rūsganais sprakšķis

nēnu,kas tas par stilu ņemt un zvanīt un sarunāt tikšanos tai pašā dienā,kas ir piektdienā, kad tu cilvēks esi atnācis ar tāāāāādu dekolteju, viss tāds domās par vakara randiņu un šalles arī nav

es no visas sirds un visiem spēkiem mēģināju iestāstīt,ka mēs nudien neesam tas,ko šamam vajag, un tagad es visa tāda plandošos svārkos ar dekolteju , vienvārdsakot abzolūti nereprezentabla, domās pilnīgi kautkur citur, ar putniem galvā, taureņiem vēderā un man jārunā angliski par to,par ko man pat latviski ir tik pajāt,ka nepārzinu.

uzšaujiet man pa muti kāds, lai es beidzu tizli smaidīt.

jau vairākas dienas neesmu iedzērusi pat i ne glāzi vīna. ( ja,kas tad no rītiem ceļoties neredzu pilnīgi nekādas savādākas izjūtas)

vēl es arī mēģinu nepīpēt, gandrīz pilnībā izdodas.

vēl mazliet un ap manu galvu izdīgs nimbs.

es biju pavisam aizmirsusi, bet shvep shon atgādināja - Slapjās Vāveres Sindroms.
Tas TIEŠĀM strādā.
mans telefons urkšķ un sten.

bet divi randiņi vienā dienā IR dīvaini.
un ko man tagad darīt un kā būt?

ir jau viegli stāstīt citiem,ka ir ok "to keep my options open" bet realitātē sajūta pastulba.

beeeet - nav jau man sešpacnt, lai tagad uzreiz mestu pa gaisu un kādu pasūtītu, nesaprotot,kāda ir otras puses ieinteresētība, kaut šobrīd man ir ļoti pat skaidrs,kāda ir manējā.

mani tas tik ļoti sajūsmināja,ka nevaru nepadalīties.
vārdi jau viedi visnotaļ, jo izsekot, kurš man patika pirms 5 minūtēm un kurš tagad, var vienīgi... nē, laikam nekurš nevar.

Jauki ar Jums runāt, jaunkundz, sastādiet, lūdzu, uz nākamo nedēļu excelīti, vēlams, ar bildēm un Jūsu ekspektācijām, drīkzt iekļaut arī shēmas.Un, galvenais, ievērojiet kaut kādu Galveno secību - bijis, būs, varbūt, gribu. © shvep

šonakt lēkāju pa jumtiem, ne gluži kā spaidermans, bet tuvu tam. jumtiņi tādi, un jumtiņi šitādi, ar visādām cakiņām , tādi smieklīgi no koka un ar bleķa maliņām, vairākas reizes gandrīz nokritu, sabijos, bet turpināju lēkāt - laikam jau mērķtiecīgi kurp devos, bet tad iekritu vienā lodžijā un sapratu,ka ne uz priekšu, ne atpakaļ - lejā lekt pārāk augstu, uz augšu nekā, istabā guļ kautkāda ģimene.... kas pamodās un izlamāja no panckām ārā
nespēju saskatīt nekādu loģisko kopsakarību.

bet šodien būs , iespējams, visdīvainākais breikaps kāds man gadījies,cik jau to par breikapu var saukt, lai nu kā, šodien esmu pritī-pritī sehū kleitā un mežonīgu parūku, lai mani vārdi par to,kāpēc tas ir over būtu uz tāda fona, lai tas gandrīz būtu sadistiski. bet nejaukas ziņas taču jādeliverē satriecošā iepakojumā, ne? :d

pēdējās dienās novēroju paranormālu aktivitāti - ja raksta/zvana viens, tad simultaneously raksta/zvana arī otrais vai trešais

uzdevu jautājienu iekš pajautaa par to,ko redzēt Liepājā un pēkšņi uznāca flešbeks no tā tālā kautkāda..hmm.. 2006,( biju frešlī hārtbreiken'n'broukap ze fērst taim), kad biju uz bičpārtiju un tur sadejoju ar kautkādu puisi armijiskā kostīmā , kurš stāstija, ka dien irākā jeb kurtur un tā, bet beigu beigās izrādijās,ka tā ir kautkāda pikap stratēģija, betē,kad satikāmies rīgā skaidrā, man viņš nemaz vairs nepatika. bet smieklīgi, how mind works, es pat spēju rekōlot vārduzvārdu.

un tad Tu atnāc viss tāds pārguris no komunikācijas mājās
no komunikācijas ar those married apbērnojušamies couples
un saproti,cik viegli ir tavā mājā, kur pasaki lopiem "dabūs, pa muti" un miers mājās, nevis kautkādi sīksīči, kas personīgi mani padara traku minūtēs 10.bet tad vēl skatīties 500 bildes no boring vīkenda, baah.
un tad Tu stāvi uz balkona un pīpē , viena tāda mellā avs, un stāsti,kāāāāds fantastisks bodijs bija tam way too younger boy whose name you can't remember, ar kuru aizgaji gulēt sestdien 9 no rīta... un tev saka, jā, mēs arī par to sapņojam.
so, why do i need a husband?
ja nu vienīgi, derētu kāds,kas saskalda malku. tiešā nozīmē.

labākās draudzenes vīrs , kamēr viņi apsprieduši manu personīgo dzīvi, esot pateicis ka mans tēls pārliecinoši vēsta,ka es esmu bezjūtīga sterva

nevaru saprast, justies lepnai vai kā

pateicu savam importa draudziņam, ka zis iz it and ai em dan

pat ar visu scēnu un nepārāk komfortabilīgajiem mesidžiem,kas turpina pienākt, ir tik labi, patīkami, atgriezās apetīte, eju cept gaļu un taisīt salātus un kapāt vīnu.

vot, reizēm ir tā,ka galvā ieperinās kāds jautājums un grauž

bet,ka es jums saku, nevajag dabūt atbildi uz to. jo labāk toČ nepaliek.

oi, pinjons ja Tu būtu mani sezdien no rīta redzējis, Tu aiz sajūsmas spirinātu kājeles pa gaisu un varētu man piesieties vēl pusgadu uz priekšu, ņemot vērā, kādā paskatā devos mājup.
neskaitot pārāk izteiksmīgo dekoltē un frizūru,kas nepārprotami liecināja, ar ko es esmu nodarbojusies naktī, uz sejas man bija totāli padebīls labi dabūjušas kuces smaids un smējos sejā visiem,kam pietika bezkaunības uz mani blenzt.

vienvārdsakot,es esmu pārāk aizņemta pati ar sevi un viskautkas tik ļoti notiek,ka nav laika neko pastāstīt, vot.

pilnīgi flegmatiska piektdiena.

vakarā ir dilemma - kārtot māju / braukt pie labākās draudzenes,kurai vīrs nav mājās/ iet uz pienu.
pagaidām man nav viedokļa.
smukais puika šodien vairs šodien nesūta īsziņas,laikam kautko par šerpu būšu izspļāvusi. laikam labi,ka tā, viņš tik mīlīgs , ko gan es ar tādu bērnu. nu,labi,es zinu gan,ko, bet tas jau tuvu pedofīlijai sanāk, ak, but then again,viņš tik garš un slaids, ehh
kolēģis no zila gaisa ņēma un atnesa puķes, laikam jau šitā kleita tomēr ir ūberdekoltēta, man jau pašai ļoti patīk,kā izskatās, bet tāda sajūta,ka šodien visi skatās acīs

ā,es tač atkal iereģistrējos tai stulbajā iepazīšanās portālā, nu, čista aiz neko darīt, jo vakar ļoti ļoti ļoti gribējās kautkādas ēverģēlības, bet tā kā ārā lija un lija un bija skaidrs,ka ne uz kādu sabiedrisku vietu neaizdošos, nolēmu vēlreiz pamēģināt
unnnn tas ir tieši tikpat kaitinoši kā bija. es pat nemēģinu būt pieklājīga, vienkārši neatbildu visiem frīkiem.
jā, es saprotu,ka tas sanāk tāds diezgan desperate tieciens pēc komunikācijas, bet man gribas kautko svaigu,jaunu, gribas pārsteigumus, gribas just have fun.

tas tik bija astotais marts.
šorīt mēģinot nokļūt darbā, primāri es kontemplēju par to,kā tieši mums (man, mātei un bijušajam dzīvesbriedim) izdevās izdzert 4 pudeles vīna, skatoties Mamma Mia. ( un kā viņam pēc tam izdevās aizvelosipēdēt pāri visai rīgai)

un tad,apmēram pusceļā , es sāku atcerēties,ka paralēli šiem procesiem , vakar apmainījos ar n īsziņām ar izbijušu darba kolēģi, kas sākās kā apsveikums ar jociņu sieviešdienā, savukārt mana atbilde šajā personā pamodināja savedēju , kurš nolēma savā prātā,ka man būtu jāsatiekas ar viņa darbinieku.
es pa pusei smējos, pa pusei dusmojos, un ienākot darbā,man bija bail vērt vaļā peisbuku,kurā mūsu diskusija turpinājās. bet velti es baidījos.
vajadzēja baidīties vērt vaļā darba meilu, kurā man priekšā stāvēja vēstule, nosūtīta man un tam otram nelaimīgajam, ar paziņojumu,ka A. netiek uz gus-gus koncertu, tāpēc viņš atdod savas biļetes mums ar R. un ka kosmoss par mums priecāsies

šobrīd , esot mērenā reibuma stāvoklī, mēģinu ieskriet ar pieri sienā.

[15:02:36] P: biljard vecherom?
[15:01:35] m: Ty vydel kak ja biljard igraju? :D mne shariki po komnatu ljetajet
[15:02:36] P: nu fishka zhe poboltat', vipit' i odetsja prilichno. a biljard - povod
[15:03:23] m: mmda? prilichno odetsja? eto kak
[15:04:57] P: eto kogda v odezhde vsego 2 osnovnih cveta i net zelenogo i fioletovogo
[15:05:35] m: :D
[15:06:43] P: nu i naverno est' kakie-to ogranichenija dlini volos na nogah
[15:07:47] m: aa, tagda ja pas