rūsganais sprakšķis

Ar sopumu vēl trakāk kā Tev - tā kā nesportiskā apģērbā (nu vai vismaz veļļošanai nepiemērotā man sanāk kaut kur tautās parādīties max reizi mēnesī, tad visas jaunākās drēbes tiek pielāgotas tikai vienai mērauklai "ērti". To lielsiki izpilda humpabodes. Novalkāt pie tāda rasklada kaut ko arī īsti nav iespējams, tā kā pēdējo gadu tendence: "savācu visu, kas māsīcai, mammai un pāris citām radiniecēm apnicis / neder, pavalkāju, kad apnīk aizstiepju uz Sarkano krustu un atplestām rokām sagaidu nākamo apģērbu porciju" - vismaz nav jāvazājas pa veikaliem. :D

Par oekti - oj kā dzīve ir bliezusi. Vai arī vnk iebakstījusi. Tu tā viss tāds krts padomā par otru cilvēku "ko un kā viņš/a tā - gan par rīcību, gan kaut ko citu" un tad dzīve iebāž mani tieši tādā pat situācijā un es atčuhnos, ka ar esmu tā cilvēka vietā... Tāpēc pēd. laikā sāku diezgan veiksmīgi deveopēt tēoriju "as long as mani tas tieši neskar - ne mana cūka, ne mana druva". :)