Tad drīzāk jājautā — paradigmas maiņa kur? Ja runa nav par jaunu fizikas likumu atklāšanu, tad, acīmredzot, taču ne fizikā (par ko, savukārt, ir šis ieraksts).

Kas attiecas uz pirmo no minētajiem piemēriem, tad indukcija un kauzalitāte ir tīrās matemātikas lauciņi, tiem nav nekāda sakara ar fiziku un nekādas evidences, ka to skaidrošanai būtu vajadzīga jauna (vai kaut esošā) fizika; nerunājot par to, ka indukcijas problēma kā tāda ir, ja ne praktiskā, tad vismaz šādā, teorētiski konceptuālā līmenī, pilnībā atrisināta.

Runājot par "brīvo gribu", pat pašā filosofijā ir labi pārstāvēts virziens, kura pamatā ir priekšstats, ka deterministisks Visums un smadzeņu mehānistiska (vārda plašā nozīmē) darbība nav pretrunā ar šādu izvēļu veikšanu. Kā neirozinātnieks (fizika ir un paliek mana lielā mūža mīla, bet ar to nodarboties nesanāk nedz laika, nedz vajadzības un iespējas) varu piebilst, ka par lēmumu pieņemšanas algoritmiem smadzenēs tiešām vēl ne tuvu viss ir izpētīts, taču arī jau zināmā ir visai daudz un turpina kļūt aizvien vairāk (un ar ļoti augstu varbūtību var apgalvot, ka atlikušā izskaidrošanai nebūs vajadzīga jauna fizika (par ko, savukārt, ir šis ieraksts)).