Domāšana un klausīšanās arī ir darbs. Ja kāds runā patiešām sakarīgi, tad uzņemtā informācija ir diezgan vērtīga. Vienīgi žēl, ka šādu runātāju nav daudz.

Piemēram, zinātne bez šādas runāšanas vispār, manuprāt, nav iedomājama. Bet arī tur ir dažādi runātāji, ir tādi, kas pasaka patiešām kaut ko vērtīgu un ir tādi, kas vienkārši kaut ko pasaka.

Manuprāt, galvenā problēma ar to gudro runāšanu ir tāda, ka lielākā daļa šo runātāju nekādu pievienoto vērtību parasti nedod, kas nozīmē, ka tā ir bezjēdzīga. Ja kaut ko dari, bet atnāk kolēģis un pastāsta, ka to visu varētu darīt kaut kā labāk, tu pamēģini un tiešām ir labāk, tad šādai runai ir bijusi jēga, jo ir kaut kāda pievienotā vērtība, bet, ja atnāk kolēģis un stāsta bulšitu, kas neko nedod, tad runai nav pievienotās vērtības. Otrais gadījums ir daudz biežāk sastopams.