|
19. Jun 2009|10:56 |
Lasu jūsu ierakstus un man metas šķībi ap dūšu. Mazāk nelabi man ir no aizvakardienas šņabja.
Mazliet aizdzēros un vakardien neierados darbā, bet lielā priekšniecība nav neko pamanījusi, un visi baidās mani nodot, tāpēc es šodien varu mierīgi atlaisties savā šikajā melnās ādas krēslā un izrīkot palīgu, lai atnes man kafiju, jaunas cigaretes un piezvana kādiem četriem muļķiem manā vardā, jo birojos vismaz četras reizes noteikti kaut kam jāpiezvana un jāparunā par garlaicīgām darba lietām.
Es tikmēr pāris stundiņas uz manu lielo priekšnieku rēķina piebiedrošos mačo telefonu konferencei.
Varbūt jāaaizsūta palīgs pēc dažām avīzēm un kādas paciņas čipsiem... Tā nav nepareiza šī cilvēka darba spēka izmantošana. Lai izvēdina galvu no nodaļas mauku lētajām smaržām, varbūt viņa prāts mazliet atjēgsies, un viņš sāks kaut ko darīt. Ja nē man nāksies viņam draudēt ar atlaišanu. Kad es to izdarīšu, es atsākšu strādāt, kamēr kāds nav piedraudējis man.
Nav pamata domāt par savu darbu, jo neviens nav pamanījis, ka es pēdējās nedēļas neko nedaru, bet es gribu turpināt kāpienu augšup un būt tā vērts nevis izlikties, ka tikai esmu.
Šovakar es turpināšu dzert. Kopā ar manu lezbisko draudzeni, viņas draudzeni un baru klusēšanas vērtu cilvēku iesim dzert uz vienu no Nezināmās pilsētas iemīļotākajiem klubiem. Visu nakti noteikti dejosim, dzersim un drāzīsimies mājās, gultās, tualetēs un pie visiem māju stūriem. Varbūt kādam šonakt seksa nebūs, bet viņu nesauks manā vārdā.
Augustā mani gaida vairākas ballītes un pasākumi, kuros pludos alkohols un narkotikas. Tā kā uz Ņujorku domāju braukt jau jūlijā. |
|