nesaprotu, kāpēc visi mēteļi ar kapucēm ir tikai vai nu tie stepētie dūnu vai parkas stila? kāpēc nevar vilnas mēteļiem piedizainēt kapuci?

tā ir problēma, jo es nevaru nēsāt cepuri, jo nav tādas cepures, kas pasargātu visus matus no lietus un sniega, un arī nepiespiestu matus pie galvas. varbūt kāda platmale tikai, bet nav vispār mans stils, un arī - visi mati tāpat nav nosegti.

vispār jau varēja tās mēbeles pārdot vismaz drusciņ saliktas.

vai tad tiešām līdz pēdējam iebāzenim (diesvienzin, kā tos visus pareizi sauc) viss jāsadala?

mans bērns taisni gaišreģis.

piektdien bija mārtiņdienas tirdziņš, kur "bērniem tirgoties" ar kaut ko "pašu pagatavotu", nu, protams, "ar vecāku palīdzību".

es, kā jau mileniālis, ar to saprotu, ka tas nevar būt nekas tāds.

un vispār domāju, ka ideja - uztaisīt eglīšu rotājumus no zelta un sudraba krāsā nopūstiem čiekuriem, bija diezgan forša. man bija tādi glīti nopirkti laikos, kad es gribēju pati adventes vainagu uztaisīt, un šie tam bija par lielu.

anyways, atvase vispār nebija sajūsmā par kaut kādu pirkšanu un pārdošanu (un to visu ar neīstajām naudām (c)), un man arī bija diezgan ērti, ka varēju viņu paņemt ātrāk tieši todien.

tad viena mamma izlika fotogrāfijas - ko tad tur tirgoja. no vaska svecēm līdz rokassprādzēm, ādas darinājumiem (pat nesapratu, kas tas ir, kaut kādas kastītes, vai?) un tamborējumiem.

karoče, skaidrs ar jums.

šodien uzliku ziemas riepas.

uzzināju, ka pa caurumam bija trīs riepās.

tas nebija tik liels pārsteigums, kā varētu šķist, jo to, ka abas aizmugurējās ir cauras, to es zināju.

bet ka veselas trīs, vot to gan es negaidīju.

nav brīnums, ka jāpumpē katras divas nedēļas.

piecus gadus vecas riepas, tikai.

vai man stāv kleita šopinglistē?

nu bet loģiski.

jo šo taču es točna nēsāšu (kur?!?).

bezcerīgs variants.

kad skrollēju apģērbus internetos, saku sev: "tikai nekādas kleitas, tikai nekādas kleitas, tikai nekādas kleitas!"

tas saucas know thyself.

jo es nopērku kleitu, labākajā gadījumā uzvelku to divas reizes (a citreiz - tikai vienu; a vēl citreiz - ne.vie.nu), un tad tā karājas skapī (pārdot citiem arī negribu - viens ir tas, ka žēl, un otrs - lai ir atgādinājums, ka es nevelku kleitas), un vsjo.

šorīt nevarēju saprast, kas par dienu, un nospriedu, ka tad jau piektdiena.

...

mana kosmetoloģe strādāšot vēl līdz nākamā gada jūnijam.

un tad - vsjo, iešot pensijā. "vairs nemaz tik ļoti negriboties strādāt," viņa saka.

tas, protams, ir motivators (iet pensijā).

betbetbet - a es? a es pie kā iešu?

ciest nevaru pārmaiņas.