03 February 2021 @ 10:10 am
Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds.  
Nabaga Džordans Pītersons..... 

Sākumā noklausījos to interviju, nemaz nezinot, ka ir arī raksts. Un konkrēti tajā brīdī domāju, kāds viņš ir nobēdājies nabadziņš, un ka vismaz beidzot tāda labestīga, žēlsirdīga tante viņu uzklausa. 

Bet tad izlasīju rakstu, un pat nevaru iedomāties, kāds bija viņa šoks, ņemot vērā manu šoku. Tas ir kā aiziet pie psihoterapeita, izstāstot savu lielāko bēdu, kaismīgi apraudoties. Un tad nākamajā dienā visās pasaules avīzēs lasīt, kāds tu esi sīks, patētisks ķēms, kas nezina, ko darīt ar savu dzīvi, visu laiku raud, tripo bumbas uz zālēm un visiem par visu melo, and fuck you - for good measure. 

Es Džordana vietā iesūdzētu to gnīdu tiesā par apmelošanu, ņemot vērā, ka viņas rakstu izlasījuši vēl entie sunpurņi kopīpeistoja to pašu tikai vēl debīlākā, asintiņas notecināšanas manierē. 


Citā dimensijā.. man šis lika atklāsmīgi aizdomāties, ka varbūt tiešām mūsu realitāte top tāda, kādu mēs to izrunājam, jo iesākumā bija Vārds. 

Viņš pēdējos piecus gadus to vien purpina, ka viss ir ciešanas un drebēšana.. which is ture, but not only.  And now it has literaly manifested in his life as physical suffering of the vaguest type. Tas mani tiešām mazliet nobiedēja, un lika mazliet atkāpties un izlemt, ka varbūt nevajag tomēr šim esības aspektam tik ļoti pieķerties, bet tajā vietā tiešām neskatīties uz to atpakaļ, bet skatīties ko labu vēl Dievs dos uz priekšu. Varbūt mēs tiešām pavisam banāli esam mūsu vārdi. Un visiem brīdinātājiem par vārdu smagumu, dzelmi un bīstamību ir taisnība. 
Džordans burtiski nes kaut kādu ciešanu murskuli savā ķermenī, bet nes un vēl visādas labas lietas paspēj izdarīt.. jo tā viņš ir nodefinējis savu esību.. pick up your cross and bear it.

*

Vienīgais, kas mani aizķēra no gnīdas teiktā, bija, ka Džordans tiešām varbūt pietiekami neaizdomājās par psiholoģiskajiem efektiem, ko viņa dzīves stils uz viņu atstāj. Jo come on Džordan.. paņemiet depresīvu kandidātu, un iemetiet viņu pasaules cietsirdīgajā virpulī + nedodiet viņam normālu barībiņu, un tad paskatieties kā viņš kļūs par Nīčija maniakālo brālēnu. 

Manuprāt, tas ir dīvaini, ka esot psihoterapeits, Džordans, pēc sevis teiktā, pat divas domas neveltīja pats savai psihei, neapšaubīja nepieciešamību dzert agresīvus antidepresantus, kuru blaknēs ir konkrēti ierakstītas pilnīgi visas viņa apraksītās sajūtas. Būtībā viņš pats pret sevi izturējās, kā es nenovēlētu nevienam, lai pret viņu izturas psihoterapeits. Ja tava psihe ir tik dramatiki katastrofālā stāvoklī, tad dari visu iespējamo, lai sev palīdzētu, nevis paņem pāris ripas un ignorē sevi kā kaut kadu žurku pagrabā. Tas, manuprāt, ir bad faith and he should have known better, considering that he despises bad faith so much. Bet we are all human, all too human, I guess. Kopumā, es viņam tik ļoti novēlētu, tik pat aukstasinīgi nolikt savu pieķeršanos citu viedokļiem malā, kā viņš ieņēma ripas bez jautajumiem. It is just something you have to do for survival, no questions asked. Es viņam arī iesaku, atklāt spēku savā dvēselē, un beidzot ticēt Dievam, kas viņu mūžīgi pasargās no visiem sunpurņiem, ja vien viņš tam ļaus. Būtībā atrast to telpu sidrī, kura pieder tikai viņam un Dievam, kur pēc fizikas likumiem neviens cits nekad netiek iekšā, un kur var normāli atpūsties. Un atcerēties, ka šī dzīve ir īsa, un kad viņš lidināsies aizsaules aukstumā un vienmuļībā, tas būs saldsērīgs mierinājums. Basically he needs to be stronger, but not in a contractory, combative, angsty, pushy, gotta have a cross to bear way, but in a releasing, submissive, stoic, transcendent, spiritual way. 
 
 
( Post a new comment )
transcendentālais objekts laika galā[info]ub on February 3rd, 2021 - 01:34 pm
Tu vienmēr tik labi pasaki. Viņš patiešām ir izveidojis pats savu realitātes šķautni. Viņš noteikti jūt ļoti lielu atbildību pret citiem, un tāpēc nevar vienkārši būt.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 3rd, 2021 - 01:56 pm
Jā visticamāk, par to atbildību.. bet tas arī ir mazliet kaunterintuitīvi, jo viņš mudina citus pašiem uzņemties atbildību par sevi.

Like i dunno, es ļoti saprotu angstiness, kas rodas no citu viedokļiem par tevi, pat ja tu zini, ka neko sliktu neesi izdarījis, bet tajā pašā laikā pārlieka apsēstība ar sevi vienmēr šķiet kā brīdinājums un pazīme būt narcisisitam, via nedod Dievs - psihopātam! Visādos tajos criminal psychology YouTube viģikos vienmār uzsver, ka ja tu neesi vainīgs tu visticamāk vai nu būsi dusmīgs, vai vispāpr neteiksi neko, kamēr vainīgie - ar sevi apsēstie, vienmēr tikai pļurkst un pļurkst un aiziet visādā fantastikā savos stāstiņos, lai tikai izpatiktu detektīviem.

Es ceru ka viņš izbeigs kļūt par citu viedokļu vergu un upuri.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
transcendentālais objekts laika galā[info]ub on February 3rd, 2021 - 02:05 pm
Man liekas, ka cilvēkiem būtu labi apzināties, ka viņi nav viņu domas un vārdi, viņi ir novērotāji, kuri to izdzīvo. Tad arī nekāda hreņa no citiem nelīp klāt. Ja viņi katru brīdi izvēlas dzīvot priekā, mīlestībā un mierā, tad arī ārējā realitāte tam pakārtojas. Protams, notiek visādi labi un slikti notikumi, bet mīlestības gars ir nesatricināms, viņš tikai gaida, kad mēs to izvēlēsimies.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 3rd, 2021 - 02:24 pm
Nu jā, bet tajā pašā laikā, parcik mēs neesam telepāti, mēs par citiem un citi par mums, tikai nojēdz pēc vārdiem, kas rodas no domām. Tāpēc paradoksāli ir īpaši svarīgi teikt vārdus, kas radītu pareizu iespaidu. Un JP, man šķiet, ar to ļoti cīnās, nu un viņa teikto arī pastāvīgi rauj ārā no konteksta kā nezāles uz tīruma.

Jo lai arī mēs apzināmies, ka valoda nav mūsu radīta/formulēta, un mēs nevaram uzņemties totālu atbildību par mūsu teikto.. nav nekā skaudrāka, kā kad tu mēģini sevi izskaidrot kādam, jo tev tas cilvēks rūp, bet tu pasaki kaut ko greizi vai nepilnīgi, un tas cilvēks tevi tā arī nesaredz patiesajā gaismā. It is very lonely, un tajos brīžos nepietiek at tādu iekšēju one love hopefulness.

Domas un vārdi ir software to our hardware, and we wither cooperate or stagnate/degrade.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
transcendentālais objekts laika galā[info]ub on February 3rd, 2021 - 03:09 pm
Jā, mums vajag izteikties patiesi,(subjektīvi, bet OK) un salīdzināt savas domas, lai labākās izdzīvo. Visa tā cenzūra ir ļoti atpakaļrāpulīga.
Starp citu, katru reizi, kad vēlos savu stafu noslēpt, es atceros par vienu no taviem ierakstiem, kuru tu izdzēsi. Tas bija pirms dažiem gadiem, 8. janvārī un baigi rezonēja.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 3rd, 2021 - 03:27 pm
Aaaw, kaut es pati atcerētos kas tas pa ierakstu!
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
transcendentālais objekts laika galā[info]ub on February 3rd, 2021 - 03:50 pm
Es viņu saglabāju word doķī. Virsraksts bija "Vai tu gribi tapt dziedināts" :)
(Reply) (Parent) (Link)
transcendentālais objekts laika galā[info]ub on February 3rd, 2021 - 03:11 pm
It's like, we are verifying our inner process with the outside bits that we care about. If it bounces back, we accept it as reality. That's why love is so important, it bounces back the good growing, caring things and just spirals us upward.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 3rd, 2021 - 03:26 pm
Jā, šis man ļoti atgādina A Course in Miracles.. cik es zinu no Marianne Williamsone, kas par viņu vienmēr runā. Ka our authentic self is love as God is love, and he made us, so anything else we think/say/do is not part of our authentic self. So essentially, whenever we do not embody love in our being/doing/thinking/saying we are basically lying. And we do that to protect us, because we have lost the understnading that we are not really in danger, danger only appears as we lose the sight of love.

Bet to, protams, ir tik grūti saskatīt pasaulē un pašu dzīvēs, there are layers and layers and layers of muddledness. We can only see truth through love, but love is oh so quiet, so it requires deep focus and listening, which is hard in this world.

Tāpēc katra krīze ir aicinājums/iespēja atkal uzmeklēt šo kluso patiesību un savu autentiskumu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
transcendentālais objekts laika galā[info]ub on February 3rd, 2021 - 03:52 pm
Man liekas, ka tad, kad kāds cits tev dāvā šo sajūtu, to vienkārši vajag pieņemt un nenoliegt. Hence, palikt mīlestībā un ļaut visam apkārt plūst.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]formica on February 3rd, 2021 - 01:45 pm
Mikhaila iztiira istabu: https://youtu.be/mmk6aESKYWE


Aviizes aktiiviste, visticamaak, vienkaarshi gribeeja izgaazt zhulti, projiceet savu personisko diagnozi (skat. vinjas bio), pariet uz Trampu un pagozeeties lielo viiru slavas eenaa, pie viena cerot, ka veelaak arii buus izdeviiba teelot cieteeju à la Cathy Newman.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 3rd, 2021 - 01:58 pm
Jā es to šorīt jau paskatījos.

Nu.. kā Džordans saka - it stuns me, un kā Mikhaila saka - this level of evil is scary. Kā cilvēks var mierīgi noklausīties tiešām elli, kam otrs ir gājis cauri, un tad par to uzrakstīt amizanti nicīgu gabaliņu, skaidri zinot, kādas sekas tas atstās. Sheer sheer sheer evil.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]krishjaanis2 on February 3rd, 2021 - 03:25 pm
Džordanam būtu daudz vienkāršāk, ja viņš tiešām no sirds ticētu D-vam, nevis, piemēram, kaut kādai antidepresantu bioķīmiskajai maģijai. Kaut kādā brīdī arī evolucionārajai bioloģijai un redukcionismiem ir jāuzliek groži.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 3rd, 2021 - 03:45 pm
Man arvien vairāk šķiet, ka viņš pat bioķīmijai īsti netic, jo ar skaidru prātu sākt lietot antidepresantus, apzinoties to paradoksālās blaknes, vienkārši nav iespēja. Ir tikai divi izskaidrojumi - vai nu beidzot, atkal - paradoksāli, ir joma (antidepresantu blaknes) kurā viņš neorientējas, vai arī viņa prāts bija tik scattered, izmisuma un ārkārtas stāvoklī, ka viņš tiešām to nebija spējīgs izvērtēt. Bet es piekrītu, ja ir iespēja izvēlēties - ej uz baznīcu, nevis ņem tabletes. Bet ko tur daudz.. mēs jau neviens neesam ekskluzīvie sava likteņa kalēji, un situācijas, kur neizdarām tobrīd šķietami pareizo izvēli bieži dominē.. aiz izmisuma un maldiem. Bet arvien tikai tapēc, lai vēlāk izrādītos, ka Dievs tikuntā to pārvērš žēlsirdībā un izaugsmē. Es ceru ka tāds patiesi ir viņa ceļš pie Viņa.
(Reply) (Parent) (Link)
gnidrologs[info]gnidrologs on February 3rd, 2021 - 06:42 pm
JP ir ļoti dīvaina persona priekš manis. Ļoti pareizi runā un elokventi paskaidro lietas, kas man jau sen bija galvā. Daudziem droši vien ir kā "kick in the butt", jo neko tādu nebija dzirdējuši.
Man kā samērā erudītam cilvēkam, viņš liekas mētājās starp divām pasaulēm. Grib labu, bet nezina kā. Domā par kristietību, bet tajā pašā laikā uzticas blēžiem kā Jungs. Nespēj pateikt neko konkrētu. Man liekas viņš pats ir zināmā garīgā LIMBO, pat ja viņš pat atrodoties tajā ir daudz viedāks par lielāko daļu cilvēku.
Man viņš pēdējos laikos vairs nepatīk tieši aiz savas nekonkrētības. Nespēj konkrēti pateikt kam viņš piekrīt kam ne. Vai nu beidz rīt savas drogas un beidzot saproti kas tu esi un par ko tu esi, vai paliec par garlaicīgu jūtūbu aktieri.

Btw, es sāku saprast kāpēc viņš tev tik ļoti patīk. Viņš ir tik pat garīgi apjucis kā tu. Nevēlas pieņemt nevienu no versijām, bet sēdēt uz proverbiālās sētas forever.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 3rd, 2021 - 06:59 pm
Jā, mūs ar JP noteikti vieno tas, ka mēs pārāk intelektualizējam/psihoanalizējam savu un pasaules pieredzi, kas varmācīgi nīcina praktisko esības pusi. Tāpēc man tiešām viņš tik ļoti patīk, jo es tik plabi saprotu viņa filozofiskās un psiholoģiskās ciešanas. Sēta tiešām bieži šķiet vissāpīgākā bet visadekvātākā vieta kur tupēt tādiem kā mums. Tas bezmazvai varbūt ir tāds kā dieva sindroms, kur tu nespēj pieņemt, ka esi maziņš ņuņņa cilvēks, kuram vienkārši jādzīvo sava dzīve ar labā-ļaunā izvēlēm, bet gribi ietvert un aptvert visu pasauli tā, lai visiem viss būtu godīgi, negribas nevienu azivainot (kā viņš pats The Times intervijā teica - “I really don’t like upsetting people,” he says. “I’m a clinical psychologist, it’s in my nature to help people.)

Anyways, es saprotu kā tas var citiem nepatikt, bet man šķiet man viņš tieši sāktu nepatikt, ja viņš pārstātu analizēt lietas un panāktu kaut kādu intelektuālu noslēgumu. Pat ar šo kārtējo drāmu, viņš uzreiz analizē, kas un kā, nevis misses the last train to Giveafuckistan.
(Reply) (Parent) (Link)
木[info]dombrava on February 3rd, 2021 - 11:37 pm
Man arī ir tāda, ka mēs veidojam sevi ar vārdiem. Varbūt tas nenotiek uzreiz, bet ja stāstītajam notici, tad tas arī pamazām kļūst par realitāti.

Šis tiešām šķiet ļoti precīzi:
"varbūt nevajag tomēr šim esības aspektam tik ļoti pieķerties, bet tajā vietā tiešām neskatīties uz to atpakaļ, bet skatīties ko labu vēl Dievs dos uz priekšu. Varbūt mēs tiešām pavisam banāli esam mūsu vārdi. Un visiem brīdinātājiem par vārdu smagumu, dzelmi un bīstamību ir taisnība."
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 4th, 2021 - 02:19 pm
Jā, tu labāk precizēji - ar stāstiem. Tas jau it kā tūkstošreiz bija zināms, bet, redzot kā tas piepildās cilvēku dzīvēs, jāsāk gluži vai ticēt!
(Reply) (Parent) (Link)