rūsganais sprakšķis

bija tik feinas brīvdienas un es visa tāda spārnota atgriezos galvspilsētā un šetev, kautkāds lietus un darbs vabše kaukāda gākas baisma , nesaprast,no kura gala tam rācenim klāt ķerties...

bet es taču biju domājusi teikt lielo paldies Fjoklas jaunkundzei, jo es esmu pilnīgi pārliecināta,ka tieši un pateicoties mūsu mazajai sarunai par medību vietām es jekapilī nošāvu tādu mamutu,ka tagad varētu sist plaukstiņas un dejot džīgu un to visu principā nedēļu no vietas, vismaz.

bet kautkā tā pirmdiena spēj sabojāt visu daiļi cēlo uz ko tvīkst sirc.