| .Dzīve. |
28. Maijs 2009|11:25 |
Paveroties jaunām iespējām darbā, atklāju, ka geju ir daudz vairāk nekā es biju domājis. Kad bāzt negribas, manā dzīvē ielaužas karstas mutes, mēles un spalvainas vīriešu kājas, kā arī muskuļaini, bāli dibeni.
Es tikai vienreiz pakļāvos kārdinājumam: uz galda, tukšajā konferenču zālē. Beigt uz vērtīgajiem līgumdokumentiem.
Tā nebija Viņa. Tas bija Viņš no līderfirmas. Skaists vīrietis, kurš pienāca pie manis parunāties, kad viss bija cauri. Paspieda man roku, smaidīja. Uzslavēja mani par manu ideju, diagrammām un citiem garlaicīgajiem štruntiem. Teica, ka izskatos daudzsološs, atgādinot viņam balto haizivi. ''Bet visiem vīriešiem šajā pasaulē jābūt plēsoņām,'' Viņš man piebilst pa īstam nopietni un paliek nopietns. Viņš pats atgādina zvēru.
Es paskatījos pulkstenī un ieraudzīju, ka man vienalga, kad doties prom. Ja kāds mani gaida, lai gaida.
Pēc kāda brīža es ļāvu viņam sevi noskūpstīt.
Ne kuram katram vīrietim es ļauju sevi skūpstīt. Arī ar seksu nodarbojos tikai ar sievietēm. Bet šoreiz, paskatījies pulkstenī vēlreiz, es sapratu, ka negribu, lai man truli atsūkā.
Nogrūdu viņu uz galda un to kārtīgi izdarīju. Pēc tam viņš iepriecināja mani un prasīja manu telefona numuru. Es pateicu, ka neesmu gejs, bet savu telefona numuru varu iedot.
''Viss ir jāizmēģina,'' kā teica mana vecmāmiņa, kad es, sapīpējies zāli, centos viņai ieskaidrot, ka slīkstu gultas matracī.
Viss ir jāizmēģina...
Tikko pabeidzu telefona sarunu ar lezbieti (būs jāiet ēst puzdienas kopā). Mans jaunais palīgs viegli dauza kafijas automātu gaitenī. Viņš cenšas izskatīties ļoti svarīgs, nēsā vislabākos uzvalkus, bet vienmēr nonāk tādās situācijās, kas viņu ar visiem viņa skaistajiem uzvalkiem padara par muļķi.
Mani nevilina vasaras saulainais laiks. Ārā līst lietus. Varētu līt mūžīgi, un es mūžīgi katru dienu varētu rāmi iet mājās ar lietussargu.
Neliekas, ka šo vasaru gribu izdzīvot īpaši. Tās saulainums mani kaitina, un es lieku palīgam aizvilkt žalūzijas.
Bet atvilkt atpakaļ nekad.
Man patīk mana jaunā draudzene lezbiete. Viņa ir kopta, jauna sieviete ar skaistām kājām un lielisku stilu. Mūsu pirmais sadraudzības vakars bija neliels fiasko. Viss sākās labi, un es piedāvāju viņai palikt pa nakti. Iedevu savu kreklu un varējām mierīgi plostot līdz rītam, nedomājot par to, ka viņai jātiek mājās uz otru pilsētas pusi. Ik pa brīdim no tuvējā bāra papildinājām krājumus. Viss sākās ar alu, bet beidzās ar konjaku un peldošiem ledus gabaliņiem. Izmantojām pusaudžu gados iegūtās maņas, lai kārtīgi apreibinātos no zālītes.
Bet kaut kad pusnaktī pie manis nebrīdinājuši ielauzās mani ''draugi'' ar trīs maisiem alkohola. Visi salīda iekšā manā viesistabā, gribēdami nolikt visus savus štruntus, bet atrada lezbieti manā kreklā appīpējušos mētājamies pa zemi smieklos starp alus bundžām un cigarešu dūmiem. Neviens nešaubījās, ka man bijis ''romantiskais vakars''. Tūlīt sekoja jautājumi, uzsitieni pa plecu, atvainošanās par iztraucēšanu (prom protams neviens negāja).
Bet viņa tik vienkārši pateica to, ka ir lezbiete, ka neviens nenoticēja. Neviens netic vīrieša un sievietes draudzībai.
Lai nu kā, bet viņa uzskata, ka praida gājiens ir mēsls. Mūsu domas sakrīt. Tikpat labi mēs cipa ''normāli'' orientētie varētu uztaisīt gājienu par godu sievietes un vīrieša drāzienam. Ja viņi grib būt tik ''normāli un pieņemti'' tad, lai izbeidz akcentēt to, ka ir atšķirīgi.
Seksam ar sievieti vēl joprojām gribu teikt ''nē''. |
|