man no piegdienas tāds āķis lūpā, diktan gribās vēl kautko nopirkt, kaut es visumā ar sevi esmu diezgan vienojusies, ka ir jāievēro ekAnomiskāks režīms, par cik dzišandienas svinēšana ir mēreni neizbēgama un tad jau klāt ir ziedošais maijs ar tehnisko skati, octu, kasko un, protams, arī mājas apdrošināšanu which is a mission impossible anyway, tāpēc var jau būt,ka ja es tomēr aizdotos pameklēt sev žaketīti,kas kā šķira izpalika mega ķērienā + es pamanījos savu vis-vis-vis atstāt pie mātes un es pēkšņi nekā nezinu,kā dzīvot bez garās žaketes.
beeeet, vispār jau būtu šovakar,ņemot vērā,cik glīši līņā, jāiesēj zāle atsevišķās labi izbradātās vietās un būtu jāpaskrien un mājā vispār var kaklu nolauzt un būtu jāveic revīzija skapī, lai tur iekrāmētu visus jaunos skaistos brunčus un kā to visu paspēt?
bija tik feinas brīvdienas un es visa tāda spārnota atgriezos galvspilsētā un šetev, kautkāds lietus un darbs vabše kaukāda gākas baisma , nesaprast,no kura gala tam rācenim klāt ķerties...
bet es taču biju domājusi teikt lielo paldies Fjoklas jaunkundzei, jo es esmu pilnīgi pārliecināta,ka tieši un pateicoties mūsu mazajai sarunai par medību vietām es jekapilī nošāvu tādu mamutu,ka tagad varētu sist plaukstiņas un dejot džīgu un to visu principā nedēļu no vietas, vismaz.
bet kautkā tā pirmdiena spēj sabojāt visu daiļi cēlo uz ko tvīkst sirc.
