es nemāku to beznosacījuma mīlestību, es nemāku pacietību, manī nav lēnprātības. īpaši nakts vidū, kad ir neizskaidrojams kašķis un niķi un visiem jau viss skaidrs - vēders sāp, protams. un es ceru, es tiešām ceru ka pagājušā nakts no_elles bija sākums nezīdīšanai. ir gan čakars tās pudeles mazgāt, es jūtos kā feils, kad man nakts vidū uz virtuvi palīgā taisīt to maisījumu nāk nikns gremlins, bet es nevaru citādāk. es varbūt esmu beigusi sērot par lielajiem sapņiem, kas visticmāk nekad nepiepildīsies, es daļēji esmu samierinājusies ar likteņa ironiskajiem pagriezieniem, bet piedot sev, ka es varu tā kā es varu, jo citādāk šobrīd nav iespējams, man nesanāk. jo manī nav mīlestības, manī nav laipnības, mani pieskārieni nav maigi, ir tikai izmisums, vainas apziņa un milzīgs medālis lūzerismā
es gan vēl joprojām gandrīz visu laiku jūtos kā zvērs, kas ir iedzīts stūrī un ko no visām pusēm baksta ar mietiem. un ir grūti atcerēties, ka arī šis pāries. bet būs labāk, jo šis ir daļēji fizioloģiski. nelabumi drīz būs atmiņas, esmu sākusi dzert dzelzi un arī D vitamīns ir tikai nepietiekošs, nevis deficīts un šis viss ir labojams
bet meditēt gan vajadzētu iemācīties. iešu onlaina kursos.lol
16. Maijs 2016 (21:51)
Comments
|
Posted by: smille (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} smille) Posted at: 17. Maijs 2016, 09:27
|
|
Kāds vecums šobrīd? Es atceros, ka vecākajai ap 1.5gadiem bija vairāki šādi periodi, visi saistīti ar valodu. Nu tā, ka nedēļu pa naktīm kliedz, sit un sper un tad sāk teikt divzilbju vārdus.
(es arī agrāk sevi uzskatīju par miera miku un mani gandrīz nekas nespēja sadusmot :D)
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 17. Maijs 2016, 14:07
|
|
1g 6m
|
Posted by: Aranel (
aranel) Posted at: 17. Maijs 2016, 23:04
|
|
Tie nav tie night terrors, no kuriem labāk nemodināt, un bērnu neaiztikt, jo tas tikai pasliktina situāciju? Vislabāk esot ļaut izkliegties, pašai blakus sēžot un vienkārši mierīgi runājot vai dziedot.
|
Posted by: Aranel (
aranel) Posted at: 17. Maijs 2016, 23:04
|
|
Tie nav tie night terrors, no kuriem labāk nemodināt, un bērnu neaiztikt, jo tas tikai pasliktina situāciju? Vislabāk esot ļaut izkliegties, pašai blakus sēžot un vienkārši mierīgi runājot vai dziedot.
jā, bet viņam arī kkas nav īsti un es nesaprotu kas. un tagad tas vecums, kad ja kas nav tā, kā iztēlojies, jāiet pa gaisu. un šad tad tā ir tējas pudele, jo es redz biju Kaut Ko Iedomājusies :D un ar to 'fizioloģiski' ir kā ir. viņš nakti bez ēšanas nav gulējis kopš trīs mēnešu vecuma, so mans minējums būtu, ka fizioloģiski tas ir ieradums un kad būs atradināts no krūts, tad ar šo pamazām tiks galā
un vēl šad tad viņam naktī rādās murdziņi no kuriem nevar īsti atmodināt. ja izdodas nokušināt nepamodinot, ir labi, ja ne - kliedz pusstundu un nav pamodināms. un taisa tiltiņus kas ir nedroši, jo es jau arī esmu samiegojusies un nevaru lāga noturēt un tad gadās, ka sagrābju par stipru un atkal aiziet
vispār es par sevi brīnos, jo es agrāk biju miera mika. manī gandrīz visu laiku bija liels, nesatricināms miers. un es nezinu kur palika