Can't buy me love [entries|archive|friends|userinfo]
Spožums un Posts

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[15. Jul 2010|20:59]
Pamalē ducina pērkons. Biju izgājis pļavā. Smēķēju. Skatījos kā melnie mākoņi kā dūmi lēnām mostas apvāršņa malā, samilzstot, samilzstot... Pirms tam mazliet paspēlēju futbolu ar vietējiem zēniem. Pamatīgi nosvīdu un turpinu svīst. Riebjas šis karstums. Pārāk uzmācīgs un neatvairāms. Man labāk patīk drēgnie rudeņi. Ja nebūtu vēsa ābolu sidra un lietus priekšnojautas, un pērkona bargās balss, es būtu vienā no saviem vissliktākajiem garastāvokļiem. Bet tagad jūtos diezgan laimīgs.
Nas ņedagoņet? Tas skan no vecā kašetnieka. Mazliet smīkņāju par savām iedomām.
Varbūt, ja nebūtu Ievas, es nosauktu šīs par beztermiņa brīvdienām no cilvēkiem. Iespējams pametīšu viņu un došos tālāk. Ir apnicis te dzīvot. Ir plāns, kas mani vēl dziļāk ievedīs Nekurienē un, tad es varēšu teikt, ka esmu mazliet pazudis.
Link2 karaļi Mēri|sensual seduction

Dirty white boy. [15. Jul 2010|14:25]
Pamostos bez krekla. Melnās, šķiet, pirms veselas mūžības Stokmanā pirktās kļošenes ir nošļukušas gandrīz nepieklājīgi zemu, man pusmiegā mētājoties savā gultas pusē. Nesarauju tās uz augšu, kad dodos pāri koka istabai. Katra ķermeņa līnija ir piepildīta sviedraina mikluma, tāpat es nežēlojos. Ārā ir vēl karstāks. Pakasu kņudošo ādu. Manas basās pēdas sajūt vēso virtuves grīdu. Ieslēdzu balto tējkannu. Nav nepieciešams papildināt ūdeni - tur vēl ir mazliet palicis. Iespējams no Ievas brokastlaika.
Mans smieklīgais brokastlaiks. Bez brokastīm. Pusdienlaikā. Ar piparmētru tēju, jo šodien nekārojas kafijas. Ļauju sev ticēt, ka svaigi plūkto piparmētru lapu aplējums man dāvās svaigumu. Smīnu par sevi.
Mūžīgā vienas nakts sieviete ir jau sen aizgājusi, smaržojot pēc zemenēm. Varbūt ravē burkānus basām, netīrām kājām.
Rakstu sirdsmierā. Pie tukša, smagnēja galda ar lakotu augumu. Drīz smēķēšu. Balts aizkars plīvo vējā. Māja met ēnu. Tieši man pretī ir logs. Galds ir pie loga. Paveras skats uz zaļojošu dārzu, raupjām, augumus izlocījušām ābelēm, saules ēnu spēlēm. Neliels zemes ceļš aizlokas aiz dārza. Arī pār to krīt ēnas, jo visapkārt tam zaļo oši. Daži ir tik veci, ka ir nedaudz sašķiebušies. Brikšņu un atkritumu ielenkta, tā ir pils. Vecas, aizmirsas pildrupas, pie kurām vakaros pulcējas vietējie jaunieši un dzer. Ja aiziet līdz dārza mājas otram galam (starp citu, tas nav ilgs ceļš) un paskatās pa logu ar simtiem reižu pārmazgātiem, pelēcīgiem aizkariem, dažkārt var ieraudzīt bērnus spēlējam futbolu pļavā ar īso, zaļo griezumu un smēķējam.
Ziniet, man bija traucēts sirdsmiers. Tagad ritmi pierimuši. Tāpat turpinu dzert tabletes, lai arī naktīs guļu labi un cieši.
Lēns sekss. Vai naktis ar cigaretēm un vīnu pie atvērtiem logiem, sēžot uz galda. Sekss uz galda. Sekss zālē, vasaras naktī. Vietējo dzērāju apciemojums un kandža. Alus lielos, apdrukātos maisiņos, ko viņa nes no tuvējā veikala. Ieva un es mazliet pasauļojāmies. Es dzēru alu un lasīju, lai laiks tā nevilktos.
Ja es būtu sieviete, man būtu melni, gari mati. Es nesauļotos. Es gozētos pludmalē melni strīpotā peldkostīmā zem augsta saulessarga un man uz acīm būtu apaļas, dārgas saulesbrilles. Kad es dotos pastaigā gar pludmali, es galvā uzsietu melnu lakatiņu. Kad es dotos peldēties, es nirtu kā nāra.
Es neiesauļojos.
Prom no Nezināmās pilsētas uz Nekurieni.
Gaidu nomākušās dienas, kurās brūnās, pērnās zāles pļavas kļūtu pievilcīgas. Gaidu pierobežas bedrainos, vientuļos ceļus, drūmos mežus, gandrīz cilvēku pamestās ainavas. Nepatīk saule. Pārāk karsts. Par daudz.
Šodien dedzināšu Koelju pēc Džastina Bībera sapņiem. Lasīšu ''Dzīves alkas'' un klausīšos mirušu cilvēku atstāto mantojumu - miroņu mūziku. Tā liek man ilgoties pēc platēm un piektā stāva dzīvokļa ar klavierēm, logiem priekšā aizvelkamajām drapērijām. Kāds vēl tā dzīvo. Tālu Parīzē. Mēs dažkārt sazvanāmies, bet ilgi viņam nav atlicis. Nomirs no cigāriem, tumsas un atmiņu smagās nastas.
Nu es smēķēju.
Mīļotā nāk ar maisiņu apelsīnu. Es zinu, ka viņu nemīlu. Viņa nemīl mani. Mēs esam tikai izbījuši klases biedri, paslēpušies koka namiņā, pils un mežonīgas dabas paēnā. Šad tad vizināmies ar mašīnu. Pērku Ievai plombīra saldējumu. Sekss ir mūsu labā draudzība.

Nezinu cik ilgi te palikšu.
Link6 karaļi Mēri|sensual seduction

[14. Jan 2010|17:53]
Kāpēc tad, kad mēs nokrītam, vispirms uztraucamies par to, ka kāds varētu smieties un tikai pēc tam, kad tas nenotiek, tad atceramies "ak, jā, varbūt es salauzu kāju''?
Link9 karaļi Mēri|sensual seduction

[14. Jan 2010|16:57]
[mūzika |Coldplay - Violet hill]

Mājas, mājas... Esmu mājās. Zvanīja Ķiršu skūpsts. Aicināja pavadīt šo nedēļas nogali kopā. Es teicu, ka padomāšu. Zvanīja Ķiršu skūpsta brālis un aicināja pavadīt šo nedēļas nogali kopā. Es teicu, ka padomāšu.
Bet es zinu, ka nedomāšu. Sestdien es pamodīšos kādā nezināmā vietā un būs jau par vēlu... Es ceru, ka būs par vēlu.
Iedzeru savas baltās tabletītes. Pēdējās naktis sapņoju par slimnīcu. Vienmēr guļu gultā, glaudu balti krāsoto sienu ar roku. Vēnas uz tās sapampušas un izspiedušās, locītavas klātas brūniem plankumiem. Skatos griestos. Bet pa logu var redzēt tumšu mežu. Otrā rokā iedurta sistēma. Vēnas pulsē. Un tā katru nakti. Dažkārt redzu sevi ejam uz tualeti, bet nekad netieku līdz galam. Vienmēr, atverot durvis, redzu vecu sievieti invalīdu ratiņos. Viņa pasmaida mani ieraugot, viņa papleš muti platā prieka izpausmē, bet tās mutes dobums ir melns, tumšs un kluss. Es vienmēr gribu tikt garām, bet, kad gribu gar sienu paspiesties viņai garām, vecā sieviete satver mani aiz rokas un lūdz palīdzību. Tas ir vienīgais, ko saprotu no viņas. Vienīgais.
Es nekad nepalīdzu.
Nav nekādu secinājumu. Nekad neesmu aizrāvies ar sapņu tulkošanu. Vainoju tabletes.
Mainu tēmu.
Jau skolas laikos nesmējos. Vēl joprojām nesmejos. Nekad nesmejos par jokiem ko nesaprotu. Nekad nesmīnu kailas, nepierādītas pārākuma izjūtas dēļ. Par citu neveiksmēm smejas tikai tie, kurus vajā skaudība un pašu uzpūtība. Tādi cilvēki ir trula nelabuma vērti.
Te man jāmin piemērs no pusdienlaika sapulces, kad priekšnieks savu slikto garastāvokli izgāza uz kādu sievieti. Viņš no sirds laida vaļā savu riebīgāko (neko īpašu nepasakot), kamēr upuris sēdēja, skatoties uz savām rokām. Kad es novērsos no šī skata, es ieraudzīju, ka daļa manu kolēģu slēpj smīnus un smaidus aiz lapām, rokām, dokumentu mapēm, izmisīgi tajās rakņājoties pēc sava neesošā prāta. Viņu sejas raustījās ļaunā priekā. Es atgāzos krēslā un mani pārņēma riebums. Es sev jautāju - vai šie cilvēki patiešām ir pieauguši?
Arī pēc sapulces, dodoties atpakaļ uz kabinetu, es biju liecinieks pāris grāmatvedības daļas sieviešu ne pārāk noklusinātajam priekam par Upura nolikšanu. Viņas smējās, sabāzušas galvas kopā, kamēr Upuris, noguris un drūms, steidzīgi aizslīdēja garām, vilkdams no žaketes kabatas vientuļu Caines paciņu.
Es apstājos, jo sievietes man pamāja. Nācās pienākt pie viņām. Iebāzu vienu roku pelēko bikšu kabatā. Izlikos nemanām viņu pārbalinātos matus, biezo kosmētikas kārtu un melni krāsoto skropstu plivināšanu. Kopš pamanīju, ka grāmatvedības daļas sievietes ar mani flirtē, es uz viņām neskatos. Vienkārši vairs negribas.
- Priekšnieks (patiesībā tika lietots vārds), atkal ārdījās, - viena no viņām teica.
- Tāds viņš ir, - es noteicu.
- Man nepatīk Upuris... viņa ir tik...
Normāla? Neiet ar jums kopā uz solāriju? Nešpaktelē seju? Neaprunā cilvēkus, kurus nepazīst?
- Kāda?
- Man viņa vienkārši nepatīk.
Nu, protams, ka nepatīk. Viņa jūs cenšas ignorēt, nepiedalās jūsu darba biedreņu savienībā, neiet ar jums uz bāru medīt neprecētus, bagātus vīriešus.
- Man patīk, kad viņš bļauj uz Upura. Tas vienmēr izklausās tik smieklīgi. Vai ne? - aicinājums pasmieties.
- Nē.
Dodos tālāk. Iespējams tā nebija precīza sarunas atstāstīšana, bet neviens nav ideāls.
Es prātoju vai esmu vienīgais cilvēks šajā pasaulē, kam nesagādā prieku citu publiska pazemošana. Kad man bija deviņi gadi, es domāju kāpēc man nekad nenāk smiekli, tagad es esmu pārliecināts, ka tā dara tikai tādu mežonīgi zvēri kā cilvēki. Viņus varētu salīdzināt ar suņiem. Cilvēki ir kā klaiņojoši suņi. Bet arī tas nav precīzs salīdzinājums, jo pret klaiņojošiem suņiem es izjūtu žēlumu.
Šo domu es nepabeigšu, jo vēl līdz galam neesmu izdarījis spriedumu par šo cilvēku paradumu. Es to novēroju visur, visos vecumos, jo pašlaik esmu izgājis cauri vairākiem vecumiem (kuros nekad vairs neatgriezīšos). Var mainīties truluma stils, izpausme, bet tas tomēr paliek viens un tas pats. Caur gadsimtiem, caur mūžiem, caur cilvēkiem. Vienmēr. Mūžīgi.
Vēl viens iemesls kāpēc pamest darbu un turpināt studijas.
Link5 karaļi Mēri|sensual seduction

Only women bleed. [14. Jan 2010|08:50]
Tuvojas kārtējā piektdiena. Kopā ar bariņu mačo došos uz bāru, kur skan vecas, mazliet melodiskas krievu dziesmas par dzīves grūtumu, sievietēm, rītausmu un roks, protams, ka roks. Tur par lētu naudu tirgo milzīgus alus kausus un, kad tikko sāku dzert, viens šāds kauss spēja nogāzt mani gar zemi. Tagad ir mazliet savādāki laiki. Vajag divus.
Patstāvīgs nogurums. Tagad, ierodoties apnikušajā darbā, sāku dienu ar kafiju. Darbam esmu iegādājies dārgo pupiņu kafiju, jo te galu galā ir darbs. Kad tev ir izdevies pakāpties augstāk, tad ne vien tikai alga ir liela, bet arī bezdarbība. Varbūt es ar to mazliet pārspīlēju, bet visā visumā tas, ko mācīja vidusskolā par to, ka, pieaugot algai, pieaug atbildība... Tās ir muļķības. Bet es nevēlos iedziļināties. Tāpat dzīve ir raksturojama ar teicienu ''ne viss ir zelts, kas spīd''.
Turpināšu. Kafija? Kafija. Esmu iecienījis kafijas pupiņas ar melnās šokolādes garšu un mēdzu iegriezties vienā šokolādes veikalā pēc rūgtās šokolādes. Tad mutē rodas garša, kas ir izteiksmīga un patiesa. Tā nemelo, atšķirībā no dzīves.
Pagriežoties pret plašajiem sava kabineta logiem (jo es izmantoju portatīvo datoru, pašlaik tas ir manā klēpī), es redzu to, ka ārā ir tik balts, ka tas mani žilbina. Viss balts. Koma. Priekšā logam ir garas, platas žalūzijas.
Vakaros iedzeru vidēji divas tabletes miegam un man tas nepatīk. Nespēju pārtraukt, nespēju to apturēt. Man liekas tas progresē. Man liekas esmu slims. Es nezinu. Rokas trīc. Tāpat ilgi nespēju aizmigt un zaudēju ēstgribu. Cenšos ēst.
Vēl joprojām ceru pamest darbu, izvilkt dibenu no ērtās vietiņas manā lieliskajā biroja ādas krēslā un pabeigt to, ko vēlējos tad, kad tikko ierados pilsētā, kā mazliet citādāks es.
Nē, es esmu palicis tas pats tikai tagad spēju atļauties labāku ēdienu, labākas drēbes un visu dienu esmu redzams klasiski piegrieztos uzvalkos, skatāmies pulkstenī, eleganti pavelkot žaketes piedurkni uz augšu, kamēr uz otras rokas elkoņa uzmaukts portfelis. Nekas nav mainījies.
Un tomēr ir.
Es pat nezinu kas.
Uz galda kūp kafijas krūze. Garaiņi vērpjas nesaprotamā mākonī. Laižu tiem cauri trīcošās rokas kalsnos pirkstus. Uz tiem samaukti gredzeni. Gribu vēl. Vēl gredzenus. Auskarus.
Bieži spoguļos neskatos, bet, reiz paskatoties uz sevi, sāku to darīt aiz vien biežāk un biežāk. Manu uzmanību pievērsa krītbālā seja, ēnām klātie vaigi un bezdibenīgie acu dobumi. Ja ciešāk ieskatās ik pēc nedēļas, var redzēt, ka kaut kas notiek. Tie vaigi - tie iekrīt.
Būtībā iet uz bāru - es gribētu paspēlēt biljardu. Bet mačo uzreiz meklēs sievietes, kuras mēģināt piedzirdīt (vai vispār neizmaksāt neko), pavedināt viņas ar saviem muskuļiem, tad iestūķēt kādā tualetē un agresīvi izdrāzt. Man tas liekas pārāk brutāli. Pārāk dzīvnieciski. Es esmu mazliet perverss. Es esmu sastrādājis daudz ko, bet pēdējā laikā man no šīm vīriešu un sieviešu attiecībām paliek nelabi.
Brutālas attiecības. Es gribētu tās izpētīt un izanalizēt.
Ķiršu skūpsts zvana. Es arī šad tad mēdzu uzgriezt viņas numuru. Īsti nezinu kāpēc. Viņa daudz smejas un lieto biezus lūpu spīdumus. Iespējams tas ir pareizi, jo Ķiršu skūpstam ir biezas, izteiksmīgas lūpas. Nesaprotu, ko viņa manī atradusi. Es izskatos pēc spoka vai purva slīkoņa.
Link2 karaļi Mēri|sensual seduction

Tā notika ziemā. [12. Jan 2010|00:27]
[mūzika |The Pixies - Where Is My Mind]

Es domāju par ziemu, sevi un neko.
Šogad par spīti savai ievērojamajai jaunībai uztaisīju sniega eņģeli, bet tas visu tālāko notikumu gaidu noveda pašplūsmā. Jūs jau ziniet sievietes, kad viņas ir mazliet iedzērušas. Viņas grib vīrieti. Viņas grib knakstīties. Viņas ir perversas. Viņu lakotie nagi uzdrošinās jums iegrābties pēcpusē un vēsās rokas aizvilkt līdz gultai, kurai jūs nespējat pretoties, jo paši to gribat vai neesat paspējuši saprast kas īsti notiek. Iespējams, ka viss jau ir noticis un neatgrieziniskais process ir pavērsies attīstības virzienā, lai arī kur tā ved - regress, progress...

Ķiršu meitene vai nu izlikās aizmetamies pati aiz savām potītēm ar laikapstākļiem nepiemērotajiem nagliņpapēžiem, vai arī no visas sirds bija sieviete (kam es ticu no visas sirds), bet te viņa bija tur, te gulēja man blakus sniegā. Sāka mest virsū visu to nelīpstošo aukstumu. Mans prieks bija beidzies, bet mana fiziskā sagatavotība ir tikai viduvēja, lai, esot nelielā, alkoholiskā reibumā, es spētu ātri tikt kājās un bēgt ko kājas nes atpakaļ pie vienkāršas laika pavadīšanas atpakaļ mājās.
Viņa mani skūpstīja un garšoja pēc ķiršiem. Tā caurcaurēm. Viņas gaišie, pusgarie mati krita mums visapkārt, un tā bija ziema, kad debesīs bija daudz zvaigžņu, zem tām apsarmojuši koki, gaisma pa kreisi, tumsa pa labi, bet es - sniegā. Tā bija ziema.


Esmu kritis uz kašmira džemperiem un melnām auduma biksēm, kas mazliet pieguļ augumam. Man patīk dzert baltvīnu, vēl joprojām smēķēju.
Grūti pateikt kas notiek.
Liekas, ka es tāpat dzīvoju. Kaut ko pamainu, kaut kas mainās pats. Pēc ilgiem laikiem man parādījies telefonisks vajātājs - Ķiršu skūpstītāja. Biju pat mazliet sailgojies pēc ironizēšanas par tādu uzmācību.
Iespējams kādreiz pateikšu kaut ko vairāk. Tagad uzsmēķēšu, bokseršortos pasēžot uz palodzes (man nav aizkaru un nav puķupodu). Es palūkošos uz zvaigznēm, un tās man mirdzēs.
Link2 karaļi Mēri|sensual seduction

Dzīvē ir tādi posmi, kurus citi sauktu par garlaicīgiem. [21. Okt 2009|21:37]
[mūzika |The Rolling Stones - I Can't Get No Satisfaction]

Bet man patīk.
Patīk izklaidēties naktsklubos, dzert krogos, dejot, šad tad nodoties gadījuma seksam visur (izņemot gultu), darīt darbā to, kas jādara, vakaros glaudīt kaķus un žņurdzīt šinšilu, dzīvot uz rozā tabletēm, smēķēt cigaretes, sēžot uz platās palodzes, spēlēt uz ģitāras un nedziedāt līdz, domāt par to, ko gribu un to, ko dabūšu - rīkoties.
Tā varētu aprakstīt visu manu dzīvi?
Link6 karaļi Mēri|sensual seduction

[8. Okt 2009|23:42]
[mūzika |Royksopp - Only This Moment]

Skatos uz nepilnīgo mēnesi, klēpī man guļ mans portatīvais dators, esmu izlaidies uz platās palodzes un no pudeles malkoju viskiju.
Es neko negribēju pateikt. Es nekad neko īsti negribu pateikt. Atšķirībā no... tas liek aizdomāties.
Es aizsmēķēšu cigareti un mani pārņems neziņa.
Kas tas varētu būt?
Nolādētās zvaigznes, nolādētā paranoja, nolādētā bezgalība. Tāds miers. Varu sajust sava melnā kaķa siltumu glaudam kāju pēdas. Viņš ir dzīvs un laimīgs. Vai ne?
Es sapņoju par pakāršanos pilnmēness naktī kādā tumšā mežā vai baltu tabletīšu sarīšanos. Es dažreiz sapņoju, ka esmu ieslodzīts psihiātriskajā slimnīcā. Vīri baltos halātos iesviež mani no vienas vietas polsterētā, netīri baltā, tukšā telpā. Viņi atraisa mana trako krekla piedurknes, un es sazāļots guļu uz mīkstās grīdas un skatos mīkstajos griestos. Tie lēnam griežas kā griežas pulksteņa rādītāji, ejot laikam. Manas lielās acu zīlītes saraujas.
Es mostos no zāļu stinguma un, samocīti kliedzot, sitos pret sienām.
Es tos saucu par sapņiem, bet patiesībā tie ir murgi, kas man pamazām atņem miegu. Tādēļ es dzeršu vēl. Kaut gan tas nepalīdz.
Link2 karaļi Mēri|sensual seduction

Kaķu onkulis. [8. Okt 2009|20:30]
[mūzika |The troggs - wild thing]

Iegādājos lielu, pūkainu, baltu šinšilu. Kaķi un spalvainaim kunkulim līdzīgais jaunienācējs ir kļuvuši gandrīz vai par labākajiem draugiem. Izskatās, ka strīpainais un melnais ir mazliet laimīgi, ka visa manu viesu mīlestība tagad tiek veltīta šinšilai.
Gandrīz varētu pasmaidīt, noskatoties kā viņi kopīgi demolē dzīvokli. Pagaidām viņi ir sabojājuši dīvānu, apgāzuši orhideju podus (paklāju tīrīju trīs stundas), nogāzuši grāmatplauktu un saplēsuši pāris stikla figūras. Tā vai tā man patīk viņus žņurdzīt. Tās stikla figūras tā vai tā bija tīrā pornogrāfija.
Link6 karaļi Mēri|sensual seduction

[8. Okt 2009|10:35]
Man ir apnikusi mana darba vieta. Bet sekojošais scenārijs nebūs kā visiem Jums: ''Man riebjas mans darbs, turpināšu tur strādāt un stāstīšu visiem kā man tur riebjas.''
Ja man kaut kas nepatīk, es to izdzēšu no savas dzīves kā vāju zīmuļa vilcienu izdzēš dzēšgumija.
Vēl pāris mēneši, un es aizeju no darba. Lai sāktu studijas.
Link14 karaļi Mēri|sensual seduction

[5. Sep 2009|13:46]
[mūzika |Amy Winehouse - You`re wondering now]

Caur mistiskām, neredzamām vecās Ulmaņlaiku mājas šķirbām svilpo drēgns vējš. Pusi dienas centos pret aukstumu cīnīties ar mātes adītajām vilnas zeķēm, nepārtrauktu kaķu bužināšanu un džemperi, bet aukstums pielavijās vēl klusāk par ļaunāko ienaidnieku (viņi tā nemaz nemāk (slikts salīdzinājums?). Izlēmu, ka nav jēgas cīnīties pret šo parādību. Jāatslābinās.
Tagad dzeru svaigi smaržojošu piparmētru tēju, satinies segā sēžu pie plaši atvērta loga uz lielās palodzes. Ārā gāž lietus. Patīk sekot lietuslāsēm ar skatienu un noklausīties kā svilpo vējš.
Varbūt rudens vēl nav atnācis, bet šis aukstums dzīvoklī ir ļoti pazīstams kā parasti, kad nekurina. Radiatoros otrajā guļamistabā ir manāma aizdomīga grabēšana. Mani kaķi skumīgi ņaud.
Nav īsti vasara, ne rudens. Vasarā staigāju virsjakā, bet pirmās septembra dienas bija aizdomīgi pilnas laipna siltuma. Patiesībā vasara pagāja nemanot. Patiesībā laika apstākļi šeit mani neuztrauca. Daži čīkst par to, ka tā arī nedabūjuši izbaudīt vasaru, bet es klusēju. Es dabūju to, ko gribēju. Patiesībā muļķīgi piebilst, ka es dabūju, ko vēlos. Tas ir pašsaprotami.
Tā nebija pludmale un ilga, bezjēdzīga gulēšana uz smilšaina dvieļa, tie bija naktsklubi ar krāsainām gaismām, moderna mūzika un nedaudz narkotiku vai mierīgi rīti uz plašas verandas piecpadsmit stāvus virs zemes, vai klusi, pustumsā slīgstoši krogi ar lēnu džezu un slēgtām kompānijām. Nav vajadzīgi īstie cilvēki, lai noķertu atmosfēru. Tā ir Ņujorka un tur man bija kārtojamas darba darīšanas, lai arī patiesībā viss bija viena liela ballīte. Savi pienākumi ir mums visiem, bet jo augstāk tu kāp jo vairāk priekšrocību tu gūsti. Ir jānes augsta atbildības nasta, jā, un, ja tu to spēj nest, ir arī vislabākie atalgojumi. Es nerunāju par naudu.
Par Latviju ārzemēs visi smejas. Es nesmējos. Neesmu patriots. Man ir pilnīgi vienalga, bet nekad nebūs neviena cita kā tikai manis latvieša, kuram patiešām rūpēs manas dzimtās zemes reputācija. Tomēr tagad mājās varu mazliet pasmīnēt. Situācija ir kā vislabākā traģikomēdija ar vistrulāko saukli - 'Mēs visi mirsim!'
Vasara nāca un gāja. Es biju ierauts dzelmē starp lielajām haizivīm. Nepaspēju pat attapties, kad tumsas pelde bija beigusies, atkal uzniru gaismā un man gribas smieties.
Link5 karaļi Mēri|sensual seduction

[4. Sep 2009|18:35]
Sveiki. Tikko nolīja lietus un uzspīdēja jauna, sarkanzeltaina saule. Pa ielām braukā mazgadīgie uz saviem jaunajiem motorolleriem (par kuriem savā vecumā neuzdrošinājos sapņot), zem mana loga pāris stāvus zemāk jaunie cilvēki pulcējas dzeršanai... Beidzot kāpņu telpai jauns imidžs un ironiski, tik ļoti, ka pašam gribas smieties, bet acis meklē tās zināmās vietas kur agrāk rēgojās uzraksti par mani.
Ir piektdiena. Līs vēl. Ietīstos šallē (saaukstēšanās vīrusi neiet garām pat man). Pasmaidu. Pabužinu matus. Ik pa brīdim iemetu skatienu rokaspulkstenī. Drīz būs laiks doties pēc meitenes un tad tālāk uz kādu klusu krogu, kur iedzert un parunāties. Kārtējais randiņš, bet ir laba nojauta - vai nu tas esmu es, vai kaut kāda zemāka sajūta. Iespējams viss noslēgsies ar to, ka mums piesies bars abiem pazīstamu cilvēku, mēs piedzersimies un truli drāzīsimies. Lai arī kas notiktu, man ir laba nojauta. Šis būs labs vakars. Šī būs laba nakts. Man nav nekādu iebildumu diezgan 'skaidram' un vientuļam palīst zem vecās, mīkstās vilnas segas kopā ar saviem kaķiem. Es tā vai tā mazliet smaidītu.
Smaidu mazliet.
Gribu iegādāties vēl vienu pūkainu mājas radību. Man ir divas rokas, man ir divi kaķi, bet arī ar tiem nepietiek. Nespēju izvēlēties starp pundurtrusīti un šinšilu. Lai nu kā... tam jābūt kaut kam baltam un mīkstam. Naudas pietiek un labās gribas pār pārēm.
Ir laiks. Es iešu.
Link6 karaļi Mēri|sensual seduction

[1. Sep 2009|20:08]
Kaila sieviete ir erotiska, bet kails vīrietis - pornogrāfisks.
Link6 karaļi Mēri|sensual seduction

[19. Jun 2009|10:56]
[mūzika |James Brown - Papa's got a brand new bag]

Lasu jūsu ierakstus un man metas šķībi ap dūšu. Mazāk nelabi man ir no aizvakardienas šņabja.
Mazliet aizdzēros un vakardien neierados darbā, bet lielā priekšniecība nav neko pamanījusi, un visi baidās mani nodot, tāpēc es šodien varu mierīgi atlaisties savā šikajā melnās ādas krēslā un izrīkot palīgu, lai atnes man kafiju, jaunas cigaretes un piezvana kādiem četriem muļķiem manā vardā, jo birojos vismaz četras reizes noteikti kaut kam jāpiezvana un jāparunā par garlaicīgām darba lietām.
Es tikmēr pāris stundiņas uz manu lielo priekšnieku rēķina piebiedrošos mačo telefonu konferencei.
Varbūt jāaaizsūta palīgs pēc dažām avīzēm un kādas paciņas čipsiem... Tā nav nepareiza šī cilvēka darba spēka izmantošana. Lai izvēdina galvu no nodaļas mauku lētajām smaržām, varbūt viņa prāts mazliet atjēgsies, un viņš sāks kaut ko darīt. Ja nē man nāksies viņam draudēt ar atlaišanu. Kad es to izdarīšu, es atsākšu strādāt, kamēr kāds nav piedraudējis man.
Nav pamata domāt par savu darbu, jo neviens nav pamanījis, ka es pēdējās nedēļas neko nedaru, bet es gribu turpināt kāpienu augšup un būt tā vērts nevis izlikties, ka tikai esmu.
Šovakar es turpināšu dzert. Kopā ar manu lezbisko draudzeni, viņas draudzeni un baru klusēšanas vērtu cilvēku iesim dzert uz vienu no Nezināmās pilsētas iemīļotākajiem klubiem. Visu nakti noteikti dejosim, dzersim un drāzīsimies mājās, gultās, tualetēs un pie visiem māju stūriem. Varbūt kādam šonakt seksa nebūs, bet viņu nesauks manā vārdā.
Augustā mani gaida vairākas ballītes un pasākumi, kuros pludos alkohols un narkotikas. Tā kā uz Ņujorku domāju braukt jau jūlijā.
Link3 karaļi Mēri|sensual seduction

[18. Jun 2009|09:15]
Atksal esmu pilns ar šņabui. Sapiņš mani parāva un es iekritu upē. Tagad es esmu fandrīz slaifrā. Suiperīigi piedzderos.
Viņņi vissi ir sūda brāļki, bet nesepeju vnijus neivanot.
Draziens pie manads mājas sūra bija labsss. Visd pašfķīda uzv isām pusēm.
Kaws 'sodiertn pad ienu? Cok pilkstens? Mam nav j;abut darbā?
Es lavbāk ieš';ū guļāt.
Link4 karaļi Mēri|sensual seduction

[16. Jun 2009|10:18]
Es neesmu pārliecināts vai ir jēga diskutēt par slimnīcu, radiniekiem, cilvēkiem. Man ir trīs maltās gaļas pīrādziņi, kafija un bulciņas ar rozīnēm, kuras man izmaksāja mana pavecā radiniece.
Tagad man tiešām kaut kas jāieēd, izrādot cieņu svešai naudai.
Tādas ir tās radinieku problēmas. Kad viens mirst, visi raud un visiem ir žēl, bet, kad izrādās, ka viņš paliks dzīvs un kādu laiku nāksies šo cilvēku apkopt, kamēr viņš saņems spēkus, pēkšņi neviens negrib uzņemties atbildību. Tāpēc es esmu šeit. Es jūtos noguris, bet nogurums nemazina dusmas. Šo vīrieti labi nepazīstu, bet es gribu palīdzēt tikt galā viņa tuvākajiem (arī maniem) radiniekiem ar citiem radiniekiem. Vieni uzskata, ka viņš ir mirējs un, ka tikai pāris operācijas viņu var (varbūt) glābt, otri domā, ka tas viss ir ārstu blefs un grib viņu vest atpakaļ uz dzimtajām mājām.
Slimnieks ir slims, bet viņu jāved mājās. Viņš nemirs. Ārstēšanās nav palīdzējusi pret paralīzi, tāpēc es uzskatu, ka ir laiks to izbeigt. Savādāk viņš nomirs nevis no savas slimības, bet no zāļu pārdozēšanas. Mūsdienu muļķi to var saukt par stulbumu, jo ārsti taču dara brīnumus un ir pat dzīvību glābēji par attiecīgo cenu, bet es ticu tikai sev.
Kafija un cigaretes. Vai cilvēki kādreiz sapratīs, cik mazas ir viņu notievēšanas problēmas, attiecības, kuras kādreiz izbeigsies, un to vietā nāks jaunas, kas atkal liksies milzīga, nozīmīga traģēdija un materiālu lietu iztrūkums dzīvē, lai arī pēc pārdesmit gadiem tu būsi vien trūdošs līķis un pēc gadsimta kapu kopiņa, kuras krustu paspers un pieminekli apgāzis. Ha-ha-hā. Bet es sadegšu.
Linksensual seduction

.Dzīve. [28. Maijs 2009|11:25]
Paveroties jaunām iespējām darbā, atklāju, ka geju ir daudz vairāk nekā es biju domājis. Kad bāzt negribas, manā dzīvē ielaužas karstas mutes, mēles un spalvainas vīriešu kājas, kā arī muskuļaini, bāli dibeni.
Es tikai vienreiz pakļāvos kārdinājumam: uz galda, tukšajā konferenču zālē. Beigt uz vērtīgajiem līgumdokumentiem.
Tā nebija Viņa. Tas bija Viņš no līderfirmas. Skaists vīrietis, kurš pienāca pie manis parunāties, kad viss bija cauri. Paspieda man roku, smaidīja. Uzslavēja mani par manu ideju, diagrammām un citiem garlaicīgajiem štruntiem. Teica, ka izskatos daudzsološs, atgādinot viņam balto haizivi. ''Bet visiem vīriešiem šajā pasaulē jābūt plēsoņām,'' Viņš man piebilst pa īstam nopietni un paliek nopietns. Viņš pats atgādina zvēru.
Es paskatījos pulkstenī un ieraudzīju, ka man vienalga, kad doties prom. Ja kāds mani gaida, lai gaida.
Pēc kāda brīža es ļāvu viņam sevi noskūpstīt.
Ne kuram katram vīrietim es ļauju sevi skūpstīt. Arī ar seksu nodarbojos tikai ar sievietēm. Bet šoreiz, paskatījies pulkstenī vēlreiz, es sapratu, ka negribu, lai man truli atsūkā.
Nogrūdu viņu uz galda un to kārtīgi izdarīju. Pēc tam viņš iepriecināja mani un prasīja manu telefona numuru. Es pateicu, ka neesmu gejs, bet savu telefona numuru varu iedot.
''Viss ir jāizmēģina,'' kā teica mana vecmāmiņa, kad es, sapīpējies zāli, centos viņai ieskaidrot, ka slīkstu gultas matracī.
Viss ir jāizmēģina...

Tikko pabeidzu telefona sarunu ar lezbieti (būs jāiet ēst puzdienas kopā). Mans jaunais palīgs viegli dauza kafijas automātu gaitenī. Viņš cenšas izskatīties ļoti svarīgs, nēsā vislabākos uzvalkus, bet vienmēr nonāk tādās situācijās, kas viņu ar visiem viņa skaistajiem uzvalkiem padara par muļķi.
Mani nevilina vasaras saulainais laiks. Ārā līst lietus. Varētu līt mūžīgi, un es mūžīgi katru dienu varētu rāmi iet mājās ar lietussargu.
Neliekas, ka šo vasaru gribu izdzīvot īpaši. Tās saulainums mani kaitina, un es lieku palīgam aizvilkt žalūzijas.
Bet atvilkt atpakaļ nekad.
Man patīk mana jaunā draudzene lezbiete. Viņa ir kopta, jauna sieviete ar skaistām kājām un lielisku stilu. Mūsu pirmais sadraudzības vakars bija neliels fiasko. Viss sākās labi, un es piedāvāju viņai palikt pa nakti. Iedevu savu kreklu un varējām mierīgi plostot līdz rītam, nedomājot par to, ka viņai jātiek mājās uz otru pilsētas pusi. Ik pa brīdim no tuvējā bāra papildinājām krājumus. Viss sākās ar alu, bet beidzās ar konjaku un peldošiem ledus gabaliņiem. Izmantojām pusaudžu gados iegūtās maņas, lai kārtīgi apreibinātos no zālītes.
Bet kaut kad pusnaktī pie manis nebrīdinājuši ielauzās mani ''draugi'' ar trīs maisiem alkohola. Visi salīda iekšā manā viesistabā, gribēdami nolikt visus savus štruntus, bet atrada lezbieti manā kreklā appīpējušos mētājamies pa zemi smieklos starp alus bundžām un cigarešu dūmiem. Neviens nešaubījās, ka man bijis ''romantiskais vakars''. Tūlīt sekoja jautājumi, uzsitieni pa plecu, atvainošanās par iztraucēšanu (prom protams neviens negāja).
Bet viņa tik vienkārši pateica to, ka ir lezbiete, ka neviens nenoticēja. Neviens netic vīrieša un sievietes draudzībai.
Lai nu kā, bet viņa uzskata, ka praida gājiens ir mēsls. Mūsu domas sakrīt. Tikpat labi mēs cipa ''normāli'' orientētie varētu uztaisīt gājienu par godu sievietes un vīrieša drāzienam. Ja viņi grib būt tik ''normāli un pieņemti'' tad, lai izbeidz akcentēt to, ka ir atšķirīgi.
Seksam ar sievieti vēl joprojām gribu teikt ''nē''.
Link4 karaļi Mēri|sensual seduction

Neneta priekšvēlēšanu kampaņa. [28. Maijs 2009|10:20]

 
 Ar Neneta enerģiju Jūs,mīļie vēlētāji, raustīsieties orgasmā kā lielajās amerikāņu pornofilmās. Visi! Vīrieši, sievietes, bērni! Ar Neneta enerģiju pietiks visai Latvijai. Bet ar to varētu noturēt kaifā tādas vispasaules pilsētas kā Londonu, Ņujorku un Briseli. Kļūsim par orgasma pilsētu, kādas ir visas citas pasaules pilsētas. Padarīsim Rīgu par lielu kliktoru!
 Ar Neneta enerģiju dzīvosim vienā orgasmā!
 Nost ar Šleseru. Neneta enerģiju!
 Balsojiet par Nenetu! Tieši viņš bija tas, kas Rīgā uztaisīja labākos bordeļus, šurp atvilināja ārzemnieku naudīgos veceņu pisējus ar brīnišķīgo Latvju jaunavu miesu.
 Un viņš darīs to vēl!
 Būs darbs!
 Balsojiet par Nenetu. Viņš ir Nr.1!

 

Link3 karaļi Mēri|sensual seduction

[18. Maijs 2009|16:10]
Mans jaunais priekšnieks esmu es.
Link6 karaļi Mēri|sensual seduction

[16. Maijs 2009|11:39]
Šorīt pamostos pavisam vienkārši. Dzeru kafiju, ēdu salātus, pēc tam izkaros pa logu un pīpēju. Paskatos uz telefonu, uzsmaidu tam, jo tas vēl joprojām nezvana, paskatos uz savām mēbelēm un uzsmaidu tām, jo tās tikai eksistē.
Šodien neiešu ārā no mājas. Visas piecas dienas neesmu bijis mājās tāpat kā citus darba dienu gadus. Kāpēc iet? Lai kaut kur brīvdabā ceptu šašlikus, skraidītu pa pļavu, fotogrāfējoties pie katra grāvja draugiem punkts elvē dēļ, un noskatītos mietpilsoniskās cilvēku prieka izpausmēs? Tas ir garlaicīgi. Pat pusaudži vairs nav interesanti. Patiesībā arī tad, kad es biju tādā vecumā nebija interesanti. Varēja liet sevī litriem alkohola, drāzties, bet katra šāda izklaidēšanās reize ievilka dziļā attiecību purvā ar tiem, kuri ir tev sastādījuši kompāniju, uzlēkuši uz tava locekļa un tā tālāk...
Tā nu es uzaicināšu foršo lezbieti (ar ūdenspīpi)pie sevis, nopirkšu alu, zālīti. Man šī sieviete patiešām patīk. Viņa ir interesantāka un labāka par lielāko daļu sieviešu, jo viņai ir prāts. Viņa spēj domāt un runāt, vienlaicīgi izmantojot smadzenes. Ja visas sievietes tā spētu, es atkal gribētu pieteikt sevi orgasmu pasaulē par regulāru iedzīvotāju. Bet man liekas, ka tad neviens, izņemot mani vairs negribētu viņas mīlēt.
Paliekam tur, kur esam.
Link27 karaļi Mēri|sensual seduction

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]