Man liekas, ka cilvēkiem būtu labi apzināties, ka viņi nav viņu domas un vārdi, viņi ir novērotāji, kuri to izdzīvo. Tad arī nekāda hreņa no citiem nelīp klāt. Ja viņi katru brīdi izvēlas dzīvot priekā, mīlestībā un mierā, tad arī ārējā realitāte tam pakārtojas. Protams, notiek visādi labi un slikti notikumi, bet mīlestības gars ir nesatricināms, viņš tikai gaida, kad mēs to izvēlēsimies.