rūsganais sprakšķis

skuķrunas

rūsganais sprakšķis

skuķrunas

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
au lika aizdomāties.
tasir, ik pa laikam aizdomājos,kad te modes ziņās meitenes liek linkus ar visādām kleitām un tā.

es neko nevaru padarīt ar savu megaskopumu - nu neceļas man kāja iet smalkos buķikos un maksāt pārsimts jūro par vienu apģērba gabalu. līksmi apmierinu savu jovairākjolabāk kāri humpalu kašmira džempīšos, vilnas žaķetēs un zīda svārkos. jo dzīvoju iedomās,ka veikalos normalis dabīgo materiālu drēbes maksā afigeķ. (jo es nekad neesmu pat mēģinājusi noskaidrot).

bet tā problēma,ko es sev nupat izdestilēju ir tāda,ka man nav ne jausmas,ko vispār velk mugurā stailiš pīpl, man pat nav ne jausmas par visiem tiem jūsu brendiem

jo, ēmm, darbā tā īsti neviena nemāk ģērbties, korī gandrīz nemaz arī un nekur citur es neeju. dzīvoju savā kokōnā un spļauju griestos svilpodama nē, bet kritizēju visus,kas man gadās pa ceļam.

nezinu,kādi strukturētie ūdeņi man būtu jāsadzerās,lai es beigtu kritizēt citus. kā savu ļoti sliktāko īpašību to esmu apzinājusi jau sen, bet viņa strādā tādā autopilotā,ka nevaru nokontrolēt, nepaspēju nobrēkites FU!, kad jau cilvēks ir noskenēts unn izdrukāts rezumē. nepalīdz runāt ar sevi,ka visiem gadās sliktās dienas, vai,ka mana olekte līka.

respektīvi jautājumi bija divi - kā jūs pārvarat skopumu un kā jūs pārvarat savu olekti?
  • skopumu nepārvaru, viss tā kā tev

    olektes man nav, jau sen esmu samierinājusies, ka esmu no nestilīgajām, jo man patīk nierīšu raksts, hipiju apģērbs, galvenais lai ērti un dabīgs materiāls un novelkot drēbes nebliež pa pirkstiem. modes žurnāli un sadaļas ziņu portālos īpaši neinteresē. un ja paskatos, tad parasti nošausminos un nospriežu, ka mode nav priekš manis
    nu, bet tas kas citiem mugurā mani nesatrauc. nezinu kādēļ
    • mani arī nesatruac, es vnk automātā kritizēju.
      uztraucos par to tāpēc, ka bojāju karmu :D
  • par materiāliem tev ir taisnība - es arī mīlu humpalas, jo dabīgos vairs neviens nelieto standarta kolekcijās. ja lieto, tad dārgi. vai sūdīgi for that matter - kvalitāte pēdējos 10 gados vidusmēra brendiem ir kritusies vnk neaptverami. līdz ar to arī humpalas imho ir loģiskākais apģērba ieguves avots.

    par olekti nesapratu, tāpēc neko neteikšu.
  • priecājies, ka negribās neko tādu, ar 3 cipariem. man jkungs ir pavedinājis uz dārgām drēbēm. kā? nezinu. bet, ja kko gribu, tad tas man no galvas neiziet un vnk gribu un kkad arī dabūnu. a kur labi humpīži kašmira džemperiem? :)

    olekti - nekā. es kritizēju, tas ir mans darbs, mans aicinājums un bez tā es nebūtu es :D šādi laikam neko pārvarēt nevar...
    • kašmira džempīši - ārpus Rīgas, Rīgā neko tādu neesmu atradusi
      • Ak, bija vienas humplas uz Cēsu ielas, blakus Degunradzim. Tur bija pilns ar tādiem, labiem.
  • Skopumu nereti pārvaru ārzemēs, jo tur nauda kaut kā labāk tērējas :) Bet es reti kad pērku dārgu apģērbu - mani iecienītākie tik un tā ir trikotāža un visādi staipīgie audumi, un no tiem gatavoti apģērbi ātri novalkājas neatkarīgi no sākotnējās cenas.

    Olekti mēroju aizvien retāk un klusāk, jo saprotu, ka mani jau nekādi netraucē tie Citi, kuri dzīvo citādāk. Varu domubiedru kompānijā pazoboties, bet kopumā ļoti atbalstu ideju, ka nav mana darīšana, kā citi ģērbjas vai uzvedas, un tādu pašu attieksmi sagaidu no līdzcilvēkiem.
  • nu man ir nedaudz apavu fetišs un lietotus apavus pirkt neceltos roka, pat ja kas iekristu acīs. vēl man ir ļoti specifiskas prasības attiecībā uz rokassomu, par ko esmu gatava izlikt salīdzinoši lielu naudu (kas gan atmaksājas, jo, teiksim, ar savu Furlas somu staigāju jau 3 gadus un viņa pat negrasās nolietoties). Tad ir džinsi, kur dodu priekšroku atsevišķiem, te nenopērkamiem brandiem, kam zinu pareizos griezumus un izmērus, attiecīgi nākas par dārgu naudu sūtīt no ārzemēm. Taču pārējās lupatas ir pilnīgā randomā. gan no humpalām, gan no yoox itkā brandotas drēbes, bet tomēr uz atlaidēm, šad tad tas pats hā un em vai zāra, kas nu iekrīt. Ideāli, ja izdodas izrauties uz asv, tad var iestockot lupatas pāris gadiem uz priekšu. Vispār cienu iepirkties internetā, man patīk, ka varu mājās netraucēti visu apskatīties un pielaikot (+man ir standarta izmēri un "piešauta roka" izvēloties, aks derēs, kas nē), un ja nu kas, nu tad aizsūta atpakaļ.
  • ir tāda jovairākjolabāk kāre, un ir arī jolabākjolabāk kāre, nu un tad ir balans starp tām
  • skopums tiek pārvarēts pēc individuālās mērauklas, ko nosaka trīs lielumi - cik kvalitatīvs, cik maksā un cik ļoti es to gribu jeb cik ļoti man patīk. tā kā naudas tērēšana man ir gluži kā terapija, man jābūt ļoti uzmanīgai šajā ziņā.

    citu kritizēšana pēdējā laikā vairāk ir tādā kā neizpratnes formā. nu, kāpēc cilvēki sev to nodara? ir cilvēki, kas izvēlas drēbes pēc komforta, ir tādi, kas vērtē stilīgumu, ir tādi, kas vērtē funkcionalitāti. un tad ir tādi, kas sev izdara lāča pakalpojumu, un tie tad ir tie, par kuriem izsakos, jo, nu, esmu cilvēks, esmu sieviete un turklāt arī blonda. it's my thing!

    a ja ir vēlme kaut ko mainīt un nav ne jausmas, ko, tad nolīgt imidža dizaineri uz kādām pāris stundiņām būtu tas, ar ko es sāktu.
  • tā kā iepērkos reti, skopumu pāŗvarēt ir vienkārši- man sev, mīļajai, nekā nav žēl ;) kaut kā ne pārāk bieži varu atrast to, kas man patīk un vispār kkā liekās, ka man neko no drēbām nevajag. iepērkos gan šeit, Vācijā. par brendiem neko nezinu, parasto visādos ņujorkeros un veromodās neeju, jo tā kvalitāte un materiāli neapmierina. normālos veikalos ir normāla kvalitāte, lai ari drusku dārgāk. nē, žaba nedušī :)
  • dzīvot savā kokōnā ir forši, vismaz es tā uzskatu.
  • Ar sopumu vēl trakāk kā Tev - tā kā nesportiskā apģērbā (nu vai vismaz veļļošanai nepiemērotā man sanāk kaut kur tautās parādīties max reizi mēnesī, tad visas jaunākās drēbes tiek pielāgotas tikai vienai mērauklai "ērti". To lielsiki izpilda humpabodes. Novalkāt pie tāda rasklada kaut ko arī īsti nav iespējams, tā kā pēdējo gadu tendence: "savācu visu, kas māsīcai, mammai un pāris citām radiniecēm apnicis / neder, pavalkāju, kad apnīk aizstiepju uz Sarkano krustu un atplestām rokām sagaidu nākamo apģērbu porciju" - vismaz nav jāvazājas pa veikaliem. :D

    Par oekti - oj kā dzīve ir bliezusi. Vai arī vnk iebakstījusi. Tu tā viss tāds krts padomā par otru cilvēku "ko un kā viņš/a tā - gan par rīcību, gan kaut ko citu" un tad dzīve iebāž mani tieši tādā pat situācijā un es atčuhnos, ka ar esmu tā cilvēka vietā... Tāpēc pēd. laikā sāku diezgan veiksmīgi deveopēt tēoriju "as long as mani tas tieši neskar - ne mana cūka, ne mana druva". :)
Powered by Sviesta Ciba