Trauslums
Trauslumu jau laikam ir iespējams ieraudzīt tikai tad, kad kaut kas saplīst.
Šoreiz, varētu pat teikt, ka biju kaut kādā ziņā pārsteigts par to, cik reizēm sievietes mēdz būt trauslas. Nevis kaut kā pozitīvi, vai negatīvi, bet tā vienkārši - ieraugot kaut ko tādu, ko iepriekš nebiju redzējis.
Epizodi gan sanāca noraudzīties no malas, bet spēlējot frisbiju, kas pēc būtības ir bezkontakta sporta veids, viens džeks ar abām rokām tā normāla aizgrūda meiteni. Jauniete arī sāka nedaudz raudāt. Tai brīdī, tas bija tāds kā pārsteigums, jo tur nekas tāds baigais nebija, nedaudz pagrūda. Manā uztverē tas nekas nav, jo vienmēr esmu pieradis apzināties sava spēka pozīcijas, jo nav jau daudzi, kas var iet un mani pagrūstīt.

Bet laikam jau tas ir labi, ka vēljoprojām ir arī sievietes, kas aiziet malā paraudāt un savu aizstāvību atstāj vīriešu ziņā. Un arī vīrieši nav galīgi pazuduši un nedaudz jau arī aizstāv.