Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2007-08-22 00:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:pardomas

Es tā padomāju, kāpēc cilvēki tik ļoti nevēlas darīt lietas. Cilvēki vēlas prognozēt un pārprognozēt, izanalizēt prognozes un tikai tad kaut ko darīt, ja vispār darīt. Es saprotu, ka vajag apdomāt un izdomāt kā to darīt un vai darīt, bet šī te pārdomāšana nevar pāriet filazofijā. Kas būs, ja es ...
Kaut ko darot ir iznākums ir neprognozējams. Jā, ir aptuvenā varbūtība, ka kaut ko darot notiks kaut kas cits, bet tā ir varbūtība. Ejot uz dueli ir kaut kāda varbūtība, ka neizdzīvosi, bet noskaidrot vai izdzīvosi var tikai aizejot uz dueli, nevis filazofējot par to.
Tas ir aptuveni kā ar kvantiem - atvēri un noskaidroji, kas ir sanācis. Ja melnajā kastē ir kaķis, kas ir ne dzīvs, ne miris, tad noskaidrot vai tas ir dzīvs vai miris var tikai atverot kasti, nevis filazofējot par kastes saturu.

Bet vēl fascinējošāki ir cilvēki, kas šādā veidā apcer savu pagātni. Ja nu es toreiz būtu darījis nevis to, bet kaut ko citu. Nav pagaidām tādas ierīces, kas varētu simulēt kaut vai nelielas cilvēku sabiedrības dzīvi. Kā var runāt par reālām lietām, kas nekad nenotiks?



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]cadeau
2007-08-22 15:18 (saite)
Pat, ja tas ir par tēmu un vietā (pēc kāda domām), es nespēju nosēdēt to laiku un neko nedarīt.. Es laikam tomēr esmu rīcības cilvēks, un reti atzīstu un paciešu garu runāšanu..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-08-22 17:54 (saite)
Domāšana un klausīšanās arī ir darbs. Ja kāds runā patiešām sakarīgi, tad uzņemtā informācija ir diezgan vērtīga. Vienīgi žēl, ka šādu runātāju nav daudz.

Piemēram, zinātne bez šādas runāšanas vispār, manuprāt, nav iedomājama. Bet arī tur ir dažādi runātāji, ir tādi, kas pasaka patiešām kaut ko vērtīgu un ir tādi, kas vienkārši kaut ko pasaka.

Manuprāt, galvenā problēma ar to gudro runāšanu ir tāda, ka lielākā daļa šo runātāju nekādu pievienoto vērtību parasti nedod, kas nozīmē, ka tā ir bezjēdzīga. Ja kaut ko dari, bet atnāk kolēģis un pastāsta, ka to visu varētu darīt kaut kā labāk, tu pamēģini un tiešām ir labāk, tad šādai runai ir bijusi jēga, jo ir kaut kāda pievienotā vērtība, bet, ja atnāk kolēģis un stāsta bulšitu, kas neko nedod, tad runai nav pievienotās vērtības. Otrais gadījums ir daudz biežāk sastopams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-08-23 09:12 (saite)
Jā, bet tas ir tā dabiski, es, piem., jūtu, ka no viena kolēģa neko labu un jaunu neuzzināšu, tad nemanāmi no viņa aizeju, norādot, ka viņam vajadzētu parunāt ar to un to kolēģi (jo līdzīga domāšana). Ja kolēģis advancēti domājošs, sarunai ir jēga un pat rezultātā, kā tu saki, ir pievienotā vērtība. Bet pēc tam gan uzreizi seko rīcība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-08-23 13:49 (saite)
Man ir kolēģis, kas arī rīkojas aptuveni tāpat, labāk kaut ko praktiski pārbauda, izdara, nekā runā par tēmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?