|
[8. Okt 2009|10:35] |
Man ir apnikusi mana darba vieta. Bet sekojošais scenārijs nebūs kā visiem Jums: ''Man riebjas mans darbs, turpināšu tur strādāt un stāstīšu visiem kā man tur riebjas.'' Ja man kaut kas nepatīk, es to izdzēšu no savas dzīves kā vāju zīmuļa vilcienu izdzēš dzēšgumija. Vēl pāris mēneši, un es aizeju no darba. Lai sāktu studijas. |
|
|
Comments: |
un par kādiem līdzekļiem?!
| From: | f |
Date: | 8. Oktobris 2009 - 11:26 |
---|
| | | (Link) |
|
nesaki vis "kā visiem Jums".
| From: | spike |
Date: | 8. Oktobris 2009 - 11:41 |
---|
| | | (Link) |
|
ja darbs mazliet neriebjas, tad tas nav darbs.
ikdienas cilvēka attaisnojums savai nožēlojamajai eksistencei.
| From: | spike |
Date: | 8. Oktobris 2009 - 20:44 |
---|
| | | (Link) |
|
ikdienas cilvēka attaisnojums ir noliegt, ka viņš tāds nav. es to mīlu un atdzīstu ;) Vienkārši par darbu sauc lietu,kas ir jādara. Kad tevis saņemtais attalgojums nāk par lietu, ko tev patīk darīt tas vairs nav darbs, un nav vairs kā tu saki nožēlojama eksistence.
Absurds. Tā ir lieka sevis attaisnošana, lai nebūtu jāpiepūlas kaut ko savā dzīvē mainot un varētu turpināt čīkstēt. Negribu iedziļināties darba definēšanā. Es gribu teikt, ka dzīvojam pārāk maz, lai neatļautos darīt to, ko vēlamies.
| From: | spike |
Date: | 8. Oktobris 2009 - 20:54 |
---|
| | | (Link) |
|
tas ir tas pats,ko es saku. Tici vai nē visi cilvēki nečīkst un neataisno savu eksistenci.
DIRŠ UN NESARKST PUIKA,gan jau šamējo ar švunku izsvieda.
nestrīdos. es pilnīgi noteikti par savu dzīvi zinu mazāk nekā tu.
| |