Viss ir redzams

Kad Daudziņš vakar vaicāja "Vai jūs zināt, kad Hitleram dzimšanas diena?", es atbildēju

Jāiet līdz galam:

Mans vecvectēvs bija jūrnieks, kuģa kapteinis (dzīvoja Odesā)
Vectēvs - ķīmiķis (LU profesors un brīvās Latvijas basketbola izlasē)
Tēvs - fiziķis (no turienes arī dotības ;)
Māte - bioloģe (brāļi programmētāji)
Es - man ir divas nepabeigtas augstākās... toties abas sākas ar mīlestību

Šī, domāju, varētu būt visu laiku slavenākā mīlas dziesma sātanam <3

- - - - - -



Bet, sasodīts, kāda ņemšanās ar tām cibām bez dzēšanas opcijas pie komentāriem . . . nē, nu es jau protu, bet čakars

- - - - - -

Darbziņā jauns seriāls, latviski saucas Rēgu pilsēta

Šķiet, ka tieši tā pati ideja, kas Lost (kuru neesmu skatījies), tikai bez tās muļļāšanās sākumā, srazu misķika

- - - - - -

Rīts (internetā) sākās ar atdraugošanu (par laimi ne šeit, bet tomēr šokējoši — kā arogance piesmej eleganci)

p.s. toties pēdējo 3 diennakšu laikā mani (šeit) jau atvienojuši kādi 6 cilvēki, kashadura t.sk., laikam laiks nokaunēties

Kāds nevēlas šādu tekstu iztulkot angliski?

( Koronar mandat relīze )

Es nē. Man pat nebija spēka izlasīt


p.s. paldies inese_tk par vectēvu. Patiešām lieliski. Love

Tikai tiem, kas nav pamanījuši, ka tāds ir, un gaida, piemēram, trešo SoundArcade plati, jūtu vajadzību norādīt uz šo noslēpumaino ansambli. Bieži lieku dažādu sapņainu lauku pasākumu pleilistēs un nekad neslēdzu ārā, ja sāk skanēt randomā. <3



Vienīgi nosaukums tāds neskanīgs (subj.). Toties kopija lieliska:

Tumši egļu stāvi Gaujas ieleju miglās. Veļu apdzīvotas novembra naktis. Dabas skarbais skatiens caur pilsētu ikdienības pātagotajai apziņai.

‘Dzena Trakie’ ir protobaltu mūzikas kolektīvs ar saknēm rokmūzikai neizbēgamajā dzenbudismā, senlatviešu panteisma dzīvesziņā, kā arī padziļinātu interesi kultūras antropoloģijas praksēs – it īpaši daudzās pasaules kultūrās sastopamās, tā saucamās „svētās plānprātības” studijās.

Ieraksts veidots minimālisma estētikā un sastāvā, veidojot īsmetrāžas skaņu stāstu cauri trim iepriekšējām dzīvēm viena sapņa ietvaros: Aizejošās apziņas troksnis - Senlatviešu melanholiskā paradīze pilskalnā īsi pirms melnsvārču palīdzības garīguma meklējumos - Indiāņu meitenes dziesma, kuru aiznes varonīgo kolonistu pieradinātie putni ar svina knābjiem - Tibetas mūku meditācija cauri militārās parādes metāliskajam maršam - Rītausma un klusums

Info: MansKosmoss

nupat, manuprāt, lieliska melnbalto bilžu sērija...



u.c.

Brian Vu

Atvēru uz darbavirsmas uzreiz neatpazīstamu teksta dokumentu un tur šādi, liekas, neatminamos laikos rakstīti vārdi:

Piekrītot spēlēt pasākumā ar nosaukumu «Dvēseles Spogulis», lieliski apzinājos, ka tas, kā sanāks, tik tiešām atspoguļos manu (un ne tikai) tobrīdējo dvēseles stāvokli, un Tā arī bija - pēc notikumiem ragainās bizbizmāras alā spriežot, manā Dvēselē valda daļēji kontrolēts chaoss, bet Kosmoss - tas ir tikai Prātā, un es, protams, runāju par kārtību vs. bezgalīgo potencialitāti (melno caurumu). Tā arī bija - konstatēju pieaugošu spriedzi starp savas dvēseles sensoro un intuitīvo ievirzi jeb INTP efektīvi pārņem ISTP (jo tas ir izdevīgi ;) un nudien man pašam skanēja sausi un bez sensorā pildījuma, no otras puses - sapratu tikai to, ko daru es, taču vairs neatceros gandrīz neko. Tā viņš ir ar to dvēseli...

  Stropu Arkla galerija dravdziņos (neko vairāk par šo pasākumu nezinu :)

Miljons gadu nebiju pasūtījis mūziku - nemaz neatceros, kad pēdējoreiz, un vispār sāk šķist, ka nekad to nemaz neesmu darījis - internetā jau nu noteikti nē (esot andergraundā, ātri saproti, ka vairumu interesējošā iespējams iegūt, apejot pirkšanas/pārdošanas attiecības). Tad nu no tām 50 last.fm nopelnītajām eiriņām paipalā par 18 uz diviem gadiem atjaunoju ikstlanas virtuālo .eu domēnu, bet par 17,4 (13 par disku + 4,4 par pastu) no izdevēja pasūtīju pēdējā gada laikā sevis visvairāk klausītākā albuma oriģinālu. Galu galā manis izdalītais FWYH (fuck what you hear, st/c) rips lejupielādēts gandrīz 700 reizes, un bla bla būs, ko nolikt plauktiņā/auto paklausīties pēc simts gadiem, jo no nekā cita (izņemot, protams, cēlo mērķi atbalstīt, utjpr.) tur lielas jēgas nav - atbilstoši gaidītajam, tas ir vienreiz atlokāms digipaks ar vienu informatīva teksta rindkopu iekšpusē un skaidrs, ka bez grāmatiņas. Var jau arī saprast - nekādu sakarīgu tekstu tur nav, bet taisīt atsevišķu bukletiņu mākslai, kura man nemaz īpaši nepatīk, arī nekādas jēgas nav :] Par to vēl paciņā bija Ad Noiseam vasaras izlase (Intenso cd-rā :), pāris jau beigušos festivālu lidoņu un uzlīme ar pūci (gandrīz sabijos) un uzrakstu acousmatik system.org _