ķeru katru "mazobērnu" brīdi. izaugs un kļūs tikpat garlaicīgi kā mēs, pieaugušie. iefilmējām, kā Mazmārtiņš mikrofonā no sirds dzied savu šībrīža topa dziesmu "es gribu braukt uz Rio, pirms vecums vēl nav klāt":D pirms tam dziedāja dziesmiņas krievu valodā no krokodila Genas "a v Podmoskovje lovitsja ļešči..." savukārt Omulis traki jocīgi izrunā vārdus, kuri beidzas ar -ss vai -ts, mīkstinot, uzsverot un pavelkot to galotni - naktsjsjss, saļūtsjsjss, mēnesjsss, turklāt tādā briesmu intonācijā un vēl bija jautrība, kad skatījāmies grāmatu par dzīvniekiem un viņam bija aizmirsies, kā sauc simtkāji rāda un saka "cjūka?" es saku, nav cūka. "vāveļe?" nē, nav vāvere. - simtkājis! "sjimkājisjsjsjsss!"
šīrīta Lieldienu anekdote: MP uzvelk cāļa masku, paziņo, ka esot vista un tad skraida apkārt, saukdams: - kur tās olas? kur tās olas? - un kāpēc tev vajag olas? - PERĒT!
iedodam arī vienu ieplīsušu olu. pēc laiciņa ieraugām, ka MP uzkāpis uz galda viesistabā, ieriktējis olu svečtura puķītēs un tup virsū:))
vēlāk paskaidro: "cālītis jau izšķīlās, bet tad nolēma, ka vēl jāpaaugas lielākam un ielīda atpakaļ oliņā!"
pienāk pie datora mans MP, ierauga fjokla userpikču un saka: "rau, meitene šauj! a ko viņa šauj?" es atjautāju - un kā Tu domā, ko tad viņa šauj? MP: "Laikam nerātnu vīrieti!"