rūsganais sprakšķis

that awkward moment, kad jau vakar vakarā zini, kura ir tieši īstā šodienas kleita, tad tu no rīta viņu cītīgi izpletē pa visām krokām un uzvelc mugurā un saproti, ka this is SO NOT šodienas kleita, un tu kavē darbu un krīti panikā un gludini nākamo kleitu un tad atnāc uz darbu un secini,ka viņai kaukā nestāv īsti kautkas pie roku izgriezuma un ar to arī diena ir sabojājusies un beigusies.
krīt priekšskars.

© unpy

"Tas jau ta skaidrs, ka īstam despotam nav nekāda prieks ņemties gar tādiem, kas pakļaujas, kudiš interesantāk ir lauzt tādus, kuri mēģina nepakļauties, par to šaubu nav "

(nu,tas nebija par manu dzīvi teikts , es vnk uzdūros un sapratu,ka kā kulaks uz acs)

viss bija zajebis vīkendā, bet to es nestāstīšu, a citās ziņās - jāpļauj zāle un jādomā,kur ņemt malku, un tas nu ir kvait bōring. un upenes jālasa. un ganjau lilijas jau zied, vakar dārzā pat neiegāju, pietika ar šausmām no tā,kā zāle izsprāgusi garumā.
mans plāns ar vīteņaugiem izgāzies grabēdams - puķuzirņi tiiik reti, bet nu vismaz zied, a tās krūm-kreses jeb kā viņas vabše tikai nīkuļojas, viens (VIENS) zieds pa visu sētasmalu.
sūdīgs no manis dārznieks.

ups. tiko sapratu,ka manam ģeniālajam atvaļinājuma plānam iemest suni un telti mašīnā un durt,kur acis rāda nedēļas garumā, ir Liels Robs.
draņķa kaķis. līdzi takš neņems, bet viš jau pa šitām 4 dienām bija tā noalcies mīlestības, ka bļāva nebalsī vairākas stundas vakar.hmmmm.

usjo, ir pienācis manas vasaras gaidītākais brīdis, ejkatu lietutiņi ieskrieties,ja, man būs bezdešķīgākās brīvdienas.


p.s. nu,tikai jāsakārto māja, kuru māte brauks pieskatīt, pfff......

jāun, būtu jāiet gulēt, bet kautkā aizvīnojossss.
vienkārši gribu, lai ir ceturtiena, piektdiena , sestiena un svētdiena.
jau tagad. un ilgi.
bet rīt tas fakin iso audits, vot domāju, vai rīt vilkt ko tādu kā vienmēr vai saģērbties zolīdāk, cik jau nu es to maz spēju.
nē, gribu ceturtdienu, gribu prom, gribu mežā.

šodien pie vakariņām stāstiju, ko mēs tai mežā darām. itkā jau visi māj glavas un saka "ojā, sounds so serious, jā, Tev tā sirdslieta, o'rly Tu kautkam arī nopietni pieej" bet neviens jau laikam nesaprot. un , iespējams, man nemaz to nevajag.

šodien braucu ar velo. beidzot. ar šito pendžu mēs gadus pacmit apakaļ izmalām visus upesmalas brikšņus un grambas, lēns un smags. mājupceļā trīcēja ciska, nē, bet kas tas ir - cirksnis? nē. visi tie vārdi dīvaini. zem ceļgala tas muskulis- kā viš saucās?? karoč trīcēja. smagi minās, bremze ne sūda nestrādā. bet tikuntā brauca garām kaukādi tīņi un citi auto un māja un haha. un es haha.
ak, bet cik vēl īss tas mirklis,kad es tādiem maziem patikšu? nu,nevis,ka man vajag viņiem patikt, bet , jā, es esmu tik banāla, ka baidos no fiziskas novecošanas. morāli tas man nedraud, varu palikt vien nedaudz ciniskāka, that's it.

un tad Tu atnāc viss tāds pārguris no komunikācijas mājās
no komunikācijas ar those married apbērnojušamies couples
un saproti,cik viegli ir tavā mājā, kur pasaki lopiem "dabūs, pa muti" un miers mājās, nevis kautkādi sīksīči, kas personīgi mani padara traku minūtēs 10.bet tad vēl skatīties 500 bildes no boring vīkenda, baah.
un tad Tu stāvi uz balkona un pīpē , viena tāda mellā avs, un stāsti,kāāāāds fantastisks bodijs bija tam way too younger boy whose name you can't remember, ar kuru aizgaji gulēt sestdien 9 no rīta... un tev saka, jā, mēs arī par to sapņojam.
so, why do i need a husband?
ja nu vienīgi, derētu kāds,kas saskalda malku. tiešā nozīmē.

nupatjau kļūdas ko pēdējās stundas laikā esmu pielaidusi, man pat nešķiet vairs smieklīgas.

viss apnicis, gribu prom, tas nekas,ka gulēt teltī.
ceturtdiena, nāc ātrāk.
nē, nākamtrešdiena, jā, nākamtrešdiena ir apsolītā zeme un atpestīšana.

labākās draudzenes vīrs , kamēr viņi apsprieduši manu personīgo dzīvi, esot pateicis ka mans tēls pārliecinoši vēsta,ka es esmu bezjūtīga sterva

nevaru saprast, justies lepnai vai kā

no rīta dārzā saēdos negatavas krūmu mellenes.
kas,nenoliedzami, ne nieka nelīdzēja pret pasauli,kura tomēr griežas.

jāunbet TAD mazliet iespīd saulīte Tavā piečurātajā smilšukastē, nu, lai Tu, muļķis, atkal asti gaisā vicotu kādu brīdi uz priekšu.

až vai varētu uzmest Keišu,kā gribas uz to padarīšanu ieraut vīnu, bet nunē, es esmu stipra garā,haha

ka es vakar saskaldīju malku, ibitīt matos.
kautkāda ne tāda magnētiskā vētra uz saules būs bijusi - atbraucu mājās, iešvilpu vīnu un biju autā.
un,kā mēs labi zinām, autā nu nevajag mēģināt neko ne noskaidrot, ne paskaidrot, vispār nevajag neko runāt, vajag iet gulēt.


šorīt aiz dusmām uz sevi un visa tāda neizgulējsēs, gribēju būt melnā,zinvaizin
nuta man ir diezgan cauri spīdoša blūze un svārki, ibio, kuriem ir a must jāvelk kautkas apakšā savādāks, nevis melnas mežģīņu apenes, jo redziet, svārks ir tāds cakots, nu ne mežģīņu, bet jā, mož tās tomēr ir kokvilnas mežģīnes, karoče tur vislaik tādas puķītes,kam spīd manas zilumainās kājas cauri. vai nav lieliski?
īsta gotu karaliene. ar hrenviņzinkāpēc bizi,atļaušos piezīmēt.

man te shvep teica,ka nemīl Rīgu un es aizdomājos.
pa lielam es nemaz nekādā Rīgā nedzīvoju. īpaši tagad, vasarā.
izeju uz lieveņa, klausos kā bērzos kviec putni, iebrienu iekšā dārza džungļos un nekad nemūžam nekāda pilsēta man klāt netiek.

mostos no tā,ka putni kviec vēl skaļāk, iesēžos mašīnā, 15 minūtēs esmu centrā darbā, kur savā iesūnojušajā vīriešu kolektīvā nekādas modes tendences nemanu, tānu staigāju kaukādos lindrakos,kas labākajā gadījumā patīk man pašai
akjā,kad darba dēļ kaukur atgadās pavisam pavisam centrā būt un tad tur tādas cacas un tādas modes un es palieku zaļa un nosprāgstu no skaudības.

bet nekur out un iekš šoping neeju, ja nu dažgadās kāds kulturāls pasākums, dzeru pārsvarā savā dārzā un baroju savus odus.

un kur tad ir kāda vispār lielpislētas nozīme manā dzīvē, vai es maz saprotu,kas tas ir?
p.s.
vispirms es gribēju labot kļūdu iepriekšējā teikumā, bet man šķiet,ka tas man tīri freidistiski tā uzrakstījās. skan labi, ne - liel-pis-lēta

šausmīgi sāp visas maliņas, katru reizi norijot siekalas sasprindzinās viss ķermenis, cik nenormāli sāp. vismaz nupat beidzot tempertūra pēc divu dienu tusēšanās ap 38.5 nolēma nokristies uz 37.4
aizmigt nevaru , gulēšana pieriebusies
vakar rādijās tādi murgi,ka šodien bail iet gulēt.

šāds noskaņojums nograus faktu,ka man tās atkārtotās personības dimensionālās apakšbikses atnāca atpakaļ ar graujošiem rezultātiem, esmu až balta un pūkaina palikusi. normāla nerovzitāte, nekāda depresīvisma, parādījusies cilvēkmīlestība, audzis apzinīgums.
karoče viņi būs sajaukuši anketas.

kā jau tur teicu - paldies visiem,kas piedalījās ar ideju pienešanu, es nopietni apsveru nudien kādudien daļu izmantot, jo , kā jau teicu, es laikam sūkāju kā kulinārs, (bet šitas ir toč no tiem pirmsdzišndienas tarakāniem, jo itkā jau es skaitos garšīgi gatavojoša persona pie kā visi vienmēr grib nākt ēst)
galarezultātā gan es uztapināju pati savu variantu - jo man gribējās kautko sāļu un obvijslī negribējās iet uz veikalu, tad nu es sataisīju kaukādu omlešsacepumu cepeškrāsnī- ar karčām, sīpčām, speķi, sieru un zaļumiem. nu un mazliet gurmarķīšiem un tomātu mērci. baaaaigi garšīgi sanāca.
un atpalikušās olas brokastīs vārītas.

bet nu tākā jūs te tā abižojāties,tad es nemaz neprasīšu,ko man taisīt uz dizšndienu.
( gari un čīkstulīgi, uznāca rīta bēdeklis )

tie dzīvi pārvērtētliekošie un sevi ar ragiem dūņās ieminošie jautājumi ir kautko javna sajaukuši, man būs 32, viņi ir atvilkušies gadu par ātru.

pilnīgi flegmatiska piektdiena.

vakarā ir dilemma - kārtot māju / braukt pie labākās draudzenes,kurai vīrs nav mājās/ iet uz pienu.
pagaidām man nav viedokļa.
smukais puika šodien vairs šodien nesūta īsziņas,laikam kautko par šerpu būšu izspļāvusi. laikam labi,ka tā, viņš tik mīlīgs , ko gan es ar tādu bērnu. nu,labi,es zinu gan,ko, bet tas jau tuvu pedofīlijai sanāk, ak, but then again,viņš tik garš un slaids, ehh
kolēģis no zila gaisa ņēma un atnesa puķes, laikam jau šitā kleita tomēr ir ūberdekoltēta, man jau pašai ļoti patīk,kā izskatās, bet tāda sajūta,ka šodien visi skatās acīs

meeeh, tie dakteri.
es te par to asinsspiedienu sūdzējos,ja. tad nu es pieteicos pie daktera, uz šodienu,protams, jo nekad jau dakteri tevi neņem,kad vajag. protams,pateicoties katastrofāli samazinātajam cigarešu apjomam (tikai,kad galīgs besis,vai tusiņš) un skriešanai, nu jeb kādiem citiem ārpusizplatījuma faktoriem, spiediens jau sen,kā normāls, bet nu, azigāju (nu,labi,es neesmu mērijusi kādu nedēļu,bet smadzene netirpst).
man te ieteica vienu homeopāti, jo viskaukādi parastie terapeiti man vispār nepatīk.
nu,lūk, un tad es stundu nobibmāju. tagad toč tirpst i smadzene i sarkanais deguns. pilnīgs ārprāc. viņ man kā ko prasa, tā bimbiens, kā prasa, tā bimbiens.
tā visu kopā savelkot,es vispār sanāku kautkāds deģenerāts, staigājoša trauma, nav skaidrs,kā mani zeme nes. un pašai sevis tik žēl, tik žēl, kad visu tā koncentrēti saliek reizē.

man no piegdienas tāds āķis lūpā, diktan gribās vēl kautko nopirkt, kaut es visumā ar sevi esmu diezgan vienojusies, ka ir jāievēro ekAnomiskāks režīms, par cik dzišandienas svinēšana ir mēreni neizbēgama un tad jau klāt ir ziedošais maijs ar tehnisko skati, octu, kasko un, protams, arī mājas apdrošināšanu which is a mission impossible anyway, tāpēc var jau būt,ka ja es tomēr aizdotos pameklēt sev žaketīti,kas kā šķira izpalika mega ķērienā + es pamanījos savu vis-vis-vis atstāt pie mātes un es pēkšņi nekā nezinu,kā dzīvot bez garās žaketes.

beeeet, vispār jau būtu šovakar,ņemot vērā,cik glīši līņā, jāiesēj zāle atsevišķās labi izbradātās vietās un būtu jāpaskrien un mājā vispār var kaklu nolauzt un būtu jāveic revīzija skapī, lai tur iekrāmētu visus jaunos skaistos brunčus un kā to visu paspēt?

bija tik feinas brīvdienas un es visa tāda spārnota atgriezos galvspilsētā un šetev, kautkāds lietus un darbs vabše kaukāda gākas baisma , nesaprast,no kura gala tam rācenim klāt ķerties...

bet es taču biju domājusi teikt lielo paldies Fjoklas jaunkundzei, jo es esmu pilnīgi pārliecināta,ka tieši un pateicoties mūsu mazajai sarunai par medību vietām es jekapilī nošāvu tādu mamutu,ka tagad varētu sist plaukstiņas un dejot džīgu un to visu principā nedēļu no vietas, vismaz.

bet kautkā tā pirmdiena spēj sabojāt visu daiļi cēlo uz ko tvīkst sirc.

salasījos ko visas fjoklas, zirkas, eFkas un citas te runā par pucēšanos un pavasariem un uzcirtu šodien kleitu iz kraukļa krājumiem, tādu zīža , gan tumšzilu, bet man nekādus bēšus vispār nevar dot, nu un tur tā ap dekoltē tādas krāsainas strīpiņas un pa apakšmalu tādas pat, un ta tādi kā mākonīši pa visu brunci, no kautkādiem astoņdesntajiem viņa.

nu, tas tā, lai jūs nepadomājiet,ka es nemaz nekad neko nepucējos.
protams, maita, līdz tikšanai darbā jau sen visa kā saburzījusēs, bet tas jau nekas, braucu mašiņā tāda līksma un dziedāju līdzi rādijō - aaaaim tū seksī for mai ket.

vispār tai kleitai kautkas ar auru, man uzreiz tā prāts uz varoņdarbiem nesās, man šitā štāte bij pagāšnedēļ,kad es ar to importa puiku dejojojojos, un šodien es visa tāda smaidīga , tākā tāda marta kaķene, un jokoties gribās un viskā, bet zinies nevar jau darbā koķetēt un nav jau ar ko īsti arī.

!!!jānoiet kādā stūrītī nokaunēties, tikko sevi pieķēru ar pilnīgāko guļamistabas aci uz kalendāri blenžam