Es atceros, kā kādreiz pārsteigti brīnījos, cik čīkstulīgi uzvedas cilvēks, kurš vienmēr bijis ar naudu kabatā un aprūpēts, jo pēkšņi viņam naudas vairs nebija galīgi. Viņam tas bija tāds trieciens, ka viņš pilnīgi sabruka. Toreiz sapratu, ka bagātnieku dēliņi tiešām nepazīst dzīvi un, sastapušies ar grūtībām, vienkārši apsēžas un raud. Vai arī piecērt kāju pie zemes un pieprasa, lai tūlīt viss atrisinātos.

Tomēr būtu patīkami, ja varētu sagatavoties dzīvei arī bez sejas bāšanas tualetes podā :D