jā, bet viņam arī kkas nav īsti un es nesaprotu kas. un tagad tas vecums, kad ja kas nav tā, kā iztēlojies, jāiet pa gaisu. un šad tad tā ir tējas pudele, jo es redz biju Kaut Ko Iedomājusies :D un ar to 'fizioloģiski' ir kā ir. viņš nakti bez ēšanas nav gulējis kopš trīs mēnešu vecuma, so mans minējums būtu, ka fizioloģiski tas ir ieradums un kad būs atradināts no krūts, tad ar šo pamazām tiks galā

un vēl šad tad viņam naktī rādās murdziņi no kuriem nevar īsti atmodināt. ja izdodas nokušināt nepamodinot, ir labi, ja ne - kliedz pusstundu un nav pamodināms. un taisa tiltiņus kas ir nedroši, jo es jau arī esmu samiegojusies un nevaru lāga noturēt un tad gadās, ka sagrābju par stipru un atkal aiziet

vispār es par sevi brīnos, jo es agrāk biju miera mika. manī gandrīz visu laiku bija liels, nesatricināms miers. un es nezinu kur palika

paldies! atbraucām uz laukiem sākt vasaras sezonu. bet es tevi labprāt gribētu turēt pie vārda. vai iznomāt uz visādām jokainām eksotiskām ēdmaņām (nu tur springrolli u.tml.) uz meistarklasi, jo dažreiz gribas ko jaunu, bet sabiedriskajā ārpus mājas ēdu reti un neesmu droša, ka tas nesabojās iespaidu


es jau izlasīju un nopriecājos, ka labi, ka neesmu instagramā

pie"#30kakunokrāsas" aiz smiekliem gandrīz aizrijos ar kafiju!

Paldies par linku! ;)

P.S. man gan pagaidām viegli smiet, kamēr šīs cīņas nav jāizcīna...

nu es pēdējās dažas naktis nakts vidū pēc histērijas aizmidzinu uz grīdas. pamostos stīva, nosalusi, nospiestiem kauliem, secinu ka abi guļam kādu stundu, ielieku gultā, eju ko apēst un palasīt (jo uzreiz pēc ēšanas nevaru gulēt - kuņģi spiež)

izaugs un būs citādāk. stresosi ka tusiņos notiek visādas lietas (atcerēsimies savu jaunību) ka nesakaujas u.t.t.
man visgrūtākais ir tiklīdz ar kko aprod, tā situācija izmainās un atkal jāaprod :D

man šķiet, ka vieglāk ir tām mammām, kas jau bērnībā sapņo ka grib būt par mammām. un kam patīk spēlēties lellēs un ģērbšanās un kam interesē bērnkopība. man iepriekš neinteresēja. un vēl jau ja paveicas un tu pēc dzemdībām dabū foršos hormonus, nevis besi, vispār viss iet uz urrā

ir jau arī ļoti forši tie mirkļi. es neteiktu, ka šis ir labākais, kas ar mani dzīvē ir noticis, bet tā noteikti ir liela, skaista un nozīmīga dzīves sastāvdaļa. kamēr maziņš vispār ir ļoti interesanti, tāds realitātes šovs. man baigais pārsteigums bija, ka nav tas bērns kā balta lapa. tur ir jau gatava saprātīga būtne. nevarīga, jā, bet saprātīga

ūdeni dzer. ai, es par šo cenšos nestresot. zini kā - pa vienai dienai uz priekšu. un tā kā man lielais mērķis līdz rudenim ir nezīdīt, neknupoties un podiņš vai lielais pods, tad uz citu es šobrīd neiespringstu, jo pirmais posms ir proecesā