mēneši (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} meeneshi) rakstīja,@ 2011-10-24 19:38:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Hačapuri
ar bildēm es pēdējā laikā nedraudzējos, bet re kur kaudze teksta par gruzīņu siera maizi :)
Hačapuri, tātad, kur Hačo ir biezpiens, bet puri - maize. Gruzīņu tradicionālais ēdiens.
Plāceņi ar siera pildījumu. Dažādos reģionos tiek cepti dažādi hačapuri, ir hačapuri laiviņas formā, ar olu pa virsu sieram, ir plakani un apaļi plāceņi, ir arī tādi, ko cep konveršu formā. Galvenais, kas padarot hačapuri par to, kas tas ir, esot cepšana sausā pannā vai krāsnī, kā arī tas, ka siera pildījumam nepievieno nekādas garšvielas. Tradicionāli hačopuri varot būt gan no rauga mīklas, gan arī no bezrauga mīklas, kas, savukārt, visticamāk (bet ne obligāti) būs uz skābpiena produktu bāzes.
Mani interesēja Imertīniešu hačapuri, apaļi plāni pannā cpeti plāceņi no bezrauga mīklas.
Siera pildījums:
siers 200-300 grami. Ar siera izvēli ir grūtāk. Var ņemt suluguni (dabūjams tirgū) uz pusēm ar kādu cietāku (bet ne pavisam cietu) sieru, taču tradicionāli iet mīksts sāļš nenoturēts siers. Tā kā mūsu galā ar kaukāza sieriem ir kā ir, adigejas sieru es nekur neesmu redzējusi, tad var mēģināt fetu ar mocarellu, tādās proporcijās, kur mocarella izlīdzina fetas sāļumu/skābumu, taču to pagalam nenomāc. mocarellas vietā var ņemt kādu mūsējo latvisko balto sieru, kam nav izteikti sāļa/skāba garša.
man šoreiz bija 100 grami suluguni un holandes siers, jaucu tad kopā tos.
Pirmajā gadījumā (suluguni ar cietāku kolēģi) sierus vienkārši sarīvē un sajauc.
Otrajā gadījumā, ja sieri ir drupani un liesi, tad pievieno vienu olu un mazliet sviesta.
*pavisam oriģināli esot imertīniešu siers (par ko man personīgi nav gadījies dzirdēt iepriekš) vai t.s. brinza, par kuras atrašanu mūsu veikalos/tirgos es arī neko nezinu.
Mīkla:
1 glāze kefīra (cita skābpiena produkta kā rūgušpiens vai paniņas, oriģināli liek gruzīņu maconi, bet tas ir pilnībā aizvietojams)
2 glāzes miltu
šķipsniņa sāls
uz naža gala soda
1 ēdamkaroti eļļas, kurai nepiemīt izteikta smarža.
sviests
Ielej bļodā kefīru, pievieno sodu un sāli, apmaisa, tad pielej eļļu.
Pakāpeniski pievieno miltus. Mīklai jāsanāk mīkstai, elastīgai un mazliet jālīp pie rokām.
Atkarībā no pannas lieluma, atdala no mīklas ceturto vai piekto daļu mīklas (jo lielāka panna, jo lielāku mīklas pikuci ņem), piesijājot miltus, izrullē plānu apli, kura malas ir plānākas nekā vidus.
Vidū kārto attiecīgi ceturto vai piekto pildījuma daļu. Malas sāk ņemt kopā kā volānu, kārtojot uz centru, beigās tādā veidā izveidojot sainīti. Ar rokām, piespiežot no sāniem uz vidu, dabū ārā gaisu un, uzspiežot ar roku pa virsu, lipina sainīti ciet, pārveidojot to par plāceni.
Plāceni izrullē plānu, tieši pannas lielumā.
Tāpat rīkojas ar pārējiem 3-4 gabaliem, cep uz ļoti karstas pannas, no abām pusēm, vairākas reizes metot plāceni otrādi, līdz izskatās gatavs (zelatini brūni "plankumiņi".
Katru noņemto plāceni bagātīgi apziež ar sviestu, lai ir mīksts.
Personīgie komentāri: sanāca fanntastiski un ļoti sātīgi, katram pāri galvai pietiek ar diviem plāceņiem, ja klāt ēd kādus vieglos salātus, tad ieteiktu rēķināt plāceni uz cilvēka. Īpaši ēdelīgie lai ņem pusotru.
Nākošreiz mēģināšu ar sviestu neapziest, vienkārši segšu ar dvielīti, ja nu tāpat nav ciets. Liekas, ka bez liekās taukainības būtu vēl labāk.
Tie labi glabājoties un labi noder ceļojumos/piknikos. Gatavos hačapuri ievīsta cepampapīrā, tad plēvē un ņem kur gribās.
ar bildēm es pēdējā laikā nedraudzējos, bet re kur kaudze teksta par gruzīņu siera maizi :)
Hačapuri, tātad, kur Hačo ir biezpiens, bet puri - maize. Gruzīņu tradicionālais ēdiens.
Plāceņi ar siera pildījumu. Dažādos reģionos tiek cepti dažādi hačapuri, ir hačapuri laiviņas formā, ar olu pa virsu sieram, ir plakani un apaļi plāceņi, ir arī tādi, ko cep konveršu formā. Galvenais, kas padarot hačapuri par to, kas tas ir, esot cepšana sausā pannā vai krāsnī, kā arī tas, ka siera pildījumam nepievieno nekādas garšvielas. Tradicionāli hačopuri varot būt gan no rauga mīklas, gan arī no bezrauga mīklas, kas, savukārt, visticamāk (bet ne obligāti) būs uz skābpiena produktu bāzes.
Mani interesēja Imertīniešu hačapuri, apaļi plāni pannā cpeti plāceņi no bezrauga mīklas.
Siera pildījums:
siers 200-300 grami. Ar siera izvēli ir grūtāk. Var ņemt suluguni (dabūjams tirgū) uz pusēm ar kādu cietāku (bet ne pavisam cietu) sieru, taču tradicionāli iet mīksts sāļš nenoturēts siers. Tā kā mūsu galā ar kaukāza sieriem ir kā ir, adigejas sieru es nekur neesmu redzējusi, tad var mēģināt fetu ar mocarellu, tādās proporcijās, kur mocarella izlīdzina fetas sāļumu/skābumu, taču to pagalam nenomāc. mocarellas vietā var ņemt kādu mūsējo latvisko balto sieru, kam nav izteikti sāļa/skāba garša.
man šoreiz bija 100 grami suluguni un holandes siers, jaucu tad kopā tos.
Pirmajā gadījumā (suluguni ar cietāku kolēģi) sierus vienkārši sarīvē un sajauc.
Otrajā gadījumā, ja sieri ir drupani un liesi, tad pievieno vienu olu un mazliet sviesta.
*pavisam oriģināli esot imertīniešu siers (par ko man personīgi nav gadījies dzirdēt iepriekš) vai t.s. brinza, par kuras atrašanu mūsu veikalos/tirgos es arī neko nezinu.
Mīkla:
1 glāze kefīra (cita skābpiena produkta kā rūgušpiens vai paniņas, oriģināli liek gruzīņu maconi, bet tas ir pilnībā aizvietojams)
2 glāzes miltu
šķipsniņa sāls
uz naža gala soda
1 ēdamkaroti eļļas, kurai nepiemīt izteikta smarža.
sviests
Ielej bļodā kefīru, pievieno sodu un sāli, apmaisa, tad pielej eļļu.
Pakāpeniski pievieno miltus. Mīklai jāsanāk mīkstai, elastīgai un mazliet jālīp pie rokām.
Atkarībā no pannas lieluma, atdala no mīklas ceturto vai piekto daļu mīklas (jo lielāka panna, jo lielāku mīklas pikuci ņem), piesijājot miltus, izrullē plānu apli, kura malas ir plānākas nekā vidus.
Vidū kārto attiecīgi ceturto vai piekto pildījuma daļu. Malas sāk ņemt kopā kā volānu, kārtojot uz centru, beigās tādā veidā izveidojot sainīti. Ar rokām, piespiežot no sāniem uz vidu, dabū ārā gaisu un, uzspiežot ar roku pa virsu, lipina sainīti ciet, pārveidojot to par plāceni.
Plāceni izrullē plānu, tieši pannas lielumā.
Tāpat rīkojas ar pārējiem 3-4 gabaliem, cep uz ļoti karstas pannas, no abām pusēm, vairākas reizes metot plāceni otrādi, līdz izskatās gatavs (zelatini brūni "plankumiņi".
Katru noņemto plāceni bagātīgi apziež ar sviestu, lai ir mīksts.
Personīgie komentāri: sanāca fanntastiski un ļoti sātīgi, katram pāri galvai pietiek ar diviem plāceņiem, ja klāt ēd kādus vieglos salātus, tad ieteiktu rēķināt plāceni uz cilvēka. Īpaši ēdelīgie lai ņem pusotru.
Nākošreiz mēģināšu ar sviestu neapziest, vienkārši segšu ar dvielīti, ja nu tāpat nav ciets. Liekas, ka bez liekās taukainības būtu vēl labāk.
Tie labi glabājoties un labi noder ceļojumos/piknikos. Gatavos hačapuri ievīsta cepampapīrā, tad plēvē un ņem kur gribās.
