Viss ir redzams

Atvēru uz darbavirsmas uzreiz neatpazīstamu teksta dokumentu un tur šādi, liekas, neatminamos laikos rakstīti vārdi:

Piekrītot spēlēt pasākumā ar nosaukumu «Dvēseles Spogulis», lieliski apzinājos, ka tas, kā sanāks, tik tiešām atspoguļos manu (un ne tikai) tobrīdējo dvēseles stāvokli, un Tā arī bija - pēc notikumiem ragainās bizbizmāras alā spriežot, manā Dvēselē valda daļēji kontrolēts chaoss, bet Kosmoss - tas ir tikai Prātā, un es, protams, runāju par kārtību vs. bezgalīgo potencialitāti (melno caurumu). Tā arī bija - konstatēju pieaugošu spriedzi starp savas dvēseles sensoro un intuitīvo ievirzi jeb INTP efektīvi pārņem ISTP (jo tas ir izdevīgi ;) un nudien man pašam skanēja sausi un bez sensorā pildījuma, no otras puses - sapratu tikai to, ko daru es, taču vairs neatceros gandrīz neko. Tā viņš ir ar to dvēseli...

Man šķiet, ka lielais vairums cilvēku šodien ir apjukuši (bet te es, protams, neatklāju ASV, nav jābūt gaišreģim, pietiek spriest pēc sevis, kā nekā - jūs visi jau esat daļa no manis ;) un "tuvākajā" nākotnē būs tikai divas (grūti atšķiramas) opcijas:

1. ārprāts
2. apgaismība

Bet tas nekas, jo līdz ar to, ka tas lielais vairums jau permanenti atradies stadijā nr. 1, izvēles iespējas sašaurinās līdz minimumam (nemainīties nav izvēle). It's a smad and beautiful world

Nav divu domu
Ir vismaz trīs
Nav sliktu sapņu
Ir tikai rīts
Nav Tevī šaubu
Vien augošs spīts
Bet šonakt ar Dievu
Tiks izspriests Tavs strīds