Vakardienu sāku pavisam ačgārni – ar lambrusco, dūmu terapiju, ūdens procedūrām un Game of Thrones s02e01 jau astoņos no rīta. Pēc viņas mošanās, vieglām brokastīm ar zivi, mozarellas&tomātu salātiem un sinaasappelsaap (šis man uz doto brīdi ir iecienītākais vārds holandiešu mēlē :) un "man" par godu tieši 12.00 uz vienu minūti izmēģināto rajona trauksmes sirēnu test mode (krietni basīgākas, bet arī klusākas kā teefzemē) noklausīšanās devāmies nesteidzīgā ekskursijā uz valsts administratīvo/dienvidu rajona galvaspilsētu Shrāfenhāhi jeb Ze Hāgu (rajona vietvārdiem laikam tomēr nav nekāda sakara ar manis iztēlotajiem zemzemes masu kapiem, kuriem pa virsu vietējie konceptuāli audzētu gigahektārus ar ziediem :/ bet grāfiem, vnvsk, kaut kādu anonīmu sen mirušu grāfu hangout spoti te viss ir, nu, lai) Bet Hāha izrādījās negaidīti mīlīga (patiešām, pēc vilšanās par Roterdamu neko tik glītu un mierīgu negaidījām), saulainā pirmdienas pēcpusdienā patīkami nepārbāzta, centrā tikai kājāmgājēji, riteņbraucēji un maintenance auto, lielajos laukumos brīvi pieejams un ātrs gaisa internets (tik vien kā androīdā jāapstiprina, ka tiešām tagad vēlies vrij wi-fi ^^), suņu neaizdirsta (nopietni, tik traģisku situāciju kā Shīdamā neesmu redzējis pat Rīgā, kur nu vēl citur Holandē, Amsterdamā vispār tas būtu kaut kas neiedomājams – ja vēlies pastaigāt pa zālāju, da kaut vai trotuāru, acis pie putniem un debesīm nav ieteicams pārāk ilgi kavēt; iekāpt gan nekur vēl nav gadījies, bet nu ļoti gandrīz un bieži). Ar vairākām hazey pieturvietām aizgājām līdz jūrai un atpakaļ gandrīz tikai caur/gar zaļajām zonām un pa dažādiem ceļiem, pat nepalaidām garām pēdējo Rōzendāles vilcienu 23:58, un nevarējām vien beigt sajūsmināties par to, cik tā Hāha feina, nudien mežaparks, lapotņu un soliņu vairāk kā saprašanas, piejūras veikalā pusdesmitos (!) var tikt pie portvīna, bet vispār totāls AH monopols, un kafiju par brīvu nedod (skaidrs, ka lokālais mārketings dotajos, iespējams, konkurences iztrūkuma apstākļos nepieprasa austrumeiropiešu uzpirkšanu ar haļavu), pirmoreiz šajā zemē redzēju, ko tādu kā trīs dažādu izmēru alberhainus nieka 200 m rādiusā, pie jūras esošais strādāja līdz deviņiem, kā post-factum noskaidrojām. G-punkta atlasītais Euphoria B.V. gan nestrādāja (pirmdienā, atšķirībā no Roterdamas ekvivalenta, kurš to pašu nedarīja svētdienā, psihodēliskais agregors ir spītīgs un nemaz negrib būt eimija vainhausa), arī pārējie divi priekšlikumi izrādījās realitātē neeksistējoši, taču kafejnīcas mīlīgas un pēc neilgas apgaitas tikām arī pie lētākā un labākā šokolādes sativa piedāvājuma vietā ar nosaukumu DEMO
Attēlā - princis Viljams Oranžais rāda uz jumtubezmaksas internetu
Tagad kļūšu pavisam nelineārs, jo man ir iekrājusies čupiņa nepabeigtu ierakstu par pagājušās nedēļas “dramatiskajiem” notikumiem, bet satraukt tam nevajadzētu nevienu, jo tie ir tikai vārdi, pie tam sveši :) Sestdien ar Sabīni un Pelli bijām ciemos jeb “uz internetu” pie Flārdinhenas Jāņa, kas caur t.s. “uzmetēju” aģentūru (Stipt B.V) ir inženieris tai pašā bēdīgajā tomātu saiņošanas cehā (Greenpack), no kura mani izraidīja pēc pirmās nakts, bet dievietei vēl atlikušas trīs darba dienas (naktis). Jānis ir draudzīgs lāga vīrs pēc četrdesmit, dzīvo Dzeņa ielā un reizēm nedēļās nogalēs Sabīnei māca gleznot. Latgalisko sakņu dēļ viņš ir krievvalodīgs, bet ar mums komunicē tikai latviski vai angliski (Pelles klātbūtnē). Viņa rajonā dzīvo aptuveni 400 latviešu (kas tāpat uz kādiem, gan jau vismaz 40,000 poļiem ir sīkums, bet tomēr pirmā valoda, kuru dzirdu, izejot uz balkona sestdienas vakarā, jeb bļāviens Es atnākšu vēlāk!), kāpņu telpas ir izteikti postsovjetiskas, pat es notvēru orcisku impulsu triekt stūrī jau otro pēc rīta maiņas iztukšoto enerģijas dzēriena bundžu. Flārdinhenā ir daudz episki skaistu koku (tagad te ir kastaņu ziedēšanas laiks) un tā ir tikai 40 minūšu gājiena attālumā no Rietumshīdamas. Protams, mums tās pārvērtās ~2 stundās, jo atpakaļceļā noteikti vajadzēja izmest naksnīgu līkumu caur līdz šim neaizsniegto princeses Beatrises parku, kur nokļuvām pa ļaužu retāk bristām takām, par ko mūs pieradinātais holandiešu fauns aplaimoja ar veselu dzīvnieku parādi, mincīšus domesticus nemaz neminot - padsmit ļepatojošu zaķu pakaļām, diviem ežiem (no kuriem viens bija dikti aizņemts un komunicēt nevēlējās, bet otrs pavisam flegmatiski gulēja pļavas vidū un par mums nekustināja ne adatu), pūci (lidojumā), kā arī neatpazītu, iespaidīgu izmēru grauzēju, kas noteikti nebija žurka, bet pele arī ne. Tonakt aiz mākoņiem bija pirmais pilnais ziedu mēness, bet, kā jau atzīmēja Pelle, you're never gonna see it
Kā jau biju rēķinājies, siltumnīcā mani vairs atpakaļ negaida, jo atkārtoju to pašu gājienu, ko pagājušonedēļ, t.i. nebiju darbā ne pirmdienā, ne otrdienā, tiesa, šoreiz apzināti, nevis kārtējā "pārpratuma" rezultātā. Izdomāju, ka arī man būs tāds princips kā dievietei -- nestrādāt dzimšanas dienā (un kas tā par dzimšanas dienu, pēc kuras jāceļas 4.3044), lai gan līdz šim tāds nav bijis, bet esošajā situācijā rīkoties savādāk būtu pašnodevība un neadekvāts bendover no manas puses, pēc tam, kad kārtējo reizi esmu pārliecinājies, ka kantorim nemaz nevar ticēt. Ja par spīti atkārtotiem lūgumiem jau trešo!!! nedēļu neviens nespēj datu bāzē nomainīt manu lv kontu pret nl, tad vainīga jaunā grāmatvede, tad saputro ar "otru balodi," un vēl tas dubults neplīst (lol, plīst), kā rezultātā neesmu redzējis nevienu sevis šeit nopelnīto centu, kaut kas tur ļoti nav kārtībā. Nekādas pretimnākšanas un elastības uz vieglprātīgas nesakārtotības un iebaidīšanas fona. Komunikācija ar viņiem ir galvenais klupšanas akmens. Teikums rīt saņemsi €100 avansu jāinterpretē kā kaut kad rīt tev fiziski pārskaitīs €100, bet, pats saproti, mums ir cita banka, un ir piektdiena, tāpēc nauda kontā būs tikai pirmdien. Kad saki, ka vajag pie ārsta (ja jau piespiedu kārtā apdrošina par €20- nedēļā, gribas ievērtēt opcijas, lētas/valsts apmaksātas ripas un tā), atbild, ka tāpat vien pie ārsta nevienu nevedot. Labi, pateicu, ka man ir 2 hroniskas problēmas, galvenajai no kurām nepieciešams viņu pašu minētais "galvas ārsts", paskaidroju simptomus, bet skuju, gan uz to, gan visu pārējo atbild ar netaktiski uzskatāmi iepriekšsagatavotiem citātiem, like Jūs nebraucat šeit slimot/ārstēties/atpūsties/svinēt dzimšanas dienas utt. jūs atbraucāt strādāt :@@ Ejiet galīgi, es zinu kā darbojas vietējās aģentūras, merkantili, protams, bet diskrēti un bez sarežģījumiem. Svētdien 1/2 berberu vīna Red Dragon ietekmē, trve lanister-doomā klausulē kliedzudeklarēju, ka nevajag, ja, neviens nebrauc uz ārzemēm strādāt, brauc pelnīt. Bet es viņu mudīšanās dēļ vēl nopelnījis neesmu neko, tikai kaut kādus teorētiskus cipariņus courier fontā uz neparakstītas/neapzīmogotas A4 lapas. Ja man būtu paranoja, noteikti domātu, ka pastāv kāda ļaunprātīga sazvērestība, kuras autori ir ieinteresēti tajā, lai man nebūtu līdzekļu. Bet man nav (paranojas), tad jau labāk, piemēram, domāt, ka Kosmoss ar to, t.i. naudu nedienām vēlas pateikt, ka viss labais/profit mani gaida Latvijā, tāpat kā tie eiro swedbankā. Pat ja tā, es nešaubos, ka vienīgais profit, par kuru patiesi vērts cīnīties un priecāties, pagaidām ir viņa