Sviesta Ciba |

Martins (

mat) rakstīja,
@ 2012-06-12 11:12:00

Trauslums
Trauslumu jau laikam ir iespējams ieraudzīt tikai tad, kad kaut kas saplīst.
Šoreiz, varētu pat teikt, ka biju kaut kādā ziņā pārsteigts par to, cik reizēm sievietes mēdz būt trauslas. Nevis kaut kā pozitīvi, vai negatīvi, bet tā vienkārši - ieraugot kaut ko tādu, ko iepriekš nebiju redzējis.
Epizodi gan sanāca noraudzīties no malas, bet spēlējot frisbiju, kas pēc būtības ir bezkontakta sporta veids, viens džeks ar abām rokām tā normāla aizgrūda meiteni. Jauniete arī sāka nedaudz raudāt. Tai brīdī, tas bija tāds kā pārsteigums, jo tur nekas tāds baigais nebija, nedaudz pagrūda. Manā uztverē tas nekas nav, jo vienmēr esmu pieradis apzināties sava spēka pozīcijas, jo nav jau daudzi, kas var iet un mani pagrūstīt.

Bet laikam jau tas ir labi, ka vēljoprojām ir arī sievietes, kas aiziet malā paraudāt un savu aizstāvību atstāj vīriešu ziņā. Un arī vīrieši nav galīgi pazuduši un nedaudz jau arī aizstāv.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

kaukau
2012-06-12 11:37 (saite)

skatoties paziņas foto no spēlēm, nešķiet, ka frisbijs ir bezkontakta sportaveids..
man šķiet, ka ne Tu justu, ja kāds Tevi pagrūstu, ne arī kāds to uzdrošinātos pamēģināt ;)

bet vispār koks ar 2 galiem. es nevaru iedomāties, ka es ietu kaktiņā paraudāt, bet arī pretī nesistu [come on, spēle ir spēle - vai tad nu viņš grūda ar mērķi pārsist viņai galvaskausu?]. grūdējam atvainoties, bet pārējiem meiteni aizstāvēt - tas jau jums, puišiem, pašiem jāprotas :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

mat
2012-06-12 11:58 (saite)

Grūdiens īsti nebija spēles epizodē. Tā vairāk bija tāda kā atbildes reakcija uz to, ka viņam ar roku žestikulēja, lai paiet nedaudz tālāk, nevis skrien virsū. Tad nu arī ar abām rokām tā normāli aizgrūda.

Uz laukuma esošie spēlētāji situāciju nokārtoja. Pats apsvēru šādu domu, bet izvēlējos palikt malā, jo vadījos no profesionālā sporta - ja rezervists izskrien laukumā, tad saņem diskvalifikāciju.

Es esmu pieradis spēlēt asi, nedaudz netīri strītbolu un pārāk neskatos vai tā ir meitene vai džeks. Nav jau svarīgi, kas tā ir, jo nevar ļaut, ka brīvi met grozā, bet tas vairāk ir spēles epizode. Tas gan ir nedaudz cits sporta veids.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	romija 2012-06-12 18:51 (saite)
	Nu, protams, iespējamā diskvalifikācija taču ir tik ļoti saistīta ar paša ādu. Šādās situācijās, šķiet, atklājas cilvēks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2012-06-12 19:19 (saite)

Diskvalifikācija ir saistīta ar to, lai mazinātu bardaku uz laukuma.
Stāvot malā arī tās emocijas nav tik ļoti uzvilktas. Esi vairāk racionāls. Turklāt, attīstība nekāda nebija pāris grūdieni un visi nomierinājās. Mērķis ir ne tikai aizstāvēt, bet arī neradīt lieku bardaku. Mans komandas spēlētājs izdarīja to, ko vajadzēja, tālāka attīstība vairs nebija un varēju palikt malā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	romija 2012-06-12 19:24 (saite)
	Maliņā ir silti un labi. Un mierīgi! Un nekas nedraud :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2012-06-12 21:54 (saite)
	Jā, jā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	romija 2012-06-12 21:59 (saite)
	Lūk, lūk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2012-06-12 23:27 (saite)
	Un ko tu vēlējies pateikt? Ka vienmēr ir jāskrien un jātaisa bardaks? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	romija 2012-06-13 00:00 (saite)
	Ja jūtas tu sauc par bardaku - jā? ;) Es gan neizsaucu tevi uz bardaku. Sēdi un mierinies. Dzīve iet, rit un tā. Nav ko iespringt. Var jau visādi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2012-06-13 10:16 (saite)
	Sportā, jūtas parasti ir otrajā plānā. Un protams, ka malā viss ir forši. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

neraate
2012-06-12 11:48 (saite)

spēlējot, īpaši, ja ieiet azartā, čaļi mēdz nejust, cik viņiem spēka. viņam pašam likās, ka tā drusciņ, bet, ja viņa ir par kādiem 20 kg vieglāka... un ja vēl diena tāda neizdevusies, viņai emocionāls noskaņojums, ir saprotams, ka var apraudāties
to es no meitenes pozīcijām. man, piemēram, paliek sāpīgi zilumi arī tad, ja kāds tā stiprāk saņem aiz augšdelmiem un nav nozīmes - tīši vai netīši

tādas mēs esam, tur neko nevar padarīt

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mat 2012-06-12 12:09 (saite)
	Nu jā, bet ja tu ej spēlēt futbolu, tad rēķinies, ka kāds var iezvetēt pa kājām. Bet ko tu teiktu, ja kāds tevi futbolā sāktu grūtstīt ar rokām? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	neraate 2012-06-12 12:11 (saite)
	nu, es spēlēju diezgan agresīvi, ja esmu iegājusi azartā, uz laukuma lamājos kā lēdijai neklājas un ja mani grūsta, es izeju uz konfliktu, gan jau strīdētos un mēģinātu izplūkties, pat ja mani grūstītu čalis (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

tajnosti
2012-06-12 20:51 (saite)

Ļoti subjektīvi, tāpēc centīšos īsi. Esmu absolūti par. Trauslumu. Jo tas ir cilvēcīgi. Un tik ļoti ir jāsaņemas, reizēm, lai nenomaskētos par daudz. Tāpēc raudu diezgan daudz. Ne apkārtējiem, bet sev. Pagriežos un aizlavos prom, lai pasāpētu, jo tā zinu, ka vēl spēšu just līdzi arī citiem. Naivi, bet izvēle izdarīta. Par jūtīgumu, jo tas ir radošs!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mat 2012-06-13 10:18 (saite)
	Interesanti, ka tu trauslumu saisti ar jūtīgumu un radošumu. Un laikam jau tā ir, ka tas ir cilvēcīgi, tikai nez vai mainoties sabiedrībai, tas nav palicis par pārāk cilvēcisku īpašību. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	tajnosti 2012-06-13 11:05 (saite)
	Nezinu, kā ir vispār. Tikai raudu, jo dzīvoju. Tāpat atsaucos uz situācijām, jo esmu pagadījusies te. Cita ceļa šobrīd nav. Paldies dzīvei, reizēm sāpīgumā kaut kas ir. Tomēr arī sabrukums tāpat ir neizbēgams. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: