Kulta figūra ([info]melora) rakstīja,
@ 2003-11-28 10:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Karsējmeitenes un futbolisti
Lasot [info]kaitnieks pēdējos ierakstus, atcerējos skolas gadus un to mini-sabiedrību, ko sauc par klasi. Vispār pārsteidzoši, kā, no datora uz labu laimi izvēloties kādus 30 vārdus, var salikt veselu sabiedrību ar visām lomām - līderis, gudrais, āksts utt. Un tā notiek vienmēr. Varbūt cilvēki vienkārši automātiski pielāgojas lomām? Redz, ka kāda ir brīva, un izmēģina savus spēkus tajā?

Lai nu kā, es gribēju runāt par visapzelētāko tēmu no visām - apceltajiem bērniem. Tiem, kurus sauc par dīvaiņiem un (vismaz filmās) peldina tualetes podos ar galvu pa priekšu. Kuri tad, pēc maniem vērojumiem, tie ir modernajās klasēs? No puišiem - gudrākie (parasti datoristi, lai arī ne vienmēr), vājākie, augumā mazākie, klusākie. No meitenēm - gudrākās, neglītākās, skaistākās, klusākās.

Ir teorija, ka apceļ tikai tos, kas uz to uzprasās. Es nepiekrītu. Protams, ir cilvēki, kuriem ir tik dziļas emocionālas dabas problēmas, ka viņi sevi vērtē ļoti zemu un uzskata, ka neko labāku kā grūdienus un sitienus no visiem garāmejošajiem nav pelnījuši. Tas ir tiešām traģiski, un tādiem cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība. Bet ir arī tādi, kas vienkārši domā savādāk nekā masas. Cilvēki baidās no tā, ko nesaprot. Un, kur ir bailes, tur ir arī agresija. Tādēļ bieži vien visvairāk apceļ tieši tos, kuri tiešām izceļas uz apkārtējās viduvējības fona. Es dažus tādus pazīstu, un viņi tagad tiešām ir izcilas, spilgtas personības. Tagad, kad apgrozās sabiedrībā, kas no viņiem nebaidās un spēj viņus novērtēt.

Kad beidzot cilvēki spēs nebaidīties no savādākā?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lone_wolf
2003-11-28 13:43 (saite)
Nez.. es pat savā ziņā priecajos, kad skolas laikā biju tas "atstumtais". Lai gan mani gluži toletes podā nemarinēja un pat bija tā, ka pa muti dabūja tie "krutie", taču tas principā neko nemaina. Jo šī emocionāla vardarbība, par ko tik moderni pēdējā laikā runāt, grauj cilvēku vairāk nekā asiņojošs deguns. Es priecājos, ka tieši šī atstumtība un vardarbība man neļāva pārvērsties par vienu no tiem tipveida jaunatnes pārstāvjiem ar vienādām interesēm un pat vienādu personas formu. Tas ir savā ziņā tāds kā bezmaz rūdījums un pieredze, kas ļauj daudzus secinājumus dzīvē izdarīt krietni agrākā vecumā, nekā tiem tuklajiem puišeļiem ar mammas atmestajiem 5Ls un krutajām fīčām kabatā. Principā tie atstumtie 40% gadījumā vienkārši ir pieaugušāki par saviem vienaudžiem un viņus absolūti nesaista šo vienaudžu posteri, tusiņi, randiņi, tīņu masu pasākumi, puišu grupiņas un cita jaunatnei paredzētā prece.
Taču šīs bailes no savādākā nekad nepazudīs. Tās ir tikpat dabisks emocionāls process kā agresija, mīlestība, rijība utt. Ja sabiedrības vienībām nebūtu šo baiļu, mūs vai nu vispār nebūtu vai arī tie nebūtu vispār mēs. Hmm... tam pat varētu būt saistība ar dabisko atlasi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]melora
2003-11-28 14:06 (saite)
Es atceros, kā kādreiz pārsteigti brīnījos, cik čīkstulīgi uzvedas cilvēks, kurš vienmēr bijis ar naudu kabatā un aprūpēts, jo pēkšņi viņam naudas vairs nebija galīgi. Viņam tas bija tāds trieciens, ka viņš pilnīgi sabruka. Toreiz sapratu, ka bagātnieku dēliņi tiešām nepazīst dzīvi un, sastapušies ar grūtībām, vienkārši apsēžas un raud. Vai arī piecērt kāju pie zemes un pieprasa, lai tūlīt viss atrisinātos.

Tomēr būtu patīkami, ja varētu sagatavoties dzīvei arī bez sejas bāšanas tualetes podā :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lord
2003-11-28 14:12 (saite)
nu jā, es arī priecājos, ka savā laikā biju savā klasē tas, kuru varēja sist un pazemot un kurš uz to smieklīgi reaģēja, tb turpināja braukt visiem virsū, lai kā viņu sistu... tas maniem klasesbiedriem ļoti patika, jo tie, kas bija sākotnēji upuru lomās pēc pirmajiem dažiem grūdieniem sāka lūgties piedošanu par to, ka vispār nākuši pasaulē... viņus aiztikt bija garlaicīgi, savukārt es tikai uzkurināju viņu naidu pret sevi ar ciniskām piezīmēm, etc... pa šiem 10 gadiem es guvu ļoti daudz pieredzes saskarsmē ar cilvēkiem tieši tāpēc, ka augu sev naidīgā gaisotnē... par to man arī prieks... tagad es daudz ko no tā, ko iemācījos tad, izmantoju ikdienā manipulācijas ar cilvēkiem nolūkos...

vienreiz bija jauks gadījums... tas bija kādā 8-ajā klasē... mani bija piekāvuši klasesbiedri un tad atnāca kaut kāds ne-klasesbiedrs un man uzspļāva... es viņu iesūdzēju tiesā par piekaušanu, tiesu ekspertīzē pierādījās, ka es tiešām esmu ticis piekauts un viss bija skaisti... viņš pusgadu divas reizes nedēļā piestaigāja uz policiju un atstāja savu parakstu...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krix
2003-12-02 17:08 (saite)
hm.. ;) nenoliegshu, ka es shajaa zinjaa esmu arii lielisks upuris.. bet es esmu nejaushi iedraudzeejusies ar arii atkriteeju, bet klasee ietekmiigu personiibu. mees kopaa ar paaris pieziimeem izniicinam jebkuru apceelaaju, joprojaam nesaejot naidaa ar vinju ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?