nu jā, es arī priecājos, ka savā laikā biju savā klasē tas, kuru varēja sist un pazemot un kurš uz to smieklīgi reaģēja, tb turpināja braukt visiem virsū, lai kā viņu sistu... tas maniem klasesbiedriem ļoti patika, jo tie, kas bija sākotnēji upuru lomās pēc pirmajiem dažiem grūdieniem sāka lūgties piedošanu par to, ka vispār nākuši pasaulē... viņus aiztikt bija garlaicīgi, savukārt es tikai uzkurināju viņu naidu pret sevi ar ciniskām piezīmēm, etc... pa šiem 10 gadiem es guvu ļoti daudz pieredzes saskarsmē ar cilvēkiem tieši tāpēc, ka augu sev naidīgā gaisotnē... par to man arī prieks... tagad es daudz ko no tā, ko iemācījos tad, izmantoju ikdienā manipulācijas ar cilvēkiem nolūkos...

vienreiz bija jauks gadījums... tas bija kādā 8-ajā klasē... mani bija piekāvuši klasesbiedri un tad atnāca kaut kāds ne-klasesbiedrs un man uzspļāva... es viņu iesūdzēju tiesā par piekaušanu, tiesu ekspertīzē pierādījās, ka es tiešām esmu ticis piekauts un viss bija skaisti... viņš pusgadu divas reizes nedēļā piestaigāja uz policiju un atstāja savu parakstu...