Man arī ir tāda, ka mēs veidojam sevi ar vārdiem. Varbūt tas nenotiek uzreiz, bet ja stāstītajam notici, tad tas arī pamazām kļūst par realitāti.

Šis tiešām šķiet ļoti precīzi:
"varbūt nevajag tomēr šim esības aspektam tik ļoti pieķerties, bet tajā vietā tiešām neskatīties uz to atpakaļ, bet skatīties ko labu vēl Dievs dos uz priekšu. Varbūt mēs tiešām pavisam banāli esam mūsu vārdi. Un visiem brīdinātājiem par vārdu smagumu, dzelmi un bīstamību ir taisnība."