par kādu viesnīcu Sapporo ar grafisku pašas viesnīcas un tās apkārtnes aprakstu. Notikumi varētu būt apmēram astoņdesmitajos gados, burbuļa laikos un Japāna kopš tā brīža neko daudz mainījusies nav, tāpēc izdomājām, ka aizbrauksim uz Sapporo meklēt to vietu.
Nebija jau grūti, apraksts bija tik smalks un ar tādām detaļām kā liels parks, bet parku pilsētā nevar būt ļoti daudz.

Izlidojām no Tokijas piektdien, lai svētdien vakarā varētu tikt atpakaļ Tokijā.
Lidojums un vispāri tie laiki bija ar visai smagnēju pēcgaršu. Salarīmaņu sejās varēja redzēt rūpes par darbavietām, kuras pasaules krīzes dēļ bija apdraudētas, lielais TV ekrāns lidmašīnā rādīja sižetus par Brazīlijas japāņiem, kurus izsūtīja projām uz Brazīliju bez tiesībām jebkad atgriezties, pustrekno gadu eiforija bija beigusies. Turklāt bija ziema, bet ziema Tokijā ir skumjas vairojošs laikmets.

Sapporo bija sniega vētra. Lidmašīna vismaz stundu riņķoja virs Hokkaido gaidīdama skrejceļa tīrīšanu. Nolaižoties bija jau tumšs, tāpēc iebraucām viesnīcā, aizgājām paēst vietējos krabjus un gulēt.
Nākamo dienu pavadījām sirojot pa Sapporo, ap katru parku. Mūsu iztēlē vajadzīgais parks bija samērā neliels, bet viesnīca tāda tipiska pilsētas ēka: deviņos stāvos un bez īpašām pazīmēm. Divas lietas Murakami stāstā mums nedeva mieru: pirmā bija tāda, ka viesnīcai bija kādas ārzemju firmas vārds. Otrā bija tāda, ka viesnīcai priekšā būtu jābūt palielai auto piebrauktuvei, tāpēc, iespējams, ka viesnīca nemaz tik maza nav.
Un jau tikai vakara pusē, ar slapjām kājām, nosalušiem pirkstiem un ausīm, izdomājām iečekot Nakadžimas parku, kurš bija tepat degungalā, pilnīgi neienāca prātā ka tas varētu būt viņš. Parks ir liels. Un arī zilonis istabā: Novotel viesnīcas debesskrāpis bija tur, kur tam būt jābūt Murakami stāstā. Viesnīcas priekšā joprojām bija palikusi astoņdesmito gadu kafejnīca, par kuru dažreiz bija runa, bet jau nedarbojās.
Pašai viesnīcai nebija tās draudošās atmosfēras, kura bija grāmatā. Tā bija vienkārši viesnīca. Mazliet paliela, ar mājīgu, negaidīti mazu vestibilu. Ienācām iekšā palūkoties, saņēmām jautājumu vai nākam no Murakami. Dīvains jautājums, bet, izskatās, neesam vienīgie kuri brauc uz Sapporo, siro un atrod to viesnīcu. Tā tik tiešām izskatījās pēc Murakami grāmatas viesnīcas, tiesa, aitas cilvēka eksistenci atestēt nevarēju.

Dienas atlikumu pavadījām tiekoties ar divām interneta paziņām, kuras mums izrādīja Susukino iekšas, pavadījām kopā arī nākamo rītu, pēc tam aizbraukdami uz Otaru pusi pasēdēt karstajos avotos. Tokijā gaisā varēja just to slideno uztraukumu par krīzi, finanšu tirgiem, banķieru dumjumu un to visu. Sapporo bija pavisam cita pasaule. Tas bija tāds kā Sibīrijas turpinājums, ar saviem likumiem un tik spēcīgu personību, ka Tokijas uztraukumi tam bija sveši.
24th-Sep-2020 11:04 pm
Iespējams, ka tas nemaz nav vanags, bet peļu klijāns.
Nu bet ne es pirmā, kas šitā kļūdās. Azoru salas šādas kļūdas dēļ esot pie vārda tikušas.
24th-Sep-2020 12:25 pm
un vēl šis. tas bija puķes zariņš, kuru pirms kāda mēneša pacēlu no asfalta. man viņa palika žēl, ka tas tur tāds mētājas - istabas audziņš, droši vien pieradis tikt aprūpēts. iemetu viņu riteņa kastē, pēc tam ieliku mājā vāzē, un viņš sāka ar mani runāt. pēc pāris nedēļām viņš, pretim liecoties, izmeta pirmo lillā ziediņu un teica "paldies, paldies, virdžīnij, tu esi pati labākā un skaistākā". un es teicu: "nu labi, tu esi labs audziņš, es tevi iebāzīšu podiņā". man gan vēl nebija podiņa, bet es palūdzu, lai mamma atved sauju zemes. podiņu es vislaik nopirkt aizmirsu, bet audziņš tikmēr izlaida daudzas saknes, un katru dienu meta man pa jaunam ziediņam. līdz nopuva baziliks un atbrīvojās pods, kurā viņu ielikt. uzbēru zemi, aplēju, un viņš turpina man liekties pretī, berzties gar potīti un mirkšķināt ar violetu actiņu.
(fonā glezna, ko pacēlu no miskastes)

24th-Sep-2020 11:36 am - Reizēm es izmazgāju tikai melnās drēbes
24th-Sep-2020 10:43 am
teikšu, kā ir - tolaik nespēju pat iedomāties, ka mans kādreizējais jaunības piecu dienu kodiens ogrē var atnest pasaulei pilnīgi jaunu fešena trendu:

24th-Sep-2020 04:29 pm
Netālu no darba ir viesnīca, turklāt tāda vēl no, gandrīz gribēju pateikt padomju laikiem, bet Japānas reālitātē tas būs Šova laikmets.
Tātad, viesnīca no Šova laikmeta: ar tualetes flīzēm klātu auto piebrauktuvi, vairāku metru lielu metāla izkārtni ar viesnīcas nosaukumu, stikla un metāla durvīm. Ieejot tabakas un sautētu kāpostu smaka, grīdu klāj biezi, sarkani paklāji un liftos iekšā sienas ir pārklātas ar to savulaik populāro koka tekstūras pakaļdarinājumu brūnā krāsā. Zem griestiem karājas nodzeltējušas kristāla lustras un sienās ir rozā tapetes. Nikns septiņdesmito gadu baroks.

Daudziem rodas jautājums ko es daru viesnīcā darba laikā. Būs jāpastāsta.
Vienīgais iemesls iet uz viesnīcu darba laikā ir ēdiens. Viesnīcā ir tikpat padomiska izskata restorāns kurš tikpat griezīgi ož pēc tabakas dūmiem, bet ak, cik viņš ir labs.

Porcijas ir lielas. Ēdiens ir smuks un gards. Pasniegšana ir izcila. Apkalpo sirmi viesmīļi melnos, noputējušos uzvalkos. Ēšanas piederumi ir no Šova laikmeta: veci, bet kādreiz bija tik kvalitatīvi, ka lieliski darbojas vēl šodien. Smagi, laikam no sudraba.
Un galvenais, ka tas viss maksā tik maz, ka negribot jūties parādā ejot projām.
Lieliska viesnīca. Tagad viņai pretī ir uzbūvētas olimpisko sportistu kopmītnes un skats uz līci vairs nav tik labs, bet visu pārējo šarmu tas nemazina.
23rd-Sep-2020 08:56 pm
ja privātais bērns pieturā vispirms padomā "Hmm, kaut kur redzēta sirmgalve..." un tikai pēc tam attopas "Māte!". Laikam ar steigu jāiet pie friziera, bet pa kuru laiku? Turklāt tā arī kaut kā nav izdevies ieviest jaunu, kopš ideālā pameta darba fronti.
23rd-Sep-2020 07:36 pm
ko es tur pagājšnedēļ sev solīju?
hhohoho
pienāciet citkad.
esmu overly tired, man ir nejauka saaukstēšanās ar baismu klepu (covids tas nav) un vēl 1 "mazs" darbiņš šodien jāpadara.
23rd-Sep-2020 06:29 pm
esmu atpakaļ no grāmatu kopšanas atvaļinājuma
23rd-Sep-2020 06:13 pm - par labi pavadītu laiku
Eižens pa telefonu draugam: jā, nu ir labs laiks... bet es.. mums ir dažādas izpratnes par to, kā labi pavadīt laiku... man patīk apgulties dīvānā un skatīties telefonu.
23rd-Sep-2020 01:33 pm
kāpēc es visu savu līdzšinējo dzīvi netiku nogaršojusi tik lielisku sēni kā cirtaino čigāneni?

(draudzene gan saka "es lasu čigānietes")
23rd-Sep-2020 11:41 am
Jā, datoru nevajadzētu turēt sešu kvadrātmetru virtuvē, it īpaši, ja tur bez pārtraukuma elektriski žāvējas āboli.

Šī mācība man izmaksā 35 eiro.
23rd-Sep-2020 09:59 am
pat lejupielādēto mūzikas albumu nosaukumi saliekas dīvainā poētiskā vēstījumā

This page was loaded Sep 27th 2020, 10:24 pm GMT.