Karsējmeitenes un futbolisti
Lasot kaitnieks pēdējos ierakstus, atcerējos skolas gadus un to mini-sabiedrību, ko sauc par klasi. Vispār pārsteidzoši, kā, no datora uz labu laimi izvēloties kādus 30 vārdus, var salikt veselu sabiedrību ar visām lomām - līderis, gudrais, āksts utt. Un tā notiek vienmēr. Varbūt cilvēki vienkārši automātiski pielāgojas lomām? Redz, ka kāda ir brīva, un izmēģina savus spēkus tajā?

Lai nu kā, es gribēju runāt par visapzelētāko tēmu no visām - apceltajiem bērniem. Tiem, kurus sauc par dīvaiņiem un (vismaz filmās) peldina tualetes podos ar galvu pa priekšu. Kuri tad, pēc maniem vērojumiem, tie ir modernajās klasēs? No puišiem - gudrākie (parasti datoristi, lai arī ne vienmēr), vājākie, augumā mazākie, klusākie. No meitenēm - gudrākās, neglītākās, skaistākās, klusākās.

Ir teorija, ka apceļ tikai tos, kas uz to uzprasās. Es nepiekrītu. Protams, ir cilvēki, kuriem ir tik dziļas emocionālas dabas problēmas, ka viņi sevi vērtē ļoti zemu un uzskata, ka neko labāku kā grūdienus un sitienus no visiem garāmejošajiem nav pelnījuši. Tas ir tiešām traģiski, un tādiem cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība. Bet ir arī tādi, kas vienkārši domā savādāk nekā masas. Cilvēki baidās no tā, ko nesaprot. Un, kur ir bailes, tur ir arī agresija. Tādēļ bieži vien visvairāk apceļ tieši tos, kuri tiešām izceļas uz apkārtējās viduvējības fona. Es dažus tādus pazīstu, un viņi tagad tiešām ir izcilas, spilgtas personības. Tagad, kad apgrozās sabiedrībā, kas no viņiem nebaidās un spēj viņus novērtēt.

Kad beidzot cilvēki spēs nebaidīties no savādākā?