rūsganais sprakšķis

iepriekšējo nakti ierasti nočekojot, vai kaķis elpo - neelpoja. pašai par sevi apbrīnojami mierīgi, piecēlos, ieslēdzu gaismu un sāku domāt, kādā kastē ielikt, pieliecos sabužināt un šis atčohnījās. protams, ka es pēc tam diez ko negulēju, kaķis ar bij nekāds, bet tad uz rīta pusi palika mundrāks. vēl viņš mēģināja ielauzties stūrī, jo sajuka, kur ir durvis.

vakar vakarā ierāvu xnx, jo gribējās atslēgties, parubījos tik ļoti, ka pamodos no tā, ka vīrs teica, ka kaķis piečurājis tualetē uz grīdas (mūsu tualetē, kur blakus stāv viņa tualete). Izrādījās, ka viņš tur jau 2x piepļūtījis, tāpēc, loģiski, ka tur nevar iet.
Dienu esmu pavadījusi vaktējot, kad viņš atkal ko, bet tāpat 2x sanāca istabā uz grīdas.

tik daudz vīna kā pēdējos mēnešos es nekad neesmu patērējusi.

plāns vakar bija konkrēti piemauties, ko arī sekmīgi izdarīju.
šodienas principā varētu arī nebūt, esmu tik nogurusi no komunikācijas, ka nedēļu varētu cilvēkus nesatikt. nēnu,tā es parasti jūtos, bet šobrīd tīri fiziski šķiet, ka nevaru parunāt.
vakar vārijos, vārijos, vārijos. saprotu,kāpēc par programmētājiem, saprotu,kāpēc par suņiem, bet kāpēc par erekcijas problēmām - nevaru atcerēties. un kāpēc pļaukāju cilvēkus, ari neatceros.
es biju nikna un man vajadzēja piedzerties. bet tagad es lūdzu gribētu atpakaļ savu galvu. nesāpošu. un lai istaba beidz griezties.

no rīta dārzā saēdos negatavas krūmu mellenes.
kas,nenoliedzami, ne nieka nelīdzēja pret pasauli,kura tomēr griežas.

jāunbet TAD mazliet iespīd saulīte Tavā piečurātajā smilšukastē, nu, lai Tu, muļķis, atkal asti gaisā vicotu kādu brīdi uz priekšu.

až vai varētu uzmest Keišu,kā gribas uz to padarīšanu ieraut vīnu, bet nunē, es esmu stipra garā,haha

ka es vakar saskaldīju malku, ibitīt matos.
kautkāda ne tāda magnētiskā vētra uz saules būs bijusi - atbraucu mājās, iešvilpu vīnu un biju autā.
un,kā mēs labi zinām, autā nu nevajag mēģināt neko ne noskaidrot, ne paskaidrot, vispār nevajag neko runāt, vajag iet gulēt.


šorīt aiz dusmām uz sevi un visa tāda neizgulējsēs, gribēju būt melnā,zinvaizin
nuta man ir diezgan cauri spīdoša blūze un svārki, ibio, kuriem ir a must jāvelk kautkas apakšā savādāks, nevis melnas mežģīņu apenes, jo redziet, svārks ir tāds cakots, nu ne mežģīņu, bet jā, mož tās tomēr ir kokvilnas mežģīnes, karoče tur vislaik tādas puķītes,kam spīd manas zilumainās kājas cauri. vai nav lieliski?
īsta gotu karaliene. ar hrenviņzinkāpēc bizi,atļaušos piezīmēt.

oi, pinjons ja Tu būtu mani sezdien no rīta redzējis, Tu aiz sajūsmas spirinātu kājeles pa gaisu un varētu man piesieties vēl pusgadu uz priekšu, ņemot vērā, kādā paskatā devos mājup.
neskaitot pārāk izteiksmīgo dekoltē un frizūru,kas nepārprotami liecināja, ar ko es esmu nodarbojusies naktī, uz sejas man bija totāli padebīls labi dabūjušas kuces smaids un smējos sejā visiem,kam pietika bezkaunības uz mani blenzt.

vienvārdsakot,es esmu pārāk aizņemta pati ar sevi un viskautkas tik ļoti notiek,ka nav laika neko pastāstīt, vot.

Unpijam alhohola celibāts, Shvep izdzēsās - un kas tad man te tagad friendlistē paliek no cilvēkiem,kas nekaunas dzeršamības vārda??
Pinjon, visas cerības uz Tevi.

p.s. un kāds pasakiet Shvep,ka mūsu gados nav ko niekoties ar žurnālu dzēšanām, citi uzreiz tad satraucās, vai ta nav kas nelāgs gadījies vai kas un ko darīt ja nav balderjāņu pie rokas?

tas tik bija astotais marts.
šorīt mēģinot nokļūt darbā, primāri es kontemplēju par to,kā tieši mums (man, mātei un bijušajam dzīvesbriedim) izdevās izdzert 4 pudeles vīna, skatoties Mamma Mia. ( un kā viņam pēc tam izdevās aizvelosipēdēt pāri visai rīgai)

un tad,apmēram pusceļā , es sāku atcerēties,ka paralēli šiem procesiem , vakar apmainījos ar n īsziņām ar izbijušu darba kolēģi, kas sākās kā apsveikums ar jociņu sieviešdienā, savukārt mana atbilde šajā personā pamodināja savedēju , kurš nolēma savā prātā,ka man būtu jāsatiekas ar viņa darbinieku.
es pa pusei smējos, pa pusei dusmojos, un ienākot darbā,man bija bail vērt vaļā peisbuku,kurā mūsu diskusija turpinājās. bet velti es baidījos.
vajadzēja baidīties vērt vaļā darba meilu, kurā man priekšā stāvēja vēstule, nosūtīta man un tam otram nelaimīgajam, ar paziņojumu,ka A. netiek uz gus-gus koncertu, tāpēc viņš atdod savas biļetes mums ar R. un ka kosmoss par mums priecāsies

šobrīd , esot mērenā reibuma stāvoklī, mēģinu ieskriet ar pieri sienā.

tas ir tad,kad tu ar suni ieej savā vainstokā un pārdevēja saka: "ai, sen neredzētas!"

p.s.
mēs bijām ikurāt pirms divām nedēļām, kad man ieteica to bezgalgardo Vihno Verde neatcerosprotamskādu , kuru mēs ar svaini tik eleganti izdzērām apēdot dzīvu lasi (i.e. svaigu un beznekā klāt abnormālos daudzumos)
p.p.s.
vēlviens alhohōlisma pierādījums ir tas,ka mans suns,kurš komunicē tikai ar tuviem draugiem, laiza stafam seju

to drink or not to drink, that is the very very big question of the evening

reizēm nespēju nenopriecāties par savu talantu trivializēt un nahrenizēt problēmas.
nelielas asaras un lūk, izkristalizējās mana problēma : beigušās cigaretes un - vai atvērt vēl pudeli vīna. un nekādi citi tur eksitenciāli bla-bla...

pēc apmēram 7 nomoda stundām, aktīvi pavadītām, sapratusi,ka nekas neatliks būs vien jāēd, bezjēgā novirinājusi ledusskapja durvis, nolēmu aizbraukt uz Alfu,jo vietējā magazīna piedāvājums absolūti neuzrunā manas garšas kārpiņas.

akmanšessiņ, kautkāds ārprāc. sapratu,ka es nedzīvoju līdzi laikam, tur kautkāda psihoze iestājusies, stāavietas nava, rimi tāādas rindas - vai tad tiešām tie Xmas jau ir klāt>????

iegāju Drogās, kritu kārdinājumā un sapirkos visādus špahteļus un rimi... tā īsti neko ēdamu nenopriku.

bet vīnā taču IR kalorijas, vai ne?

pēdējā vīna malkā bija noslīkusi drozofila

prozit!