Viss ir redzams

Nu vai nav viens glīts elfu jaunēklis... >:)

Aderkašu pilskalns, ražas diena. 2012-1

Vakar balto nakšu sakarā biju tikai uz Bēdu Vēstnesi un Bērnu Rītu (SKAĻĀ DABA) AB Dambī/Noasā. Abi ļoti patika, un ne tikai tāpēc, ka biju ļoti noreibis. ;) Bēdu Vēstnesis skanēja patiešām kvalitatīvi, izpalika Kūcvāla tehniskās problēmas, patīkami pārsteidza skaidrā un melodiskā kokle, un beigās Koils vēl kārtīgi uzdeva bassu. Ļoti iederētos MJR (tur arī palikām pie maybe next year). Bērnu Rīts aicināju visus augšā pie sevis - tik tuvu sēdēju pirmoreiz (pirmajā rindā) un tas arī, acīmredzot, ir vispareizākais veids, kā viņus baudīt (nākamais pareizākais - ierakstā), nudien interesanti skaņu avoti un nesēji arī nomierinoši, nepiekrītu grupasbiedram, kurš teica, ka koklētāja bija lieka.

Par Dvēseles Spoguli - PĒC TAM! :@

Bet vsp <3

//

Ja kas, šajā ierakstā piedalos arī es -

http://www.last.fm/music/Karbunkuls/Ven%C4%93risko+V%C4%81rsmu+V%C4%81cel%C4%ABte :(

Karbunkuls: Herbe / Taarpacis / Big Mozus
  (90.o vidus, pēc tam projekts turpinās ar nosaukumu Kilograms (Kg), bet jau bez nefolka)

Nu, re, ja kādam vēl ir socionikas blociņš, var pierakstīt, lai ir godīgi (jā, man nopietni uz desktopa stāv .txt fails ar aptuveni 60 cibiņu melnajām apenēmsocioniskajiem tipiem ;)

Viņu interesē cilvēka dvēsele, tas, ko jūt otrs, un kā tas saistīts ar viņa iepriekšējo noskaņojumu. Taču Gabēnam trūkst pārliecības, ka ir pareizi to izpratis. Tādēļ viņš lielākoties tikai pasīvi novēro. Iekšēji ir ļoti jūtīgs un ievainojams, bet to neparāda, kautrējoties kādam uzbāzties ar savām emocijām. No malas bieži vien izskatās līdzsvarots un bezkaislīgs. Necieš atklāta konflikta situācijas un cenšas no tām izvairīties, bet ja viņu dziļi (vēl ļaunāk – publiski) aizskar, parasti reaģē negaidīti asi. Patiesa aizkaitinājuma brīžos demonstrē nežēlīgas, skatam nepatīkamas negatīvās emocijas. Cer, ka viņu izpratīs bez vārdiem, jo bieži pats nesaprot, kas viņā notiek. Paša jūtas viņam ir pati noslēpumainākā joma

+ Biovazelīns - Smells Like Nirvana /Pēdējais koncerts pirms pasaules gala, Nabaklab, vakar/

++ Draudziņos (aicināt)

Izlase

Visi

(Daži gan vēl lādējas, bet par to, ka pilsētā esmu nepacietīgs un vienā no tiem, kuri vēl lādējas, redzams arī pie latvju šlāgerfolka dejojošs Arnis Kalniņš - zēns, kurš ļoti ciena savu un citu privātumu - nenocietīšos, pasteigšos, negaidīšu, ķeršos pie lāpaslāpstas nekavējoties ;)


+ vēl viena no roku kolekcijas:



hedera, sagurusi

Pieļauju, ka smalkāka atskaite vēl sekos, bet nupat man sākas darbanakts, tāpēc, ko gero, būšu pretnis čimērai un teikšu, ka no visiem V Juodaragiem, kuros esmu bijis (2002-2004; 2010-2011), šis daudznozīmīgi (mūzika/laikapstākļi/vieta/ceļš/komunikācija/pašsajūta/utt.) ir/bija pats mīļākais. Būs vēl visādi video, bet fāk nu darbanakts fāak, tātad pagaidām tikai simboliska telefonbilde ar subjektīvi lieliskākās festivāla performances meistara roku, un pie velna:

Biju



Zemnieks un Kosmoss (1) 9:46
Zemnieks un Kosmoss (2) 1:02
Zemnieks un Kosmoss (3) 6:43

Draudziņos (aicināt)

Mājās pārrados tikai vakar, un pamanīju, ka savu atsauksmi par festivālu jau esmu publicējis, pie tam dzīvajā (tumblr), bet tik vēlu pārrados, jo neplānotā āfterpārtija ietvaros tikām ieslēgti balkonādzīvoklī līdz pašam rītam (pret ko man īstenībā nebija iebildumu, jo biju kopā ar trīs hakslijiem (!) džons, arbūzs, zuzes... you now ;) un iemesls noklausīties visas Zilo Zaķu dziesmas, kā arī noskatīties visu (!) kristīgā repa bezpriģelu no sākuma līdz beigām (visas 2h! ahaaha).

Sākumā likās, ka pagājušogad festivāls bija labāks, bet pēc tam sapratu, ka šoreiz tomēr gāja krietni interesantāk, arī laika apstākļi paciešamāki, turklāt sestdien man bija jābūt brāļa kāzās (par laimi Siguldā), kurās es konkrēti migu ciet, toties uzzināju, ka "īsta mīlestība nepamet tos, kuri tai tic". Vēl patika tas, ka turpceļā un atpakaļceļā bija pilnībā nomainījies pasažieru sastāvs mašīnā (no ofens turpceļam, bet atpakaļceļš jums izgrieza pogas), pie Interviļņa skatuves atradu mobilo, kuru svētdien Teikā operatīvi iemainījām pret piecīti, un Eža skatuvi (btw, arī šogad tā bija vislabākā) skaņoja savējie. Nepatika, ka pirmajā dienā mani ielūgumi bija jāgaida tik ilgi, ka paspēju piedzerties un nokavēju gan visai vēlamos svētdienas leģionu, gan Spanxti, gan obskūro urbi (labi, pēdējo laikā es vispār vēl tikai cēlu telti, tāpēc tie neskaitās)... :( Patiesībā laikam vienīgā grupa, kuru piektdien skatījos, bija Otawa Jo, kas bija tīri tā neko, lai gan pašam bija jūtams nogurums (un zaļuma trūkums organismā). Kad uzkāpu kokā, lai pafilmētu, bet apsargs nodzina lejā, vispār apvainojos un aizgāju gulēt.

Otro dienu (tāpat kā trešo) "sāku" ar peldi kafijas dīķī, kas nodrošināja labu pašsajūtu un mundrumu vismaz līdz tām kāzām. Pēc tam Siguldā savācu mincīti un vēl vienu meiteni, kas dikti gribēja paspēt uz Baložu Pilniem Pagalmiem. Es negribēju, tāpēc gāju uz Laiksni, kuri bija normz, lai gan piesmēja manu teju mīļāko tautasdziesmu (Ai, zaļāi līdaciņa) ar kaut kādu alternatīvu tekstu par alus dzeršanu (not my cup of whatever). Pie Dzelzs Vilka miegainums pēkšņi pazuda kā nebijis. Tālāk laikam notika viskautkas pasaulē labākajā telšu pilsētiņā, satiku sen neredzēto Ādažu etnobotāniķi, kuram vismaz bija normāli salmi, tad mincīts uz rajonu atveda savus hipsteru draugus, kas tur sāka svinēt dzimšanas dienu (kura esot beigusies ar orģiju, bet klāt nebiju, neredzēju, lukturi neturēju, neko nezinu lol), vēl pirms tam biju piefiksējis, ka esmu kļuvis īgns, jo pat marijai atmetu ar roku, bet ivars vispār nokaitināja, tāpēc tas Pogas kosmoss bija tieši laikā.

Tālāk atmiņā man ir neliels melnais caurums, jo bija jau satumsis, kad iegriezos pie Ej apskrieties!, kur pa dienu bija kaut kas liels, balts un nesaprotams, bet tobrīd jau novākts un uz maiņām 80.-o vilni lika Skaida un Strops. Tur spontāni no siena ķīpām (zem vienas arī atradu to telefonu) uztaisīju viņiem krutu improvizētu steidžiņu (ar visu caurumu subvūferim, yo), bet pēc tam bija vairākkārt nākuši kaut kādi lohi, kas tur nez kāpēc lekuši iekšā un visu sagāzuši. :/ Nākamais dzīvais, pie kuriem uzkavējos ilgāk par acu uzmetienu (t.i. uz pēdējām 3 dziesmām, no kurām viena tika atkārtota divreiz), bija NoHow, vot, nebija ne jausmas, ka Latvijā ir arī kaut kas tāds, tāpēc interesanti. Tad gāju uz kārtējo krievu balagānu pie Eža - Ankylym (Ministry kavers), kur beidzot uzradās laba gandža, kas bija nudien patīkami, un beidzās traki metāliski. Pēc tam gan laikam ilgāku laiku nebija īsti ko skatīties - pavēroju, kā Luijs Fonteins lepni iebrauc šķūnī ar savu furgonu, un ar to arī pietika. Spiritual Front nenormāli ilgi laboja savu (akordeona fonogrammu saturošo) laptopu, bet, kad beidzot sāka, spēlēja neforšas dziesmas (piekrītu lenorai, ka nabaklabā bija labāk), tāpēc pie kādas ceturtās aizgāju prom. Zion Train neuzrunāja tas pusmūža cietumnieks, kas tusēja pa skatuvi, lai gan jāsaka, ka līdz tam brīdim bija izdevies veiksmīgi izvairīties no regeja vispār. Kraukļa ligzdā, ikreiz, kad līdz tai aizkātoju, notika kaut kas atbaidošs (izņemot pašu rīta agrumu, kad tur kāds nezināms mākslinieks dzīvajā spēlēja itin normālu ambientu). Tad jau bija pienācis laiks abiem hedlaineriem - SoundArcade un Striķim, starp kuriem es staigāju no viena pie otra, bet tomēr vairāk pie SoundArcade, par kuriem īsti nezinu, ko teikt - piekrītu inesei_tk par balsi, lai gan man likās, ka uz beigām tomēr jau iedziedājās, iespējams, vienkārši ir daži tembri, no kuriem ābolam labāk izvairīties), ā, un vēl piekrītu tam džekam, kurš starp dziesmām kliedza "skaifordžer!!!" :)))

Beigās laikam jāsaka, ka muzikāli un estētiski pagājušā gada festivāls mani iepriecināja vairāk (šogad kaut kā bija uzkrītoši vairāk atkritumu, ja tu nomet uz zemes plastmasas glāzi, tu galīgi neesi labdabīgs, ja?), un īpaši kretīnisks bija svētdienas rīts, kad nekur nenotika nekas interesants un bija bezmaz vai jāiet gulēt piespiedu kārtā, taču kopumā, ja tu man jautātu, vai es braukšu arī nākamgad, atbilde vienalga būtu apstiprinoša. Ja atcerēšos vēl kaut ko, gan jau pierakstīšu klāt. Pēc tam

Man patīk industriālā publika, jo viņi nerunā sūdu - tā, lūk, otrajā Rīgas dienā apmeklēju Hardija Lediņa piemiņas pēcpusdienu Nabaklab, vispirms veiksmīgi iemainījis 2 kilogramus vaska pret šūnām Arņa Kalniņa ielā, un pie viena pamanījis, ka tieši pretī medus bodei, ielas otrā pusē atvēries kaut kas vārdā Durgas templis (www.durga.lv) - tas likās diezgan zīmīgi, jo tikai nedēļu divas pirms tam biju izdomājis, ka Durga būs mana feivorit gadess, jo viņai ir vairākas patiešām seksīgas skulptūras - ne šī, bet vispār arī



- Durga

Pasākums notika no 15:00 līdz 19:00, bet reāli sākās stundu vēlāk un beidzās stundu agrāk. Pašu Lediņu gan nekur nemanīju (t.i. ekrānos/videomateriālos/kur nu tur viņam bija jābūt) un izskatījās, ka vienīgais, kas viņu tur piemin, ir Stropu Jurka diezgan doomīgā ommā, toties pamanīju, ka nabaklaba mazajā zālē ir jauni un ērti sēdekļi, savukārt virs bāra demonstrētajā krāšņajā īsfilmā par pagājušā gada Labo Dabu vienā mirklī saskatāms arī ekstātiski dejojošs hamish. V.S.K.B. perforēja mazajā zālē un darīja to analogi un vareni kā vienmēr (tāpēc cenšos nelaist garām nevienu viņu uzstāšanos), kaut ko arī pafilmēju, bet jāņem vērā, ka dzīvajā bija krietni labāk, skaidrāk un saprotamāk, un tik tumšs arī nebija, vnk zāle bija stipri apgaismotāka par skatuvi.

Pēc lietderīgas pauzes lielajā zālē spēlēja Claustrum apakšprojekts Rudens Lapas - šis jau analogi-digitāli, bet arī ar dzeju, efektiem un skaņu, kas uz beigām tapa īpaši jaudīga (video zumanību nepievērst). Patika, kā Olivers izmeta no zāles to debilo panku, kurš "nebija pamanījis, ka notiek koncerts." Tiesa, panks atgriezās ar Koilu un kādu no sinistera dekadentajām beibēm, lai turpat mestos delīriskā dejā, kas īstenībā bija diezgan piestāvoši un vairs arī netraucēja, ja vien nesmīdinātu tas, ka dejotāji māksliniekiem paredzētos aplausus acīmredzot uztvēra kā sev domātus. (fool)

Summkopā ļoti kvalitatīvs divu ļoti kvalitatīvu vietējo projektu koncerts, un vieglākas smiltis Hardijam. Uz Trešo Ausi neaizgāju, lai piedod man Gints, bet Taka ar savu putu velnu pie sienas neimponē it nemaz :(


p.s. http://klab.lv/users/dienasgramata/3796189.html

Aizgāju vakar uz tādu Skandafest '11 nabaklabā, principā Striķa pēc, un jāsaka, ka Striķis ar savu omulīgo priekšvīru rastarūķi Pudingu un, protams, Kati, bija burvīgi un <3 (Princips) utt. Katrā ziņā uzstāšanos vēroju ar lielu smaidu un beigas (ar Haddaway kaveru "Vladislav") bija varenas. Iepatikās arī Crystral Sound System (kuras tovakar turpat vai paralēli spēlēja pasākumā ar nosaukumu ELEKTRODESA lol). Oranžās brīvdienas - kā jau Oranžās brīvdienas, Apofeoz - kā jau Apofeoz. Dubnu neredzēju. Mango gan, piedodiet, jau bija over the top, cik tad var to līksmi izturēt, iztaurēt var, tam es tagad ticu. Izdzēru vienu sidru, vienu tēju un apēdu vienu sviestmaizi. Izpīpēju krietni vairāk.

10/10.