Viss ir redzams

Viņi plūc spalvas un dzejo, bet man, lūdzu



Ja ne miegu, tad ziedošu tuksnesi vismaz

Pieļauju, ka smalkāka atskaite vēl sekos, bet nupat man sākas darbanakts, tāpēc, ko gero, būšu pretnis čimērai un teikšu, ka no visiem V Juodaragiem, kuros esmu bijis (2002-2004; 2010-2011), šis daudznozīmīgi (mūzika/laikapstākļi/vieta/ceļš/komunikācija/pašsajūta/utt.) ir/bija pats mīļākais. Būs vēl visādi video, bet fāk nu darbanakts fāak, tātad pagaidām tikai simboliska telefonbilde ar subjektīvi lieliskākās festivāla performances meistara roku, un pie velna:

Nav tāda iekāriena veidot kaut kādus episkus ierakstus par mūziku, bet reizēm jāpadalās, tāpēc vienkārši īss sarakstiņš (varbūt ar linkiem/komentāriem/bet vēlāk, ja) ar to, kas pēdējā mēneša or so laikā iznācis nefolkprāt obligātinočekojamiem jakautkasiznāk vārdiem (gan jau katram ir tāda kategorija, un jo apjomīgāka, jo interesantāk būt melomānam, vai ne):

This Morn' Omina - L'Unification des Forces Opposantes (2xCD)

Der Blutharsch and The Infinite Church of the Leading Hand + Aluk Tolodo - A Collaboration

Сатана Печёт Блины - Медвежонок

Peste Noire - L’Ordure à l’état Pur

Truart - Hammerits (Remixes and Covers)

Haus Arafna - New York Rhapsody

Kirlian Camera - Ghlóir Ar An Oíche (MCD)

Atari Teenage Riot - Is This Hyperreal?

Another solar narrative is of the Holly King and the Oak King, with one ruling the winter, the other the summer. These two figures battle with each other endlessly as the seasons turn. At Midsummer the Oak King is at the height of his strength, while the Holly King is at his weakest. The Holly King begins to regain his power, and at the Autumn Equinox, the tables finally turn in the Holly King's favor; he vanquishes the Oak King at Yule. Then over the next months, as the sun waxes in power, the Oak King slowly regains his strength; at the Spring Equinox he begins to triumph until he once again defeats the Holly King at Midsummer.

http://en.wikipedia.org/wiki/Holly_King_%28myth%29

Our Mr. Sun (1956)

+

<333