302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2015-09-27 02:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:awake
Mūzika:Ayreon - Universal Migrator: Temple Of The Cat
Entry tags:images, science, science:physics

Fizikas likumus, ciktāl tie attiecas uz ikdienā novērojamo realitāti, bez pārspīlējuma var uzskatīt par pilnībā izprastiem. Pirms ar putām uz lūpām steigties “atspēkot” iepriekšminēto apgalvojumu, izlasīt vismaz pirmo no četriem minētajiem rakstiem. Tieši tāpat šis apgalvojums attiecas nevis uz kādu atsevišķu jaunu un pārsteidzošu atklājumu, bet gan uz gadu desmitiem ilga pakāpeniska darba kopsummu (varbūt varētu sacīt, ka masīvu pēdējo punktu šeit pielika Higsa bozona atklāšana, taču Higsa bozonu jau tāpat paredz Standartmodelis, līdz ar to arī tas ir debatējami).

P.S. Vienādojumā redzamais “\(h.c.\)” ir Hermīta konjugācija; neesmu pārliecināts, kādēļ autors ir izvēlējies lietot tik “prozaisku” notāciju. Pats vienādojums apraksta QFT un Standartmodeļa kopējo amplitūdu, kas, vienkārši izsakoties, ir “visas zināmās fizikas pamati vienā izteiksmē”. To pašu, mazliet atšķirīgā pierakstā un ar citām piezīmēm (un bez dažām otršķirīgām, taču būtiskām “piebildēm”, tādām, kā UV robeža, kas pasargā no problēmām ar renormalizāciju situācijā, kur mums vēl nav pilnas kvantu gravitācijas teorijas), var apskatīt šeit.

P.P.S. Ar “matēriju” vienādojuma piezīmēs ir domāta fermioniskā matērija (kvarki un leptoni), pretstatā bozoniskajām mijiedarbībām un Higsa laukam.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2015-09-27 12:04 (saite)
Tad drīzāk jājautā — paradigmas maiņa kur? Ja runa nav par jaunu fizikas likumu atklāšanu, tad, acīmredzot, taču ne fizikā (par ko, savukārt, ir šis ieraksts).

Kas attiecas uz pirmo no minētajiem piemēriem, tad indukcija un kauzalitāte ir tīrās matemātikas lauciņi, tiem nav nekāda sakara ar fiziku un nekādas evidences, ka to skaidrošanai būtu vajadzīga jauna (vai kaut esošā) fizika; nerunājot par to, ka indukcijas problēma kā tāda ir, ja ne praktiskā, tad vismaz šādā, teorētiski konceptuālā līmenī, pilnībā atrisināta.

Runājot par "brīvo gribu", pat pašā filosofijā ir labi pārstāvēts virziens, kura pamatā ir priekšstats, ka deterministisks Visums un smadzeņu mehānistiska (vārda plašā nozīmē) darbība nav pretrunā ar šādu izvēļu veikšanu. Kā neirozinātnieks (fizika ir un paliek mana lielā mūža mīla, bet ar to nodarboties nesanāk nedz laika, nedz vajadzības un iespējas) varu piebilst, ka par lēmumu pieņemšanas algoritmiem smadzenēs tiešām vēl ne tuvu viss ir izpētīts, taču arī jau zināmā ir visai daudz un turpina kļūt aizvien vairāk (un ar ļoti augstu varbūtību var apgalvot, ka atlikušā izskaidrošanai nebūs vajadzīga jauna fizika (par ko, savukārt, ir šis ieraksts)).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?